Brīvdienu maršruts: Igaunijas ūdenskritumi ziemā 3

12.marts 2011 0:00

Arī ziemas laikā autotūristiem ir pietiekami daudz iespēju nesēdēt mājās. Piedāvājam ideju 2 dienu ceļojumam pa aizsalušajiem Igaunijas ūdenskritumiem.



1.diena – sestdiena, agrs starts no Rīgas. Pirmā pieturvieta – Salacgrīvas „Statoil”, lai ielietu degvielu, paēstu brokastis un nedaudz atpūstos. Vēl brīdis un esam Igaunijā.


Keilas ūdenskritums Foto: iAuto

Pirmais ūdenskritums - Keilas ūdenskritums Keila-Joa ciematā, ir lielākais Igaunijā. Ūdenskrituma augstums sasniedz 6,1 metru un platums - 70 metrus. Ap ūdenskritumu plešas viens no krāšņākajiem Igaunijas parkiem, šeit apskatāma arī neogotikas stilā celtā Keilas muižas pils. Šī ir vieta, kur tika filmēti filmas "Vella kalpi" sižeti.

Tā kā ir sestdienas rīts, cilvēku šajā vietā ir daudz – visi mēģina “pačamdīt” vai pagaršot skaistos ledus veidojumus. Arī mēs sadūšojamies un kāpjam uz aizsalušās upes ledus, lai tuvumā skatītu šo brīnumu.

Nākamā pieturvieta – 30 metrus augstās Tūrisalu klintis, no kurām paveras plašs skats uz Somu jūras līci. Ārā ir pārāk auksts (ap -18 grādiem), tādēļ nolemjam šoreiz neizmēģināt savus spēkus, lai nokāptu lejā pa apsnigušajām takām līdz jūrai. Uztaisam vien pāris “ātrās” bildes un dodamies pusdienot Tallinas virzienā (šajā braucienā mēs nolēmām neapskatīt Tallinu un galveno akcentu likt uz ūdenskritumiem).


Jagalas ūenskritums Foto: iAuto

Pēc ātrajām pusdienām Tallinā dodamies Igaunijas "niagāras" jeb Jagalas ūdenskrituma meklējumos. Meklējām ilgi, jo izrādās, ka esam piebraukuši pie tā no nepareizās puses un šajā pusē norādes ir ieputinātas sniegā. Igaunijas brīnuma platums 70m un augstums 8m. Arī šeit cilvēku ir daudz. Tā kā no mūsu puses piekļūt skaistajam brīnumam ir pagrūti, šķērsojam to pa augšu – pa aizsalušo upi, un nonākam “pareizajā” vietā.

Skats ir vienreizējs un sajūtas neaprakstāmas – neskaitāmas, dažādas formas lāstekas kopā veido interesantus labirintus, ejas un alas, pa kurām var ložņāt. Arī mēs ložņājām un brīnījāmies.

Savu ceļu tālāk turpinājām uz vecāko Igaunijas dabas parku – Lāhemā nacionālo parku. Ne velti tas ir apvīts ar mistikas auru. Braucot cauri tam, sajūtas tiešām bija dīvainas – visapkārt apsnidzis mūžamežs, savādas priedes ar vairākiem stumbriem un neparasts klusums. Jau krēslā sasniedzam Nommeveski kanjonu un nelielo ūdenskritumu Valgejogi upē. Taču tur mēs ilgi neuzkavējamies, jo mūs visus pārņēma dīvaina sajūta, ka mūs kāds visu laiku vēro. Patiešām šī ir mistiska vieta.

Uz vakarpusi sals pieņēmās spēkā. Ap pl.20.00 sasniedzam Narvu – Igaunijas un Krievijas robežpilsētu, kā arī tālāko Eiropas Savienības austrumu punktu.

93% no Narvas pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, jo liela daļa no pilsētas iedzīvotājiem šeit ieradušies pēc 2.pasaules kara vai ir to pēcteči (ilgus gadus pēc kara Narvas pamatiedzīvotājiem bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā). Narvas upes pretējā krastā atrodas Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā ar Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas fortifikāciju arhitektūras īpatnības. (avots: Vikipēdija)
 
Tā kā ideja par šo braucienu mums radās tikai dienu iepriekš, mēs nebijām rezervējuši naktsmītni. Tādēļ nolēmām to atrast uz vietas, apbraukājot Narvas viesnīcas. Sākām ar 3 zvaigžņu viesnīcu “Narva” pašā pilsētas centrā. Bijām pārsteigti par numuriņa cenu - divvietīgais numurs ar brokastīm - 26 eiro. Tur arī iekārtojāmies uz nakšņošanu.

Pirms gulētiešanas vēl nolēmām pavakariņot viesnīcas restorānā. Soļanka, cepts asaris un deserts bija pat ļoti ēdami, arī cenas pieņemamas. Taču visur mēs sajutām padomju laiku nostaļģiju – restorāna personāla attieksme un izskats, interjera noformējums, pilnīgi viss mums atgādināja “padomju standartus”. Pēc vakariņām izmetam vēl nelielu līkumiņu līdz vietējam “Rimi”, kur atkal sajūtāmies “kā agrāk” – Rimi pārdevējas un apsargi runā un sveicinās krieviski, reklāmas saukļi un informācija lielveikala skaļruņos skan krieviski, arī cilvēki visapkārt sarunājas tikai krievu valodā. Tā kā Narva 2.pasaules kara laikā tika pilnībā nopostīta, tad arī pilsētas padomju arhitektūra pastiprināja mūsu nostaļģiju.


