Gandrīz kā svina cepelīns 5

 
5.jūnijs 2002 8:03

Ažiotāža bija milzīga: par sensāciju kalpoja tas, ka nekādas sensācijas tikpat kā nebija. Ļaudis drūzmējās, grūstījās un spiedās cits citam virsū, fotogrāfi klāja sev uz galvas jakas, lai tikai izvairītos no gaismas atspīdumiem stiklā un varētu apskatīt un iemūžināt ilgi gaidīto jauno Maybach prestiža sedanu.

Ženēvas autosalona apmeklētāji bija cerējuši to aplūkot tuvumā, taču stendu greznoja vien vecie modeļi no 30. gadiem, bet novitāte tika noslēpta tumšā skapī ar stikla sienu. Tā teikt, pagaidiet līdz rudenim, bet pagaidām iepazīstieties ar vēsturi! Tas, starp citu, nemaz nav lieki, jo, lai izprastu jaunā Maybach limuzīna filozofiju, der izsekot firmas un tās dibinātāju dzīvesstāstam. Vilhelms Augusts Maibahs Mazā Villija bērnība nebija tā rožainākā: viņa tēvs bija vienkāršs Heilbronnas galdnieks, taču trakākais bija tas, ka astoņu gadu vecumā Villijs zaudēja māti, pēc diviem gadiem - arī tēvu un 1856. gadā nonāca Roitlingenas bāreņu patversmē Bruderhaus. Tur viņam beidzot kaut nedaudz paveicās: Vilhelms ieguva labu tehnisko izglītību (šī patversme bija visai progresīva iestāde) un sāka strādāt mehāniskajā darbnīcā, kuras direktors bija pats Gotlībs Daimlers. Deviņpadsmitgadī-gais Vilhelms Maibahs kļuva par Daimlera labāko skolnieku, palīgu un arī draugu. Neraugoties uz 12 gadu starpību, abi kļuva tikpat kā nešķirami. 1872. gadā Gotlībs Daimlers ieguva tehniskā direktora vietu Oto un Langena gāzes motoru fabrikā, kas ražoja Nikolausa Augusta Oto iekšdedzes dzinējus. Daimlers šo posteni pieņēma tikai ar noteikumu, ka fabrikā atradīsies vieta arī viņa draugam un asistentam Vilhelmam Maibaham. Tā arī notika, un Maibahs varēja ķerties pie Oto motora konstrukcijas pilnveidošanas un ražošanas organizēšanas. Tiesa, pēc desmit gadiem abi draugi sastrīdējās ar priekšniecību un bija spiesti no Deutz fabrikas aiziet. Taču tobrīd jau Vilhelms bija stingri nostājies uz kājām, apprecējis Bertu Habermasu un viņiem bija piedzimis dēls, vārdā Karls. Turpmākos gadus Maibahs strādāja kopā ar Daimleru un palīdzēja tam radīt gan pirmo automobili, gan pirmo motociklu. Svarīgs izrādījās 1893. gads, kad Vilhelms Maibahs izgudroja mūsdienās pazīstamo un ilgu laiku praktiski neaizstājamo karburatoru. Daimlera vadībā Maibahs konstruēja pirmo Mercedes modeli, pie kam zīmīgi, ka tā sponsors Emīls Jelineks uzskatīja tieši sevi un Maibahu par šī slavenā automobiļa tēviem. Līdz 1907. gadam Maibahs konstruēja gan ceļa, gan sacīkšu "mersedesus", līdz pameta Štutgarti un kopā ar dēlu Karlu pieņēma grāfa Ferdinanda fon Cepelīna priekšlikumu organizēt firmu dirižabļu (un vēlāk - lidmašīnu) motoru ražošanai. Kā zināms, Vācija zaudēja Pirmajā pasaules karā un bija spiesta pieņemt Parīzes miera līguma noteikumus, kas cita starpā aizliedza tai ražot aeroplānu motorus. Līdz ar to Vilhelms Maibahs atgriezās automobiļu rūpniecībā un kopā ar Karlu izstrādāja sešcilindru motoru. 1921. gadā tēvs un dēls nodibināja savā vārdā nosauktu firmu prestiža klases vieglo automobiļu ražošanai. Tiesa, pats Vilhelms aizvien vairāk atgāja malā no aktīvās darbības, visu uzticot Karlam. 1929. gadā, neilgi pēc Lieldienām Vilhelms Maibahs saslima un nomira 83 gadu vecumā. Karls Vilhelms Maibahs Vilhelma Maibaha vienīgajam dēlam biogrāfijas sākumā paveicās vairāk nekā viņa tēvam. Karls auga samērā pārticis, saņēma labu izglītību un agri iesaistījās tēva biznesā. Viņš bija mantojis tēva konstruktora talantu, kā arī bija labs organizators. Pēc prakses pie Gotlība Daimlera Karls mācījās Eslingenas un Štutgartes tehniskajās skolās, kā arī vienu gadu studēja Lozannā un Oksfordā. Pēc tam sekoja prakses laiks gan pie Daimlera, gan arī Parīzē, kur Karls Maibahs konstruēja savu pirmo sešcilindru motoru. Karls bija galvenais motoru konstruktors pie grāfa Cepelīna un pēc kara prata ātri pārslēgties uz automobiļu rūpniecību. Tajā laikā sākās Karla Maibaha aizraušanās ar auto aerodinamiku, par ko nav jābrīnās, jo pirms tam tika gūta pieredze ar lidaparātiem. Pirmo automobiļa prototipu W 1 Karls uzbūvēja 1919. gadā - vēl pirms savas autofirmas nodibināšanas; tam bija četrvietīgā Mercedes šasija. Pēc gada sekoja sešcilindru motors W 2, ko pasūtīja Nīderlandes autofirma Spyker, taču vairāk gribētāju nebija. Šie eksperimenti stimulēja ideju, ka jābūvē pašiem savi augstākās klases automobiļi. 20. un 30. gados Karls Maibahs saviem vieglajiem automobiļiem ieviesa tādas progresīvas tehnoloģijas kā divas augšējās sadales vārpstas, automātiski atslēdzams ventilators, visu riteņu neatkarīgā piekare, kā arī ātra pārnesumu pārslēgšanas sistēma, kad vadītājam nevajadzēja spiest sajūgu, bet tikai izvēlēties pārnesumu ar sviriņu pie stūres, pārslēgšanas mehānisms ieslēdzās pneimatiski, tikko vadītājs noņēma kāju no gāzes pedāļa. Paralēli tika izstrādāti arī jaudīgi benzīna dzinēji dirižabļiem, lidmašīnām un tankiem, jo vīram, vārdā Ādolfs Hitlers, bija uzspļaut uz visādiem Parīzes miera līgumiem. Pēc Otrā pasaules kara Karls Maibahs nonāca franču gūstā un kādu laiku konstruēja aviācijas dzinējus Francijas labā. Pēc atgriešanās Vācijā viņš vadīja automobiļu remontdarbnīcu, tad atjaunoja savu uzņēmumu, kas 50. gados ražoja lielus dīzeļmotorus lokomotīvēm un kuģiem. Kad 1959. gadā Štutgartes Tehniskā augstskola Karlam Maibaham piešķīra goda profesora nosaukumu, viņš jau bija beidzis aktīvo darbību un pēc gada šķīrās no šīs pasaules nepilna 81 gada vecumā. Vēstures saites Tēva un dēla Maibahu ģimenes uzņēmuma vēstures fakti ir nedaudz saputroti, un dažādi avoti min atšķirīgus gadskaitļus. Ar tiem grūti tikt skaidrībā, tāpat kā ar Maybach emblēmas atšifrējumu (divi M burti ieapaļā trīsstūrī): sākotnēji saīsinājums nozīmēja Maybach Motorenbau, taču tagad jaunie saimnieki no Daimler Chrysler koncerna to skaidro kā Maybach Manufaktur. Nav īstas skaidrības jau ar pašu sākumu no brīža, kad 1907. gada aprīlī Vilhelms Maibahs pameta augsto posteni Daimler Motoren Gesellschaft un nodibināja pats savu uzņēmumu. Tiesa, savs uzņēmums tas bija visai nosacīti, jo Luftfahrzeug Motorenbau GmbH tika veidots kā grāfa Ferdinanda fon Cepelīna firmas Luftschiffbau Zeppelin GmbH filiāle, lai nodrošinātu Cepelīna gaisa kuģus ar motoriem. Dažādi avoti par šīs Maibahu firmas dzimšanu min to pašu 1907. vai 1909. gadu. Tas notika Bisingenas pilsētā pie Encas (Virtembergā). 1912. gadā Maibahu uzņēmums tika reorganizēts un pārcelts uz savu pastāvīgo bāzes vietu Frīdrihshāfenā pie Bodenzē, lai būtu tuvāk Cepelīnam. Pēc reorganizācijas firmu pārdēvēja par Maybach Motorenbau GmbH, tikai nav droši zināms, vai tas notika jau 1912. gadā vai tomēr pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. gadā. Katrā ziņā šis nosaukums tika saglabāts līdz pat 40. gadu vidum, jo pēc 1941. gada Maybach galvenais uzdevums bija apgādāt ar motoriem Vācijas vērmahta tankus (praktiski visiem modeļiem, izņemot PzKpfw I, tika uzbūvēti aptuveni 140 000 motoru) un krīgsmarīnes ātrgaitas kaujas kuterus. Pēc Otrā pasaules kara Maibaha firma kādu laiku saucās Friedrichshafener Motorenbau, tad 1960. gadā, kad Karls Maibahs jau bija devies pelnītā atpūtā, uzņēmumu iegādājās Daimler Benz kompānija. 