Kalvītis: Pie tik augstām dabasgāzes cenām ekonomika nevarēs funkcionēt 17

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 15.oktobris 2021 8:36

Latvijā nebūtu jāsatraucas par dabasgāzes krājumiem vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet gan par to, kā pie tik augstām gāzes cenām spēs izdzīvot Latvijas ekonomika, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Es neceltu paniku, jo, piemēram, "Latvijas gāze" gāzes piegādes portfeli šai ziemai ir nodrošinājusi un Inčukalna gāzes krātuve ir piepildīta vismaz par 80%, tāpēc tās uzkrājums pat pie aukstākiem laika apstākļiem ziemā varētu sākt izsīkt februāra beigās, marta sākumā," stāstīja Kalvītis.

Tomēr viņš nenoliedza, ka jautājumā par dabasgāzes cenām Latvija ir jau pie drūmākā scenārija, proti, paliek aktuāls jautājums, kā patērētāji varēs samaksāt rēķinus, ja dabasgāzes cena būs 100 eiro par megavatstundu. "Pie šādām gāzes cenām ekonomika nevar funkcionēt, iedzīvotāji nevarēs samaksāt rēķinus, jo pie zemiem gāzes tarifiem mājsaimniecību parādu portfelis pieauga," skaidroja Kalvītis.

Viņš kā industrijas pārstāvis neuzskata, ka tagad būtu labākais laiks iesaldēt maksu par dabasgāzes piegādēm, jo tas būs māzākefektīvs solis. Viņaprāt, Eiropas politiķiem un institūcijām ir jārīkojas daudz atbildīgāk un stigrāk, proti, jāņem piemērs no ASV un jāaptur gāzes eksports uz Āziju. "Pagaidām šādi lēmumi Eiropā neseko, lai gan ir redzams, ka kuģi turpina Āzijai gāzi piegādāt, tādējādi saņemot par to labu samaksu," piebilda Kalvītis.

Jau ziņots, ka Latvijā dabasgāzes kopumā nepietrūkst, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pauda Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Viņš norādīja, ka vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") Inčukalna pazemes gāzes krātuvē patlaban jau iesūknētas apmēram 17,3 teravatstundas (TWh) dabasgāzes jeb 80% no kopējās pieejamās jaudas, kas ir jebkurai sezonai normāls apmērs. Tomēr vienlaikus krātuvē rezervētais apjoms sasniedz pat 18,9 TWh.

Šaicāns atklāja, ka, pat neskatoties uz to, ka pašlaik Inčukalna krātuvē pieejamais dabasgāzes apjoms ir pietiekams, īpaši aukstas un ilgas ziemas vai citu neparedzētu apstākļu gadījumā Latvija pilnībā bez dabasgāzes nepaliktu, jo to ir iespējams iegūt pa cauruļvadiem no Somijas vai kā sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no Lietuvas.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja "Conexus" Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš, šīs sezonas piepildījumu krātuvē ir ietekmējusi gan pašu sistēmas lietotāju aktivitāte veidot krājumu, gan tirgus svārstības.

Šogad Eiropā paaugstinātā globālā dabasgāzes pieprasījuma dēļ ir pieaugušas dabasgāzes cenas, kas atsaucas arī uz Inčukalna krātuvē iesūknēto dabasgāzes apjomu.

Papildus viņš norādīja, ka "Conexus" ir noslēdzis līgumus par 2,35 miljonu megavatstundu (MWh) glabāšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā", kas paredz glabāt noteiktu apjomu dabasgāzes krātuvē no izņemšanas sezonas sākuma līdz 2022.gada 1.martam.

 
Visi komentāri
 
Pļurkt 15.oktobris 2021 9:06
0 2 Atbildēt

Vai ta Inčukalna gāzes krātuve ir samazinājusies tilpumā desmitiem reižu???

Komunistu laikā no Inčukalna barojās visa Baltija, Kaļiņingrada un Ļeņingradas apgabals!!! Baltijā rūpniecība ir samazināta simtiem reižu, lielākā daļa pilsētu katlumāju vairs dabasgāzi neizmanto..... Kaut kā ar PIRMĀS klases aritmētiku neiet kopā!!

Kanibaals 15.oktobris 2021 9:32
1 1 Atbildēt

Agrāk ne visur bija dabasgāze, bija arī LPG. Tāpat katlu mājas nedarbojās uz gāzi. Pārbaudi savu aritmētiku. Rūpniecība samazināta simtiem reižu, ko nu muldi.