Narvas cietoksnis. Pāri tiltam - Krievija.

Nākamais rīts mūs sagaida ar pamatīgu salu. Pirms došanās tālāk apskatam vēl Narvas cietoksni, kā arī pilsētas nocietinājumus un Krenholmas manufaktūras ēkas. Tālāk mūsu ceļš turpinājās gar Narvas upi līdz tās ietekai Somu līcī nelielā kūrortpilsētiņā Narva Jēsū.


Pēc izkļūšanas no puteņa

Nākamais apskates objekts – Baltijā augstākais Valastes ūdenskritums, kura kritums ir 30,5 metri. Leģenda vēsta, ka Valastes upe ir mākslīgi izrakta, bet ūdenskritums ir dabas veidojums. Braucot gar pašu jūras malu, iekļūstam pamatīgā sniegputenī. Tik pamatīgā, ka brīžiem nācās apstāties, jo redzamības nebija vispār. Nonākot galamērķī, jau atkal spīd saule.


Valastes ūdenskritums Foto: iAuto

Atstājam auto stāvlaukumā un dodamies pa stāvajām spirālveida kāpnēm lejā pie “lāsteku pils”, kas vien jau bija liels piedzīvojums. Tā nu mēs tur stāvējām - vienā pusē mums caur klintīm ceļu atradušie un sastingušie ledus kristāli, otrā – jūra. Aizraujoši un neparasti. Tomēr aukstums dara savu – ātri sasēžamies mašīnā un dodamies atpakaļceļā.


Sieviešu klosteris Pjuhticā

Vēl tikai viens pieturas punkts – sieviešu klosteris Pjuhticā. Gurkstošais sniegs zem kājām, klusums un miers – šādi mūs sagaida Pjuhtica. Mūsdienās klosterī ir sešas baznīcas, celles korpusi, svētceļnieku viesnīca, nespējnieku patversme, muzejs, saimniecības ēkas, jauna cietokšņa siena. Klosterī pastāvīgi dzīvo 170 māsas. Viņas cep maizi, audzē dārzeņus, uztur dzīvnieku fermu, kā arī lasa sēnes un ogas, uzņem viesus un svētceļniekus. Jebkurš cilvēks, ievērojot klostera iekšējās kārtības noteikumus, var uz dažām dienām šeit apmesties, lai sakārtotu savu iekšējo pasauli un rastu dvēseles mieru. Mūs nedaudz samulsināja un radīja nožēlu fakts, ka turpat nopirktās baznīcas sveces parastais apmeklētājs nedrīkst pats aizdedzināt pie svētbildēm. Sveces ir jānodod klostera māsai, kura vakara dievkalpojuma laikā tās pati aizdedzinās. Arī baznīcas un svētbilžu apskate vismaz šoreiz nebija atļauta. Nedaudz vīlušies, mēs turpinājām savu mājupceļu un bez liekas aizķeršanās ap 22.00 jau bijām mājās. Kopā nobraukts nedaudz vairāk par 1000km. 

 
3 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
281858. viesis 7.marts 2011 9:16
1 0 Atbildēt

super brauciens! ir redzēta daļa no ūdensktitumiem vasarā, ir zajabys!

tagad (xvz, varbūt vairs nevar!) var izbraukāt igauņu salas pa ledus ceļiem, tik jārēķinās , ka pa brīvdienām daudz tādu tūristu, jāstāv 2stundīgās rindās , lai tiktu prom no salas.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Projektēsim Ceļus - eksperti skaidro, kādēļ klibo kvalitāte (+ VIDEO)

Būveksperts Edgars Krūmiņš nosauc iemeslus, kas iespaido ceļu būves kvalitāti: par vēlu izsludināti konkursi, rezultātu apstrīdēšana, plānošanas trūkumi, finansējuma nevienmērīgs sadalījums, speciālistu aizplūšana. Lasīt vairāk

 

Riepas, akumulators, logu slotiņas - kā sagatavot savu auto tumšajam laikam

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopojusi 7 vienkāršus, bet ļoti svarīgus ieteikumus, kas palīdzēs sagatavot auto gada tumšajam un aukstajam laikam. Lasīt vairāk

 

15 000 km -krievi aizceļo uz Islandi ar 40-gadīgu ZAZ (+ VIDEO) 8

Divi Čeļabinskas iedzīvotāji devušies ekstrēmā piedzīvojumā, apceļojot Islandi ar 40 gadus vecu zaporožecu. Lasīt vairāk

 

Bīstams satiksmei - Diseldorfas policija evakuē „zelta” BMW X5 3

Vācijas pilsētas Diseldorfas policija uz laiku konfiscējusi ar zelta krāsas līmplēvi izdaiļotu BMW X5, kas atzīts par pārāk bīstamu koplietošanas satiksmei. Iemesls – automašīna žilbinājusi acis citiem satiksmes dalībniekiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti