10 gados CO2 izmeši jāsamazina par 37,5% - eksperts skaidro, kā to panākt 38

Foto: Publicitātes attēls

Domenikss | 30.septembris 2019 16:41

Jau pēc desmit gadiem Eiropas Savienība (ES), tātad arī Latvija, vēlas sasniegt ambiciozu mērķi – jauno automašīnu CO2 jeb ogļskābās gāzes izmešu apjomam jābūt par 37,5% mazākam nekā patlaban.

Izaicinošais uzdevums mudina auto ražotājus visā pasaulē investēt ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgo izmešu daudzumu. Taču par to jādomā arī valstu līmenī un nevis pēc 10 vai 30 gadiem, bet jau šodien. Latvija neražo automašīnas, toties tās intensīvi lieto. Kādi ir mūsu uzdevumi un potenciālais ieguldījums, lai sasniegtu kopīgos mērķus?

Elektroauto – labs risinājums, nepiemērota infrastruktūra

Palielinoties sabiedrības interesei par ekoloģiski inteliģentu dzīvesveidu, arvien aktuālāki kļūst arī alternatīvi pārvietošanās risinājumi. Daudzviet pasaulē savas pozīcijas mērķtiecīgi nostiprina elektroauto. Latvijā tas notiek samērā lēni. No vienas puses, tāpat kā dažādās kampaņās runājam par satiksmes drošību, būtu jārunā arī par videi draudzīga transporta priekšrocībām, veidojot atbilstošu sabiedrības izpratni. No otras, elektromobiļu kūtrā iesaiste Latvijas satiksmē nav nekāds brīnums – ja klients iegādājas auto par 80 000 vai 90 000 eiro, viņš sagaida piemērotu infrastruktūru, lai ar savu lielisko auto varētu arī komfortabli pārvietoties. Latvijā tas pašlaik ir ja ne gluži neiespējami, tad visai problemātiski gan. Elektroauto uzlādes iespēju, sevišķi ātrās uzlādes staciju, ir krietni par maz, turklāt daļa no tām ir novecojušas un jaunāko modeļu uzlādei nav izmantojamas. Tā nu Latvija turpina piedalīties Eiropas CO2 izmešu ražošanā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta datiem gandrīz trešo daļu CO2 emisijas rada tieši transporta nozare, 72% no tiem – autotransports.

Globāla problēma – trūkst vienota redzējuma

Cenšoties problēmu risināt, ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam samazināt transporta radīto ogļskābās gāzes izmešu apjomu par 60%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Ar auto “kaitīgajiem ieradumiem” pasaulē cīnās dažādi.

Pagaidām tas galvenokārt ir “burkāna” princips. Piemēram, Vācija paredz subsīdijas, lai iedzīvotāji varētu pāriet uz jaunākiem, videi draudzīgākiem automobiļiem ar zemāku izmešu daudzumu. Izraēla veicina hibrīdauto lietošanu, piedāvājot lielas nodokļu atlaides tiem pircējiem, kuri iegādājas hibrīdauto. Norvēģija šajā ziņā ir visprogresīvākā – tur tiek piedāvāti bonusi klientiem, kas iegādājas elektromobiļus, ir pieejams blīvs uzlādes vietu tīkls un proporcionāli daudz ātrās uzlādes punktu.

Taču pie apvāršņa vīd arī “pātagas” ēna – jaunie ES noteikumi paredz, ka auto ražotājiem, kas pārsniegs noteikto CO2 normu, būs jāmaksā papildu nodoklis, ko, iespējams, nākotnē novirzīs zaļā transporta attīstībai un autobūves industrijas darbinieku apmācībai. No aizliegumiem neizvairīties arī privātpersonām – Vācijā ne vienā vien pilsētā jau tagad aizliegts iebraukt ar dīzeļdzinējiem, un šim piemēram pamazām seko arī Francija un citas Eiropas valstis. Taču tas, kas uzlabo gaisa kvalitāti atsevišķās pilsētās, nekādi nerisina problēmu kopumā. Kad vācietis pārdod savu standartiem neatbilstošo dīzelīti, tas nonāk Polijas vai Baltijas tirgū un turpina bagātināt ar ogļskābo gāzi Eiropas gaisu, ko elpojam mēs visi. Galvenā problēma Eiropā šobrīd ir tā, ka problēmu risināšanā trūkst vienotas stratēģijas.

Latvijas izaicinājums un ieguldījums – līdzsvars starp vēlmēm un iespējām

Kas varētu būt burkāns un pātaga Latvijā, lai noteiktajā laikā sasniegtu ES mērķus, ņemot vērā, ka mums, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir krietni novecojis, toties iespaidīga izmēra autoparks? Protams, CO2 izmešu apjomu vairo ne tikai dzinēja veids, kā auto izmērs, vecums un nolietojums, bet arī vadītāja braukšanas stils – sportiski braucot, auto patērē vairāk degvielas, un arī ogļskābo gāzu izmešu ir vairāk. To, visticamāk, īpaši ietekmēt nevar. Viens no risinājumiem būtu jaunu auto iegāde ar mūsdienīgiem, standartiem atbilstošiem dzinējiem. Tomēr daudzu Latvijas autobraucēju rocība jauna transportlīdzekļa iegādei ir ap desmit, divpadsmit tūkstošiem eiro, par ko var nopirkt tirgū pieejamo, nevis to, ko autovadītājs tiešām vēlētos. Banku papildu finansējums un līzinga iespējas daļēji šo problēmu risina, bet ar to nepietiek. Vēl svarīgāk būtu gatavoties elektromobiļu ērai, kas neies secen arī Latvijai. Šī ir joma, kurā valstij ir visas iespējas radīt videi draudzīgas infrastruktūras stratēģiju ar attīstības potenciālu un to īstenot, rādot piemēru pārējai Eiropai.

Vēl kāds apstāklis, ar ko jārēķinās, ir joprojām pieaugošais to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vēlas iegādāties savu auto. Statistika rāda, ka Latvijā katrā automašīnā, kas piedalās satiksmē, vidēji brauc 1,6–1,9 cilvēki. Tas nozīmē – lielākoties viens, retāk divi vai vairāk. Protams, mums kā auto tirgotājiem nav iebildumu, taču ir jārod saprātīgs līdzsvars starp auto tirgotāju interesēm, vides aktīvistu vēlmēm un klientu ērtībām.

Situāciju uz ceļiem noteikti atvieglotu auto koplietošana – prakse, kas ir diezgan izplatīta pasaulē un līdz ar CarGuru pamazām ienāk arī Latvijā. Tas ļautu atteikties no novecojušiem individuālajiem auto par labu standartam atbilstošiem hibrīdiem un elektromobiļiem. Pie mums tam noteikti ir potenciāls, par ko jau tagad liecina nomai pieejamo elektroskūteru bums. Taču pilnvērtīgai auto koplietošanas funkcionalitātei būtu vajadzīga autonomā braukšana, sakārtojot likumdošanu un drošības aspektus. Tas varētu veicināt koplietošanas klubu veidošanos: piemēram, es aizbraucu uz darbu un, kamēr no 9 līdz 17 atrodos birojā, mašīna pati aizbrauc pie cita lietotāja un atgriežas, kad ir vajadzīga man. Bet mēs visi labi saprotam, ka tā nav tuvākā nākotne.

Futūristiskas vīzijas – pa spēkam arī mazajiem

Pie nākotnes vīzijām pagaidām pieskaitāms arī ūdeņraža dzinējs un citas alternatīvas tehnoloģijas, kas pašlaik ir izstrādes procesā. Visi Mercedes-Benz modeļi jau šobrīd atbilst jaunajiem CO2 emisiju standartiem, tāpēc it kā varētu mierīgi gozēties avangardā un nesatraukties. Taču arī Daimler, tāpat kā visi auto ražotāji, attīsta jaunas tehnoloģijas un meklē alternatīvus risinājumus ieilgušām problēmām. Nozarei ir vajadzīgi jaunatklājēji, kuri grib būt pirmie, izmēģināt jaunās tehnoloģijas praksē un radīt pieprasījumu, lai veicinātu piedāvājumu.

Vācijas gigantu Daimler, BMW un Volkswagen grupas, kā arī Ford Motor Company izveidotais kopuzņēmums Ionity, kas Eiropā attīsta ātrās uzlādes staciju tīklu, ir lielisks piemērs, kā lielie auto ražotāji kopīgiem spēkiem var piedāvāt reālu risinājumu konkrētai problēmai. Taču nav jābūt lielvalstij ar gigantiskiem koncerniem, lai piedalītos nākotnes veidošanā. Taxify un Skype piemērs Igaunijā rāda, ka arī mazie tirgi spēj ģenerēt interesantas un ļoti veiksmīgas idejas. Arī Latvijā ir gana daudz jaunuzņēmumu un inovatoru, kuriem būtu pa spēkam rast oriģinālus risinājumus gan auto koplietošanai, gan videi draudzīga transporta ieviešanai sadzīvē, radīt apvērsumu visā autonozarē un beidzot patiešām ievest mūs 21. gadsimtā bez CO2 izmešu mākoņa Eiropas debesīs.

 

 
Visi komentāri
 
WALA 30.septembris 2019 16:57
11 2 Atbildēt

kas tas par "ekspertu" kas dudina gandrīz viena teikuma robežās par CO2 izmešiem un dīzeļiem ko pilsētas Eiropā ir aizliegušas. Liela daļa informācijas kas šeit pasniegta robežojas ar atklātu dezinformāciju. Paralēles protams ir, bet dīzeļi tieši CO2 ziņā ir "ekoloģiskāki" par benzīna dzinējiem, taču no tiem ir pavisam cita tipa piesārņojums un attiecīgas problēmas kādēļ tos tik ļoti nemīl mūsdienās.

Un kaut to mani nosit - neticu kas tas ir ekoloģijai draudzīgāk, kad es ar 1,6 Hondu gāžot virs 120 km/h tērēju ap 8 (~ 7.8+) litri /100km, kur turpretim ar 2.2 Hondu pie tā paša ātruma ap 6.1 uz 100.

Pļurkt 30.septembris 2019 17:39
4 7 Atbildēt

Manam sievasbrālim bija Kolts ar 1,0 nemotoru.

Pilsētas režīmā šis priecājās par mazo patēriņu, bet kā tiek uz bāni, 'ta vairāk kā 110 km/st nevar braukt, jo sāk rīt benžu kā 3 litru vecs Meris.

Nākamo mašīnu nu jau pirka ar 1,9 L dīzeli un ir priecīgs, ka tika vaļā no tā mazā pavisam nezaļā mēsla.

P.s. abi auto tika pirkti Latvijā salonā jauni.

To pašu saka mans šefs, kas uzkāpa uz zaļo grābekļa un mazās cenas - Fabia ar 1,1, L benzīnu.

Vecais Volvo S-60 un 80 ar D-5 dīzeli līdz 130 km/st mierīgi iekļaujas 7 litros, Latvijas apstākļos vidēji ir zem 7 litri (1/2 braucot pa Rīgu)!!

msh 30.septembris 2019 17:24
1 0 Atbildēt

" CO2 izmešu apjomu vairo ne tikai dzinēja veids, kā auto izmērs, vecums un nolietojums, bet arī vadītāja braukšanas stils"

Pilnīga taisnība - vismaz līdz šai desmitgadei tendence bija - jo jaunāka mašīna, jo vairāk oglekļa dioksīda izdala.

Pļurkt 30.septembris 2019 17:41
5 3 Atbildēt

Degvielas patēriņu, un protams CO2 izmešus vairo gaismas dienas laikā, kondicionieris, atvērts logs, jumta bagāžnieks, piekabe, mobīlā uzlāde....

Aizliedzam to visu!!

art 30.septembris 2019 18:29
3 0 Atbildēt

Sāksim labāk ar lidmašīnām.Lidmašīnu radītais CO2 izmešu daudzums atmosfērā viena gada laikā ir vienāds ar CO2 daudzumu, ko ģenerē viss Āfrikas kontinents kopumā. Gaisa transports ir viens no visstraujāk augošajiem CO2 gāzu ģenerētājiem atmosfērā,

HE 30.septembris 2019 23:43
3 1 Atbildēt

Un turpināsim ar kuģiem kuri gāž ārā tādus izmešus , ka pamaz neliksies , bet par to protams jaklusē...

Asaris 1.oktobris 2019 11:44
0 0 Atbildēt

Un smagā tehika. Vienam smagajam blakus ir 6 vieglajiem jāspiež grīdā lai radītu līdzīgu piesārņojumu

raimondsm 30.septembris 2019 19:40
2 1 Atbildēt

Jau rūpnīcā ražots auto ar pamatdegvielu LPG, motora izmaiņas, 80litru propāna balons, 10 litru benzīna bāka. Un CO2 mazāk.

www.wlpga.org/wp-content/up...logue-2018.pdf

gazeo.com/up-to-date/ne...news,8607.html

Pļurkt 1.oktobris 2019 13:54
0 0 Atbildēt

Moderniem rūpnieciskajiem gāzes degļiem NOx izmeši ir 160 mg/kW, cik ir no LPG motora katra kilovata?

Bez mērāmiem cipariem viss raksts ir tufta.

Juris 1.oktobris 2019 0:29
2 1 Atbildēt

Tad izdomājat kautko ceļu nodoklī, kā tas var būt, ka man salonā ņemtam 1.4 benzīnam, kuram rēķina pēc co2, jāmaksā vairāk, kā vecajam 2002gada 2.2 dīzelim, kuram rēķina pēc citiem kritērijiem??? Tiko abām mašīnām gāju tehnisko un biju nedaudz pārsteigts!?!?

msh 1.oktobris 2019 1:43
2 0 Atbildēt

Kurš patērē mazāk degvielas?

Asaris 1.oktobris 2019 11:55
1 1 Atbildēt

Salīdzināt benzīnu ar dīzeli, tāpat kā dedzināt malkas pagali un plastmasas maisu: kurš rada vairāk co2. Pēc tās loģikas tad varbūt jāsāk kurināt krāsni ar vecajām riepām.

msh 1.oktobris 2019 12:32
2 0 Atbildēt

Un kāpēc? Atceries - tu piekrīti pseidoeko lohotronam, tātad tev ir jāsatraucas par oglekļa dioksīdu - ja mašīna a izdala mazāk oglekļa dioksīda nekā mašīna b, tā ir zaļāka pat tad, ja tā darbojas ar atrabotku...

Asaris 1.oktobris 2019 13:39
0 1 Atbildēt

Tāpēc ka es nemetu pastmasas maisiņu ar kopējiem atkritumiem, nepatīk ostīt pusi mendeļejeva tabulu kas nāk no dīzeļa izpūtēja un uzskatu ka saules panelis ir draudzīgāk videi nekā kurināt ogles. Tas mani pieskaita pie tās tavas pseidoeko?

Berta 1.oktobris 2019 20:24
1 0 Atbildēt

Tu esi malacis, trūkst vārdu.

Varbūt vēlies pieteikties atkritumu šķirošanai, kā brīvprātīgais darbinieks?

Asaris 1.oktobris 2019 21:58
0 0 Atbildēt

Blakus tev strādāt nav ne mazākās vēlēšanās. Un tev par to maksā, kāpēc man kā brīvprātīgam jāstrādā?

msh 1.oktobris 2019 17:41
1 11 Atbildēt

Uzskats par saules paneli un ilgas pēc elektrmobīļa. Pie viena caurā galva, aizmirstot ka elektromobīlis = kurināt ogles.

Pļurkt 2.oktobris 2019 16:19
0 0 Atbildēt

Latvijā ražot elektrību ar saules paneļiem neatmaksājas pat pie lielajā Eiropas dotācijām - VĒL NEZINĀJI???????

Ja rēķina paneļa visa ekspluatācijas laika izdevumus un ieguvumus.

Asaris 1.oktobris 2019 21:56
0 0 Atbildēt

Es runāju par ideju, saule spīd, brauc ar auto, darbini čaiņiku. To ka tā šobrīd nav es saprotu. Bet jebkurā gadījumā, naftu mūžīgi nevarēs pumpēt, saule gan kādu laiku vēl spīdēs.

msh 1.oktobris 2019 22:02
0 0 Atbildēt

Nu labi. Iztēlojies ka mēs dzīvojam tavā utopijā. Tev vajag braukt ar mašīnu, bet jau otro nedēļu pēc kārtas līst lietus un saules nav - ko nu? Otrais moments - ja nu tev jādzīvo daudzdzīvoklenē - kur liksi tos savus saules paneļus?

Par naftu neuztraucies - naftu varēs pumpēt vēl ļoti ilgi - tās basņas ka, tūlīt, tūlīt nafta pēkšņi būs cauri ir no tās pašas tēmas, no kurienes oglekļa dioksīda izraisītā globālā sasilšana - ir dažādi naftas avoti ar dažādām ieguves izmaksām - pieejamo naftas daudzumu regulē tirgus spēki - kad naftas paliek par maz, tā paliek dārgāka, padarot grūti iegūstamās naftas ieguvi izdevīgu. Tāpēc nevajag radīt mākslīgus šķēršļus - ja dabīgā ceļā naftas produkti paliks tik dārgi ka nebūs ar tiem izdevīgi darbināt mašīnas, tad arī dabīgā ceļā atradīsies risinājums. Šobrīd pieejamie risinājumi ir par tēmu "pērc vēl, jo vairāk skursteņi kūp, jo zaļāks būsi!".

Zmaster 1.oktobris 2019 2:08
2 3 Atbildēt

Okeāni pašpuves rezultātā, kā arī mežu ugunsgrēki co2 izmet daudz vairāk kā neekonomisks vecs auto vai satiksmes autobuss.

reku 1.oktobris 2019 20:04
1 0 Atbildēt

Ja valdība varētu izdomāt kā no okeāna piedzīt naudu,tas tiktu izdarīts.

ezis71 1.oktobris 2019 6:31
3 1 Atbildēt

Latvijas budžetam co2 ir kā saldā maize, ekoloģija pie pakaļas, galvenais vairāk ieņēmumu.Tākā drīzumā gaidām vēl lielāku ceļu nodokli.

WALA 1.oktobris 2019 12:59
0 0 Atbildēt

Par šo - man jau kādu laiku gribas ieteikt LV ierēdņiem padarīt nodokļu politiku vienkāršāku, visus privātpersonu nodokļus atceļam nafig- tā vietā uztaisam jaunu 40% nodokli - "Mainīga lieluma budžeta ielāps", kuru tad attiecīgi mainām atkarībā no vēja virziena, vidējās gada temperatūras utml.

Būs vismaz godīgi pateikts kādā pakaļā tas viss aiziet.

Pirmais raksts pēc šī murga - 1.oktobris 2019 11:43
1 0 Atbildēt
Rexx 1.oktobris 2019 12:38
1 0 Atbildēt

Īpašu pozitīvo tā saukto pienesumu CO2 izlašu samazināšanā dos nupat pieņemtā ES Direktīva par mobilitātes nākotni kravas auto transportam, kas paredz 1 reizi mēnesī uz 60 stundām katram auto atrasties savā mītnes zemē. Tas nozīmē, dzen kaut vai tukšu dūri no Vācijas uz Latviju. Te nu "nemaz" netiktu lieki dedzināta degvielas un radīts piesārņojums.

WALA 1.oktobris 2019 12:56
2 0 Atbildēt

Tas droši vien domāts tā ka visus kvēpus vadā sev līdzi, un kad aizbrauc mājas zemē tas visu kārtīgi "izkurina", lai visi "sūdi" paliek tur kur "kāpostu" bāž kabatās (sarkasms ja gadījumā kāds nesaprata!!!).

Nešaubies ne mirkli, ka "īsteni ticīgo" tfu. pārrakstījos "īstu ekologu" gaišās nākotnes plānos ir kaut kādi dīvaini tumši pleķi, kaut kur pēc iespējas nostāk no lielām pilsētām un šim līdzīgas "eko-pērles".

P.S. nu jā es zinu man nesanāk tā labskanīgi to visu formulēt, dranķīgs "dzejnieks" no manis.

Jūlis 1.oktobris 2019 22:04
0 0 Atbildēt

Vajag ieņemt likumu,ka visus autiņus pārbūvēt uz pedāļiem.Nebūs vairs kas pārsniedz ātrumu un nesmirdēs arī vairs.Ieguvēji visi.

WALA 1.oktobris 2019 23:04
0 0 Atbildēt

būsi pārsteigts, bet pilsētā ātrumu var pārsniegt arī velo, pa Barona ielu kad man apnīk stāvet pie katra luksafora es arī kārtīgi ieminu, tā ka atļautais (sķiet tur bija 30) tiek pārsniegts vismaz par 10km/h.

WALA 1.oktobris 2019 23:07
0 0 Atbildēt

Tas pie kam ir 95 gadā dzimis vecs MTB, ar "traktoriem". Tā kā jebkas jaunāka tādu ātrumu sasniedz ka nav ko redzēt, par šosejas velo nemaz nerunājot.

msh 2.oktobris 2019 1:01
0 0 Atbildēt

Kāds sakars velosipēda veiktspējai ar vecumu? Parastais velosipēds kā tāds ir vismaz 130 gadus vecs un pēdējos vairāk kā 100 gadus nav nopietni mainījies. Tas ka tas tavs 1995 gada kalnietis atstiepšanai pa ielu ir nepiemērotāks par 1910. gada Raleigh, ir cits stāsts...

WALA 2.oktobris 2019 10:54
0 0 Atbildēt

NU zināma taisnība ir arī tev šajā jautājumā, bet vecākam lūznītim ir lielāka masa, bieži arī lielāka gultņu utml. pretestība un visticamāk ka pat zobrati ir "kantaini" - jo vienīgā lieta kas tam ir mainīta kopš 95. gada ir pakaļējā riepa, kas bija sākusi sadalīties.

msh 2.oktobris 2019 13:06
0 0 Atbildēt

Lielāka masa - un? Lielāka masa ir mīnuss galvenokārt velosipēdu kaut kur nesot, un nedaudz pasliktina ieskrējienu un braukšanu kalnā, un viss. Atstiepienā pa taisnu ielu starpība starp 10 kg un 20 kg smagu velosipēdu nebūs. Mani vienmēr ir fascinējis šitas veikalinga speciālistu uzpūstais mīts par to ka velosipēdam svarīgs ir zems svars - jā, lai varētu cilvēkiem ietirgot karbonādes velosipēdus...

WALA 2.oktobris 2019 13:48
0 0 Atbildēt

Vot jopcik, pa Barona ielu, kad tu faktiski ar velo taisi dragu - tiešām domā ka masa neko neizšķir, vai kad jāminas kalnā, vai kad jāmīcas pa smiltīm vai dubļiem (te gan riepas bieži vairāk izšķir - un tomēr).

Kamēr jau nu tu tur vēsi pīpēdams minies - protams ka diezgan liels pofigs, jo ilgākā laikā braucot ar jebkuru lūzni tu pie tā esi pieradis un diskofortu dēļ liekā svara neizjūti. Bija jaunībā laiki kad braukāju regulāri ar CCCP salieķi Desna2 - un darīju visu to pašu ko ar kalninieku, bet kad pārkāpu uz kalninieku ar 21 robu … - "pavisam cita drišana kad novelk bikses".

Jānis 2.oktobris 2019 6:53
0 0 Atbildēt

Tedeška forever?

Elektro 2.oktobris 2019 14:42
0 0 Atbildēt

"Elektroauto uzlādes iespēju, sevišķi ātrās uzlādes staciju, ir krietni par maz".

Ar 78 ātrajā uzlādes stacijām ir par maz? vēl 80 nākamo divu gadu laikā? Ienāks Ionity, Latvenergo atvēzēsies un vēl citi piebalsos, tad beigās vairs nezināsi, kur vairs nevar uzlādēt tās elektriskās mašīnas.

"Statistika rāda, ka Latvijā katrā automašīnā, kas piedalās satiksmē, vidēji brauc 1,6–1,9 cilvēki". Tas jau vēl daudz. Pēdējo reizi es dzirdēju 1,2 cilvēkus.

Un ja jau var nopirkt mašīnu par 80'000, tad jau ir arī garāža, kurā ir elektrības pieslēgums. Es no sava dīvāna varu labāku rakstu uzrakstīt.

Asaris 2.oktobris 2019 20:30
0 0 Atbildēt

Ieraksti google Solar farms un Tesla Megapack and Powerpack.

Tev tiešām liekas ka tie milijardi tonnas CO2 ko izpumpē no zemes un palaiž atmosfērā, nekādas sekas neradīs?

Gan jau tu šito pašu būtu burkščējis par mobilajiem telefoniem pirms 50 gadiem, par auto pirms 100 gadiem un par uguni pirms 10000 gadiem, viss ir slikti un labāk nebūs.

Elss 8.oktobris 2019 18:18
1 0 Atbildēt

Itkā EIROPA piesārņo visvairāk!?!

Bet kas notiek aiz tās???

Ja vieni glābs pasauli, otri to turpinās gremdēt...

ASV, Ķīna un pārējās lielvalstis, kurās apdzīvotība ir daudz lielāka, rada vēl lielāku piesārņojumu, nekā ES. Tur auto, moto kvantumi Ir bezgalīgi. Bet redz, lielās rūpnīcas, kurās ar dūmu mutuļiem aizmiglo gaisu, neko negrasās mainīt, tik kā ražot vairāk!!!

JĀBŪT VIENLĪDZĪBAI ARĪ IEROBEŽOJUMOS

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

“Latvijas Gada auto 2021” titulu izcīna “Škoda Octavia”, bet “Latvijas Elektro auto 2021” ir “Renault Zoe” 3

Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” galveno titulu sīvā konkurencē ieguvusi jaunā “Škoda Octavia” (64 balles), par sešām ballēm pārspējot otrās vietas ieguvēju jauno “Peugeot 2008” (58), paziņots ceturtdienas vakarā, 3. decembrī, notikušajā konkursa noslēguma TV un interneta video tiešraidē. Lasīt vairāk

 

Skaties šeit 3.decembrī 19:00 konkursa "Latvija Gada auto 2021" rezultātu paziņošanas tiešraidi (+ TIEŠRAIDE)

Lielais fināla TOP 7 jau ir noskaidrots. Arī "Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija" nominācijā ir izvirzījušies pārliecinoši pretendenti. 3. decembrī (ceturtdien) plkst. 19:00 mēs uzzināsim prestiža „Latvijas Gada auto 2021” titula ieguvēju. Lasīt vairāk

 

Kia prezentējusi jaunu modeļu platformu speciāli elektromobiļiem un īpaši ātru uzlādes sistēmu 2

Kia Motors prezentējusi jaunu, speciāli elektromobiļiem paredzētu platformu Electric-Global Modular Platform (E-GMP). Tai veltītā atklāšanas pasākumā “E-GMP Digital Discovery” Kia paziņoja, ka jaunā platforma būs visu autoražotāja nākamās paaudzes elektromobiļu pamatā. Lasīt vairāk

 

Nogrimušo kuģi autovedēju sazāģē kopā ar mašīnām (+ VIDEO) 9

Pērn pie ASV krastiem nogrimušo Golden Ray kravas kuģi sazāģēs kopā ar visām 4000 automašīnām. Kuģa izcelšanas operācija jau sākusies. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti