Tā nu man ir sanācis, ka atkal varu padalīties iespaidos un bildēs par to, nav problēmu ir tikai notikumi, lietas, kuras var atrisināt saviem spēkiem.
Pateicoties nokrišņu daudzumam daži lauku ceļi mani pārsteidza mazliet nesagatavotu un ar ielas auto. Braucu pa lauku celiņu, pēc vizuālā apskata likās normāls, nobraucot metrus 100 sapratu, ka būs labais. Apstājos izkāpu ārā apskatīju dabas ainavu un sāku ilgo ceļu atpakaļ. Mitrajā zālē riepām ar virsmu pa kuru jāpārvietojas saķeries koeficents bija ļoti mazs. Atpakaļgaitā izdevās nobraukt apmērām 0,5 m tad sāka „spolēt” riteņi. Uz priekšu varēja pakustēties apmērām tik pat.
Tā kā biju viens un citu cilvēkspēju līdzi nebija talkā pirmos paņēmu aizmugurē sēdošajiem pasažieriem domātos kāju, gumijas tepiķīšus 20x35 cm, kurus novietoju zem pakaļējiem dzenošajiem riteņiem. Mazliet palīdzēja auto izkustināt, bet pa īsu, tad nācās ņemt priekšā sēdošajiem domātos gumijas kājas tepiķīšus 35x100 cm.
Pielietojot šos izstrādājumus auto jau varēju iešūpināt vienu metru uz priekšu un atpakaļ. Operējot ar tepiķīšiem ap dzenošajiem riteņiem (vienu tepiķīti priekšā otru aizmugurē) izdevās izveidot sliedes, pa kurām auto kustējās šurpu turpu apmērām 2m, bet ārā no tām necēlās, jo auto priekšgals grima ar vien dziļāk.
Tad devos uz tuvāko krūmu puduri un pielauzu pilnu klēpi ar žagariem (tā reizes 5), liku žagarus iekš dubļainajām risēm, lai auto priekšgals ceļas uz augšu. Atkārtojot iepriekš minētās darbības ar gumijas tepiķīšiem un žagariem auto pārvietojās 2 metrus vēlamajā virzienā 1 m atpakaļ. Stundas laikā tika pārvarēti aptuveni 50 metri līdz sausākai vietai, kur Volvo 240 atkal sāka patstāvīgi pārvietoties.
Jānis Lazdāns
www.mazozoli.lv
Ir pieredze kad nestraadaa shie te tepikjiishi ne zari :)
Vieniigi vieta bija nedaudz mitraaka un labi ka bija maaja blakus utt.
Bet lielos dubljos tepijiishi tiek aprauti ap riepu un nekaadas jeegas no vinjime nav :)