Labdien visiem automīļiem. Iespējams, ka ne ar ko oriģinālu neizcelšos, tomēr ar savu sakāmo gribētu pievērst uzmanību pēdējos gados Latvijā tik populārai "autoslimībai", kā pareizs gaismu regulējums.
Gan jau, ka lielākā daļa no mums visiem nereti velta kādu "sulīgu" izteicienu kādas pretīmbraucošas automašīnas vadītājam, kad mūsu acis tiek apžilbinātas no nelaikā izslēgtām tālām gaismām, vai kādu citu gaismas ķermeņa kaitīgu darbību. Tad nu - KO ĪSTI RĀDA MŪSU AUTO GAISMAS?Šajā brīdi lielākā daļa noteikti atbildēs: "kā - ko? ceļu ! " Bet vai jūs esat droši par to ? Liekas, ka katra trešā, ja ne otrā, automašīna, kas brauc pa mūsu valsts ceļiem, ir aprīkota ar tādām gaismas ierīcēm, kad vismaz viena no tuvo gaismu lampām ir noregulēta tā, lai mēs redzētu pūci ceļmalā augošajā bērzā, vai arī vēl labāk - lielos greizos ratus debesīs. Ieguvums? Nervu bojāšana, apžilbinātas acis, nogurums, šo faktoru rezultātā pieaug risks iekulties kādā ceļu satiksmes negadījumā, un, nedod Dievs, ja vēl līst lietus, snieg, ir rudens vai ziema, kad nokrišņi uz priekšējā vējstikla kombinācijā ar tumsu kopainu padara tādu, ka acu priekšā ir redzams tikai melns fons ar pretīmbraucošās mašīnas divām "acīm".
Un tad nu brīnies, ka lietainā laikā, tumsā, apžilbināts neesi pamanījis kādu tumšo kājāmgājēju, velosipedistu, kurš nākamajā brīdī nez no kurienes uzrodas uz mana auto kapota, vējstiklā, zem riteņiem ...
Es tiešām nezinu, kurš ģēnijs izdomāja, ka tuvo, miglas papildlukturu un pat tālo gaismu leņķis, kāds tas ir iestādīts rūpnīcā un kādu to pieprasa ne tikai mūsu valsts CSDD, bet visas pasaules autoceļu drošības normas - ir nepareizs, nepietiekams, un slikti rāda ceļu.
Šī iemesla dēļ mēs ņemam rokās skrūvjgriezni un uzskrūvējam lampu leņķi debesīs. Gan jau lielākajai daļai no mums tāda zinātne, kā Fizika, nav nekas svešs. Tajā arī māca, - lai gaisma kaut ko izgaismotu, tās staram ir pret kaut ko jāatduras. Mūsu gadījumā tas ir ceļš. Bet kurp aiziet pārāk augstas gaismas stars? Nekur! Tas pazūd tumsā. Un rezultātā ceļu mēs redzam vēl sliktāk, nekā līdz šim. Tātad - ieguvums šai darbībai ir :
1. mēs aplaupam paši sevi, jo ceļa apgaismošanai atvēlētais gaismas daudzums ir kļuvis par vismaz 50% mazāks;
2. mēs pakļaujam sevi lielākam riskam iekulties kādā satiksmes negadījumā, jo žilbinam pretīmbraucējus , kā arī nespējam laikus pamanīt kādu ceļmalā esošu gājēju, velosipedistu, utt.
Ja kādam liekas, ka man nav taisnība, pavērojiet paši, kas notiek stipra lietus un miglas laikā. Šādos laika apstākļos mēs varam redzēt ne tikai pretīm un blakām braucošās mašīnas gaismu radīto staru, jeb kūlu un tās leņķi - vai tā atduras pret ceļa virsmu, vai aiziet kautkur nekurienē, vai debesīs. Un ja reiz gaismas stars aiziet debesīs, vai tad mēs no tā labāk redzam ceļu ? Domāju - nežilbināsim viens otru un, līdz ar to, jutīsimies drošāk uz mūsu ceļiem.
Noslēgumā tikai gribu aicināt - ja neesam mierā ar mūsu auto apgaismes ierīcēm, ir vērts padomāt, vai tās ir tehniskā kārtībā, jeb arī varbūt tajās ir vērts samainīt spuldzīti, nevis ķerties pie skrūvjgriežņa un mainīt korekciju ?
Vai jūs zināt, ka, piemēram, Vācijā, ja skaidros laika apstākļos naktī vai krēslas stundās tiek lietotas miglas lampas, tad par to ir piemērojams sods (jo tiek apžilbināti pretīmbraucēji)?
iAuto lasītājs Mr-Scorpion
Man škiet, ka pie mums arī pie normaliem laika pastākļiem nedrīkst vienlaicīgi darbināt gan miglas gan tuvās gaismas.