- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Laika ziņās redzams, ka tagad 5.janvārī ap pusdienas laiku Rīgā vējš 2-3 metru sekundē. Jādomā, citur Latvijā arī.
Bet vējš taču ir atjaunīgās enerģijas avots. Ieskatos AST mājas lapā, aizdomas apstiprinās: vēja ģenerācija 0, zero.
1127 MW patēriņš, 1264 ģenerācija, 137 saldo, 372 Hidro, 834 termo, 0 vējš, 31 Mazās stacijas, 33 Saules prognoze.
Kamēr šo rakstīju, vēja ģenerācija pieauga līdz veseliem 4 MW, bet atkal nokrita uz 0.
Mazliet vēstures: kaut kas pazīstams. Video ietver apskatu par mikroautobusu Latvija.
imzz rakstīja:
Mazliet vēstures: kaut kas pazīstams. Video ietver apskatu par mikroautobusu Latvija.
AI ģenerēts fufelis
imzz rakstīja:
Laika ziņās redzams, ka tagad 5.janvārī ap pusdienas laiku Rīgā vējš 2-3 metru sekundē. Jādomā, citur Latvijā arī.
Bet vējš taču ir atjaunīgās enerģijas avots. Ieskatos AST mājas lapā, aizdomas apstiprinās: vēja ģenerācija 0, zero.
1127 MW patēriņš, 1264 ģenerācija, 137 saldo, 372 Hidro, 834 termo, 0 vējš, 31 Mazās stacijas, 33 Saules prognoze.
Kamēr šo rakstīju, vēja ģenerācija pieauga līdz veseliem 4 MW, bet atkal nokrita uz 0.
2 - 3 m/s ir maz. Lai uzsāktu vakag 3 - 4, vislabāk no 7 m/s!
Un tāpēc, ka termo ir galvenais avots, arī cena ir liela. Simples.
Kāds pārsteigums, ka TEC ir galvenais avots, kad “zaļie” ir nespējīgi, vai ne? Un cena… Tā lai atpelnītu balansēšanas un dīkstāves izdevumus, kas rodas kamēr zaļie piebāž kabatas, kad ir izdevīgi. Un TU par to maksā un vēl priecājies…
100m augstumā jau būs tie 7. Bet interesanti piezīmēt, ka kopējā ģenerācija patlaban lielāka par LV patēriņu, kas apgāž zināmos apgalvojumus, ka Latvija "nespēj pieražot sev nepieciešamo elektrību".
Un, ka enerģija pat tiek nedaudz eksportēta, neraugoties uz visu dārgo termoģenerāciju. Bez tam cenas šodien nemaz nav pārmērīgi augstas, max 0.22 EUR ar PVN bija tikai no 10.00-10.15
neesmu nekur manījus, ka Latvija nevarot pieražot - var, bet - no importējamās gāzes. Kam, kā zināms, var piegriezt krānu. Ūdenim, vējam un saulei krānu piegriezt tā kā būtu grūtāk. Cena? 22 centi vispār ir 2x augstāk kā mēneša vidējā, tātad - augsta, manuprāt!
Video no lielas noliktavas Poznaņā, kura nodega. Iekļauts noliktavas iekšpuses novērošanas kameras video, kurā redzams, kā ugunsgrēks sākās. Aizdedzies iepakojums ar 16 kastēm skūteru bateriju.
Šis ir drusku satraucoši. Man evelo bača mētājās skapī. Šķūnī nevar - salā nobeigsies, mājā rada kautkādu (diez kādu?) ugunsgrēka risku. Ko lai iesāk?
Glabā tur kur ir vismazākās iespējas aizdedzināt kaut ko blakus esošu - viena bača kas deg - ir nepatīkami, bet tādēl jau māja nenosvils.
Ja defektīva bača kā saka "būs tikai iekuram” tad …
Bet nu sākot ar auto baterijām - tur jau ir nopietni riski aizsvilināt arī ko vairāk pat bez tieša kontakta …
P.S. ir dažādi ugunsdroši materiāli - iespējams ka var atrast ko tādu kurā var ietīt un kurš pietiekami ilgi tur gan temperatūru gan slāpē liesmas.
Amerikāņu 0W-20 eļļas šausmas. Izrādās, ka ASV "regulatori 0.5% degvielas ekonomijas dēļ piespieduši ražotājiem kā obligātu noteikt 0W-20 eļļu tādiem pašiem dzinējiem, kuriem Eiropā ir rekomendēta 5W-30, piem BMW vai Toyota ražotajiem auto
Par to ir daudzi izteikušies, kaut vai zināmais ASV autoblogeris Skotijs Kilmers
Manam 20-gadīgajam amerikānim no rūpnīcas paredzēts 5W20. Cik palasījos un paklausījos pa pasauli, tad visi speci iesaka labāk lietot 5W30. Tad nu tā arī daru. Jā, esmu ielējis arī 5W20 un secinājis, ka to apēd vairāk nekā 5W30.
eidis rakstīja:
Šis ir drusku satraucoši. Man evelo bača mētājās skapī. Šķūnī nevar - salā nobeigsies, mājā rada kautkādu (diez kādu?) ugunsgrēka risku. Ko lai iesāk?
Man telefons sakusa pie lādētāja, tā kā nav nekas pilnīgi drošs, tomēr tas notiek samērā reti.
iAuto testē logu šķidrumus -14,5 grādos, vieglā putrā tikai viens -10 šķidrums. Kādi secinājumi? (+ VIDEO)
4
Ziemā dīzelis nelec? Nav taisnība - jaunu dīzeļmotoru viegli piestartēt arī - 20, kā ar elektroauto? (+ VIDEO)
49
Transports un īsta ekoloģija.
Transports ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem. Dalīsim to piesārņojumu co2(ogļskābā gāze) un visādas sīkas C daļinas un NOXi (slāpekļa oksīdi). Diskusijā startējam no aksiomas, ka par daudz co2 ir slikti bez visādām tur vulkānu piesārņojuma un Saules aktivitātes teorijām. Ja apspriežam, cik vidi piesārņo eko auto pilnais ražošanas un braukšanas cikl, tad, ja var, ar zināmiem, pierādītiem , ar ķīmiskiem vienādojumiem pamatotiem akumulatoru ražošanas datiem. Ja apspriežam piesārņojuma pārvietošanas konceptu (ārpus pilsētas vai trešās pasaules valstīs kaut ko saražo un piesārņo, lai var tīri, tīriņi ekoloģiski barukt pa pilsētu), tad obligāti rēķinām, cik viegli tomēr to piesārņojumu savākt stacionārai rūpnieciskai iekārtai un cik - braucošam auto. Ja par esošām tehnologijām, tad cik mazāk piesārņo ar gāzi darbināmi auto un cik - ja dīzelim arī uzlikta gāze kā papildus degviela - cik var, ar skaitļiem. Ja apspriežam satiksmes organizāciju vispār, tad, pēc iespējas visus aspektus - no tā, ka dzelzceļa stacijā pieejams autobusu kustības saraksts labākai plānošanai līdz tam, kas jādara, lai lauku braucējs izvēlētos sabtransu - no atlaidēm līdz lētai nomai un saskaņotiem sabtransa grafikiem. Kas vajadzīgs, lai 20-50km attālumā dzīvojošie pilsētas darbinieki brauktu ar elektroauto vai sabtransu.
Tātad - co2, NOXi un C daļiņas slikti, sabtranss labi, piesārņojuma pārvietošana slikti un ko tur var darīt.
iauto.lv/forums/topic/40611-co2-nodokla-likmes?pnr=2