Pļurkt 15.oktobris 2021 12:42
1 2 Atbildēt

Izbāz galvu pa spundes caurumu kaut reizi savā mūžā!!!

Ruksītis 15.oktobris 2021 9:27
9 0 Atbildēt

Ja mēs pareizi atceramies tad EU mums deva naudu TEC1 un TEC2 rekonstrukcijai, lai tā darbotos uz šķeldas, bet pie varas tad bija partija kuras priekšgalā bija viens tukls vīrs. Šis vīrs ar savu komandu izlēma, ka labāk tomēr uzsedinat LV uz gazes adatas un rekonstruēja šos TECus darbam uz gāzes un izbīdija, lai šiem 2 lielajiem teciem maksā OIK. Tad TEC palika rentabls arī strādājot uz gāzes un šķelda protams palika mežā.

Līdz ar to grūti tagad klausīties muļķibas ko runā šis personāžs.

Varam tik pateikt - paldies tev ka uzsedinaji LV uz gāzes adatas un nobēdzināji tūkstošiem LV darbavietu, kuras vareja but cilvekiem, ja mēs kurinātu TEC 1 un 2 ar šķeldus. Arī nauda paliktu LV nevis plūstu uz dabas gāzes resursu bagāto kaimiņvalsti.

Nogāztais mežs 15.oktobris 2021 10:42
0 0 Atbildēt

Cik gadiem vēl Latvijas mežu pietiks?

Nenoskūtais mežs 15.oktobris 2021 10:59
3 0 Atbildēt

Info no Valsts meža dienesta

Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Pēc VMD datiem, kas apkopoti MVR (par inventarizētajām platībām, kas tiek pakļautas saimnieciskajai darbībai, kuru regulē Meža likums), mežainums ir 52%. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm. Latvijā valstij pieder mežs 1,49 milj. ha platībā (49% no kopējās), savukārt pārējiem īpašnieku mežu kopplatība ir 1,58 milj. ha (51% no visu mežu platības).

Meža zemes sastāv no:

meža 3,08 milj. ha (90.6%);

purviem 0,17 milj. ha (5.0%);

laucēm 0,03 milj. ha (0.9%);

pārplūdušiem klajumiem 0,017 milj. ha (0,5%);

infrastruktūras objektiem 0,084 milj. ha (2.5%);

pārējās meža zemes 0.018 milj. ha (0.5%).

Salīdzinot ar 1923.gadu, kad mežainums Latvijā bija 23%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 52%. Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana.

www.vmd.gov.lv/valsts-meza-d...?nid=1472#jump

Aigar beidz troļļot

Krotow 15.oktobris 2021 11:08
3 0 Atbildēt

Krūmu Latvijā joprojām netrūkst. Visas smukās ainavas aizd##stas. Lorupes gravu un Gaujas senleju pie Siguldas par caurskatīt vairs nav iespējams. Paskatieties vecos foto kā tur izskatījās 1920-30-jos gados. Un tā visā Latvijā. Ja to visu iztīrītu, šķeldas būtu dafiga ar astīti.

tow 15.oktobris 2021 12:56
1 0 Atbildēt

draugs, ja tev būs jāpērk šķelda, kas salasīta no izrautajiem krūmiem, tev izdevīgāk būs dedzināt mēbeles

Žora 15.oktobris 2021 14:12
1 0 Atbildēt

LV eksportē pieklājīgu apjomu šķeldas skandināviem un vāciešiem, arī mazo apakļkoku, kas ļoti labi šķeldojas.

Vācieši savas ogļu stacijas ar šķeldu cenšas zaļināt, procentuāli pievieno oglēm.

Ar to varētu mierīgi nosegt mūsu patēriņu.

Papildus LAtvijas valsts meži apsaimniekotajos mežos ļoti daudz kas sapūst neizvests.

tēvocis Žora 15.oktobris 2021 15:42
0 0 Atbildēt

varētu, bet nedarīs - pārdodam tik visu prom, jo tā ir tirgus ekonomika, tas, ka pašiem būs putinam drīz ceļos jāmetās, tas poh - šobrīd varam priecāties, ka ekonomika "iet uz augšu"

msh 15.oktobris 2021 18:32
0 0 Atbildēt

Es vispār gribētu redzēt kaut kādus šķeldas "zaļuma" un ietaupījuma aprēķinus - atšķirībā no cilvēciņiem kam liekas ka šķelda katlu mājās izaug, es labi zinu kā tā rodas - atbrauc vismaz no 50 kilometru attāluma smagā mašīna ar šķeldotāju - vai nu stacionāri uz smagās mašīnas uzmontētu, vai pašgājēju; nevienā gadījumā šī iekārta NAV ražota Latvijā - attiecīgā iekārta darbojas ar dīzeļegvielu kas ievesta Latvijā no Lietuvas, saražota no citurienes ievestas naftas - šķeldu tālāk saber fūrēs, kuras atkal nav ražotas Latvijā un, dedzinot to pašu dīzeļdegvielu, kaut kur ved. Un tā šķelda vēl parasti ir mitra, kas nozīmē ne to labāko sadegšanas lietderības koeficientu. Kamēr gāzei - atgriez krānu un tā ir klāt.

Pļurkt 16.oktobris 2021 8:50
0 1 Atbildēt

Šķeldu ražo no cirsmu pārpalikumiem! Labāk lai zari sapūst mežā?

Vēl šķeldu ražo no spec ātraudzīgu un cerojošu kārklu šķirnes. Ir plantācijas te pat Latvijā. Anglijā šķeldu masveidā iegūst no šādiem kārkliem, ar kuriem ir apsētas teju vai visas lauksaimniecībā neizmantojamās zemes.

Pļurkt 16.oktobris 2021 8:55
0 0 Atbildēt
msh 16.oktobris 2021 10:54
0 0 Atbildēt

Šķeldu ražo no jebkā ko var sašķeldot un kas ir pietiekami lēts. Stāsts ir par to ka enerģijas un resursu patēriņš lai dabūtu šķeldu līdz katlumājai nav mazs un nedaudz ož pēc "biogāzes" lohotrona.

Pļurkt 16.oktobris 2021 18:30
0 0 Atbildēt

Šķelda vismaz ir atkritumu pārstrāde, bet biogāze (no zaļbarības) ir lauksaimniecības zemju izķēmošana!

.... vis ir jātransportē! Arī gāze, pa cauruļvadiem pārsūknējot.

Kanibaals 15.oktobris 2021 9:29
1 1 Atbildēt

Ruk ruk

650 15.oktobris 2021 14:17
0 1 Atbildēt

Kātad taa.Nukā ta shittā.LVlohi pa tīro izpirkuši visus elektromobīļus un to pusvadītājus, bet nevarēs samaksāt par ikdienas sīkumiem? Nebūs smirdīgā propāna, kurināsim ar xenonu,radonu un/vai argonu! Ir taču papilnam veiksmīgu piemēru, kad atsevišķi indivīdi nometuši pusgada laikā 40-50kg dzīvsvara!

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

"Zaļais" vēl negarantē, ka viss būs labi (+ VIDEO) 13

Video autors iebrauc krustojumā pie luksofora zaļā signāla un saduras ar Volvo, kura vadītājs aizšķērso ceļu, griežoties pa kreisi. Lasīt vairāk

 

Sestdien, 27.aprīlī, Rīgā ar motociklu parādi atklās motosezonu. 2

27.aprīlī pie t/c „Mols” Krasta iela 46. sākot no plkst. 10.00 pulcēsies ap Latvijas motobraucēji, lai kopīgi atklātu ikgadējo motosezonu. Pulcēšanās laiks no plkst. 10.00-12.59. Lasīt vairāk

 

Pa ceļam uz Marbelja 95 benzīns 1.799 un dīzelis 1.649 EUR. Paskaties iAuto iepriekšējo video no LV (+ VIDEO) 16

Attēlos un video var redzēt, kādas šobrīd ir degvielas cenas Spānijā, Latvijā un Lietuvā. Lasīt vairāk

 

X stundai nav gatavi: Aizsardzības industrijas pārstāvji pārmet valstij nepietiekamo finansējumu inovācijām un pasūtījumu trūkumu 4

Aizsardzības industrijas pārstāvji šodien Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdē pauda kritisku nostāju par nepietiekamo valsts finansējumu jomas inovācijām, atbilstošu pasūtījumu trūkumu un birokrātiskiem novecojuša normatīvā regulējuma radītajiem šķēršļiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti