Pašvaldības policija zaudē autovadītājam 7

Nepilnīgi noformētas administratīvo pārkāpumu protokola veidlapas dēļ Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa atcēlusi Rīgas pašvadības policijas lēmumu par kāda autovadītāja sodīšanu ar desmit latu naudas sodu, kurš savu auto bija novietojis neatļautā vietā.

Tiesas lēmums pierāda, ka visi autovadītāji, kas saņēmuši šādus tipveida protokolus, desmit dienu laikā no protokola saņemšanas brīža vēršoties tiesā, varētu panākt to atcelšanu. Izskatot autovadītāja Dzintara sūdzību, kuru Rīgas pašvaldības policijas ceļu policisti administratīvi sodīja par apstāšanos neatļautā vietā, tiesa atzina policijas administratīvo aktu par spēkā neesošu un administratīvo sodu atcēla. Tiesa norāda, ka tipveida administratīvā pārkāpuma protokolā un paziņojumos, kādus pašvaldības policija izsniedz visiem apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpējiem Rīgā, kā sodīšanas pamatojums tiek minēts tikai pārkāptā ceļu satiksmes noteikumu panta numurs un tas, ka transportlīdzekļa vadītājs izdarījis administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 122.prim pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, kā arī tiek norādīta soda summa. Protokolā sīkāk nav izskaidrots konkrētais pārkāpēja nodarījums, turklāt autovadītājam tiek atstāta tikai protokola kopija. Autovadītājs Dz.L. 29.janvārī Dzirnavu ielā uz mašīnas stikla atrada administratīvā pārkāpuma protokola kopiju, atbilstoši kurai policijas inspektors autovadītājam bija noteicis desmit latu sodu. Lai gan LAPK 122.prim pantā minēti vairāki pārkāpumi - braukšana pa ietvēm vai gājēju celiņiem, braukšana gar sabiedriskā transporta pieturām vai pāri gājēju pārejām, pasažieru vai kravas pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana, ceļazīmju neievērošana un citi - protokolā sīkāk nebija norādīts, kādu tieši pārkāpumu ir izdarījis autovadītājs. Sodītais autovadītājs iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam, kurā norādīja, ka atbilstoši LAPK pašvaldības policijas kompetencē nav noteikt sodu par 122.prim panta pārkāpumiem un sodīt tiesīgi bija tikai Valsts policijas iestāžu darbinieki. Viņš arī norādīja, ka administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts neatbilstoši LAPK prasībām - tajā nav visu nepieciešamo rekvizītu, policists, sastādot protoklu, izdarījis savu parakstu kopējot, tādēļ sodītais apšauba paraksta oriģinālu, turklāt protokolā neesot norādītas sodītā tiesības sodu pārsūdzēt. Pašvaldības policija sūdzību noraidīja, tādēļ autovadītājs vērsās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Tiesa, izskatot autovadītāja sūdzību, atzina, ka pašvaldības policija protokolu par likumpārkāpumu sastādījusi, neievērojot visas LAPK prasības un nav ievērojusi administratīvā pārkāpuma lietvedību, tādēļ pašvaldības policijas izdoto administratīvā pārkāpuma protokolu atcēla un administratīvo lietu izbeidza. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), kura izstrādāja tipveida protokolus, informēja, ka protokols sastādīts atbilstoši speciāliem Ministru kabineta (MK) noteikumiem, jo ceļu satiksmes likumā ir paredzēta izņēmuma norma no vispārējās administratīvā protokola sastādīšanas kārtības, sodot autovadītāju par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu neievērošanu bez viņa klātbūtnes. CSDD juridiskās daļas vadītājs Reinis Nīmanis BNS sacīja, ka tiesai vajadzēja ņemt vērā šos apstākļus vai arī pieņemt šajā lietā kādu blakuslēmumu par MK noteikumu neatbilstību. Viņš teica, ka spriest par to, cik pamatots ir tiesas atzinums par nepilnībām protokola veidlapā, varēs pēc tam, kad būs iepazinies ar tiesas spriedumu konkrētajā lietā. Savukārt Rīgas pašvaldības policijas juriskonsults Dainis Bergmanis BNS klāstīja, ka kopš pašvaldības policijas ceļu policisti autovadītājus administratīvi soda par apstāšanās un stāvēšnas noteikumu neievērošanu, ar lūgumu atcelt sodu nepilnīgi noformēta protokola dēļ tiesā vērsušies vairāk nekā desmit autovadītāji. Tikai trijos gadījumos tiesa sodu atcēlusi. Bergmanis stāstīja, ka pašvaldības policijā pašreiz tiekot analizēti šie tiesas spriedumi un, visticamāk, pašvaldības policija vērsīsies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar lūgumu sodu atceļošos tiesas spriedumus noprotestēt. Rīgas pašvaldības policija par stāvēšanu neatļautā vietās autovadītājus sāka sodīt pērnā gada septembra vidū. Šim nolūkam izveidota Rīgas pašvaldības policijas ceļu policija.