1966. gadā sekoja jauna reorganizācija, kas apvienoja Maybach un Daimler Benz motoru būvētājus vienā koncerna nodaļā ar nosaukumu Maybach Mercedes Benz Motorenbau GmbH, kas 1969. gadā tika pārdēvēta par Motoren und Turbinen Union Friedrichshafen GmbH jeb - saīsināti -MTU. Ar nosaukumu MTU šis Daimler Chrysler uzņēmums zināms arī patlaban, jo ražo lielos dīzeļmotorus kuģiem, lokomotīvēm, militārajai tehnikai. Slaveni ir jaudīgie MTU dīzeļi Vācijas bundesvēra tankiem Leopard 1, Leopard 2, pašgājējam lielgabalam PzH 2000, kājnieku kaujas mašīnai Marder. MTU militārie spēka agregāti tikuši arī eksportēti: Itālijas bruņojumā ir pašgājējs lielgabals Palmaria, Apvienotajiem Arābu Emirātiem - itāliešu tanks OF 40, Argentīnai - vācu tanks TAM, Šveicei - tanks Pz 68, Dienvidkorejai - tanks Hyundai K1, Spānijai un Austrijai - unificēta kājnieku kaujas mašīna ar dubultu nosaukumu Pizarro/Ulan, Indijas bruņotie spēki eksperimentē ar tanku Arjun. Visām šīm mašīnām ir MTU konstruēti un būvēti dīzeļmotori. 1996. gadā Mercedes Benz un MTU firmu vadība sāka domāt par senās markas reanimēšanu un Vilhelma Maibaha godināšanu. Vispirms savā 150 dzimšanas dienā Vilhelms Maibahs tika uzņemts Automobiļu slavas zālē Detroitā, pēc tam sekoja vienošanās par jaunas luksusa klases vieglo automobiļu markas izveidi ar Maybach vārdu Daimler Benz paspārnē. Vēsturiski šo abu marku ceļi ir krustojušies vismaz trīs reizes: Vilhelms Maibahs bija pirmo Mercedes konstruktors, pirmais Karla Maibaha konstrukcijas prototips bija bāzēts uz Mercedes šasijas, kā arī 1928. gada modeļa Maybach W 5 SG virsbūvi konstruēja Mercedes Benz karosēriju nodaļa Zindelfingenā. Tikai 1800 auto 20 gados Pavisam no 1921. līdz 1941. gadam tika pārdoti aptuveni 1800 Maybach luksusa klases automobiļi, taču statistikā nav iekļauti tie interesantie speciālie "maibahi", ko firma būvēja dažādu autoizstāžu vajadzībām (5...10 ik gadu). Tātad pavisam kopā aptuveni 2000 automobiļu, no kuriem šobrīd pasaulē saglabājušies 152 eksemplāri. Maybach klientu vidū bija politiķi, bagāti uzņēmēji, ķeizari un princeses, šovbiznesa zvaigznes. No slavenākajiem var nosaukt tenoru Enriko Karūzo, boksa smagsvaru Maksu Šmelingu, uzņēmējus Verneru fon Sīmensu un Robertu Bošu. Taču pretēji leģendām ar Maybach nekad nav braucis Ādolfs Hitlers. Visi Maybach automobiļi bija pilnīgs roku darbs. Varēja pasūtīt gan oriģinālo rūpnīcas virsbūvi, gan nopirkt tikai šasiju, bet karosēriju pasūtīt pie dizaina meistariem Graber, Glaser, Neuss, Erdmann & Rossi. Tika piedāvāti visdažādākie virsbūvju varianti: limuzīni, Pulmaņa tipa limuzīni, kabrioleti, coupe (pat septiņ-vietīgas), kā arī rodsteri. Pats dārgākais "Maibahs" 1928. gadā tika izgatavots kādam karaliskam klientam, izdekorēts ar zeltu un rubīniem un maksāja tolaik neticamu summu - 186 000 reihsmarku. Toties katra auto aprīkojumā ietilpa instrumentu komplekts ar 45 priekšmetiem tajā un nepieciešamo rezerves daļu komplekts (15 pozīcijas). Pirmais Maybach automobilis bija W 3, kas debitēja 1921. gada Berlīnes automobiļu izstādē. Tam bija sešcilindru 5740 cm3 motors ar 52 kW jaudu. (W 1 bija 1919. gada prototips, ar indeksu W 2 tika būvēti spēka agregāti holandiešu firmai Spyker.) 1926. gadā modelim W 5 tapa jauns sešcilindru motors ar augšējiem vārstiem, septiņu litru darba tilpumu un 88 kW jaudu. Burts W izvēlēts par godu Karla tēvam Vilhelmam. 1929. gadā Karls Maibahs pārgāja uz V veida 12 cilindru dzinējiem Typ 12 (modelis Maybach DS 7). Šis agregāts ar septiņu litru darba tilpumu un 110 kW jaudu arī kļuva par izejas bāzi tanku motoriem. Pēc gada DS 7 ieguva nosaukumu Zeppelin, par godu grāfam Ferdinandam, un emblēmu ar dirižabļa attēlu. Savukārt 1931. gadā nāca klajā vēl dižāks Maybach DS 8 Zeppelin jau ar astoņu litru darba tilpuma 147 kW jaudas motoru. Burti DS nozīmē Doppel Sechs (tātad - dubultseši). Līdz 1937. gadam nelielā skaitā ražoja arī modeli DSH ar sešcilindru motoru (DSH - puse no dubultseši). 1938. gadā DS 8 piecpakāpju ātrumkārbu (plus divi pārnesumi atpakaļgaitā) nomainīja septiņpakāpju pārnesumu kārba, taču pneimatiskais pārslēgšanas pusautomāts padarīja šofera darbu krietni vieglāku. Maybach DS 8 Zeppelin bija ne tikai smalks, komfor-tabls, liels un smags, bet arī ātrs auto - atkarībā no virsbūves tipa tas varēja pat sasniegt 160 km/h. Modeļa W 5 tradīcijas turpināja 1931. gadā de-bitējušais W 6 ar tādu pašu sešcilindru motoru. Dažiem eksemplāriem jau bija modernas aerodinamiskas virsbūves, kas vēlāk (pēc 1935. gada) kļuva par SW sērijas pazīšanas zīmi. Maybach SW tika aprīkoti ar 3,5, 3,8 vai 4,2 litru darba tilpuma rindas sešcilindriniekiem (apzīmējumi attiecīgi SW 35, SW 38 un SW 42) un īpaši komfortablu aizmugures riteņu piekari. Šo sēriju ražoja līdz pat 1941. gadam, un... tas arī viss: vairāk Maybach bāzes modeļu nav. Mūsdienu ažiotāža Jezga masu medijos ap jauno Maybach jau radīta diezgan liela, lai gan skaidrs, ka ātrāk par Parīzes auto-salonu šāgada rudenī nekas ļoti konkrēts zināms nebūs. Paredzēts ražot divus augstākās klases sedanus ar garumu 5,72 un 6,16 metri (riteņu bāze - 3,83 metri). Abiem būšot V12 cilindru 5,5 litru darba tilpuma 405 kW jaudas motors ar divām turbīnām un interkūleru un baiso griezes momentu 900 Nm (pagaidām lielākais griezes moments sērijveida vieglajiem auto ir 875 Nm Bentley 6,75 litru V8 cilindru dzinējam). Zīmīgi, ka arī jaunais motors ar trim vārstiem uz cilindru un 60 grādu leņķi starp cilindru galvām nosaukts par Typ 12, tāpat kā tā 1929. gada priekštecis. Vēl tiek solīts, ka komforta un gaitas īpašību uzlabošanai jaunais Maybach tiks aprīkots ar elektroniski vadāmu aktīvo pneimatisko piekari, kā arī elektrohidraulisko lieljaudas bremžu sistēmu Twin Sensotronic Brake Control (SBC). Salonā par oligarhu ērtībām rūpēšoties izklaides sistēma ar vairākekrānu televizoru, DVD pleijeri, Dolby Surround skaņu un četru darba zonu klimata kontroles iekārtu (katra sēdekļa rajonā iespējams uzstādīt savu temperatūru). Komfortablajiem individuālajiem sēdekļiem būšot plašas regulēšanas iespējas, tos pat varēs nolaist guļus stāvoklī un ierīkot īstu guļamkupeju ar izbīdāmiem paliktņiem kājām un pēdām. Automobiļiem solīta četru gadu rūpnīcas garantija uz jaunu auto, kas, protams, nav daudz, taču to papildināšot tā saucamā mobilitātes garantija visa mūža garumā. Virsbūvei paredzēts divu, savā starpā harmonējošu toņu krāsojums, pie tam krāsas varēšot izvēlēties pats klients. Šis divu toņu krāsojums varētu mazināt vizuālo automašīnas masivitāti, jo Maybach dizains ir krietni smagnējs, tas atgādina greznāku un lielāku pēdējās paaudzes Mercedes Benz S Klasse. Gan krāsu, gan apdares materiālu un komplektācijas izvēle notikšot nevis pēc katalogiem, bet gan virtuālās realitātes vidē, kad labāk iespējams novērtēt visu interjera un eksterjera elementu savstarpējo saderību. Dīvaini, taču visā pasaulē (arī Latvijā) jau pasūtīts pietiekams skaits jauno Maybach, kaut gan neviens no eventuālajiem klientiem īstu automašīnu vēl nav redzējis, bet svarīgo lēmumu pieņēmis, vadoties tikai no pirmajām izplatītajām bildītēm. Tātad ļaudis noticējuši Maybach pieredzei un tehniskajai kompetencei luksusklases automašīnu producēšanā, bet tie, kas ne par ko tādu nebija dzirdējuši, paļāvušies uz Mercedes Benz vārdu. Jocīgi, jo 20. un 30. gados Maybach un Mercedes bija savā starpā nežēlīgi konkurējošas markas... Artis Eglītis " AutoInfo"
 
Visi komentāri
 
26204. viesis 5.jūnijs 2002 15:21
0 0 Atbildēt

Vienu shaadu veco Maybachu (laikam to 12 cilindriigo DS 7) redzeeju pa Discovery. Dikti patikaas. Taa motora skanja bija nesaliidzinaama ar muusdienu motoriem. Patiikama dobja ruukonja kaa melodija. Vieniigi kaadaam riepaam jaabuut, lai 3 tonnas tureetos uz chetraam taadaam pie aatrumiem lielaakiem par 100. Baigie meistari

26291. viesis 5.jūnijs 2002 20:22
0 0 Atbildēt

Laikam pirmo reizi lasiju tik labu un pilnīgu apraxtu iauto, paldies, tas ir ļoti interesanti, vispār , par MAIBACH bija ļoti maz kas zināms, tikai tas ka pagājušā gadsimta sākumā tas bija viens no eiropas autobūves pīlāriem!

Izskatās ka atgriešanās būs nemazāk iespaidīga!

26302. viesis 5.jūnijs 2002 22:09
0 0 Atbildēt

Maybach ir megagrezna mašīna. Un labi, ka tā uztaisīta tā, ka pat ātrās naudas guvēji ar treniņčībām un skūtām galvām neapgrūtinās šī auto ražotājus cenas dēļ (kā tas ir ar BMW un MB lielajiem modeļiem), kuru var atļauties cilvēki, kuri dzīvē patiešām kautko sasnieguši...Visu cieņu.

82853. viesis 13.jūnijs 2003 22:20
0 0 Atbildēt

tas nav ipasi forsi

82854. viesis 13.jūnijs 2003 22:20
0 0 Atbildēt

Ne tomer jus esat forsi

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Krievijas autotirgus “ķīnizācija”

Krievijas automobiļu tirgu pārņem Ķīnas autobūve, Krievijas ražotāji nespēj konkurēt ar lielā Austrumu kaimiņa piedāvājumu. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Visu laiku labākais VW Passat? (+VIDEO) 13

Jaunais Volkswagen Passat bija un ir gada gaidītākais D segmenta modelis, kas turpmāk būs tikai universāļa izpildījumā. Pats galvenais, ka jaunais Passat būs ļoti “gardi” aprīkots un tas lieliski brauks. Lasīt vairāk

 

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: Izmēģinām jauno Toyota C-HR PHEV (+VIDEO) 1

Jaunais Toyota C-HR ir lielāks, greznāks un jaudīgāks par iepriekšējo, turklāt tagad tam ir arī lādējamā hibrīda versija. TV Autoziņām bija izdevība iepazīties ar šo C-HR modeli testa braucienos Francijā. Lasīt vairāk

 

Šis hibrīds nav tas hibrīds. Kā atšķiras elektrificētie auto? (+VIDEO) 2

Daudzzīmolu auto dīleris Autohalle tagad saucas Auto Bassadone. Šoreiz sadarbībā ar AB servisa tehnisko speciālistu Edgaru Lulli salīdzināsim trīs veidu pašuzlādes hibrīdus - Opel mikrohibrīdu, Alfa Romeo vieglo jeb mild hybrid kā arī pavisam īstu Hyundai pašuzlādes hibrīdu. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti