Pagājušajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas biržas vidējā cena samazinājās par 17% līdz 94 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo".
Tādejādi cena pirmo reizi kopš augusta pēdējās nedēļas nokritusi zem 100 eiro par MWh robežas.
Tāpat cena samazinājusies arī pārējās Baltijas valstīs - Igaunijā tā saruka par 17% un bija 94,14 eiro par MWh, savukārt Lietuvā cena saruka par 15% līdz 96,26 eiro par MWh.
Elektroenerģijas cenas Baltijā sekoja līdzi cenu tendencei Ziemeļvalstīs. Tikmēr enerģijas plūsma palika bez būtiskām izmaiņām - no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala tās samazinājās par 7%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, plūsma no Somijas bija par 4% mazāka, bet enerģijas plūsma no Krievijas samazinājās par 2%.
Tikmēr "Nord Pool" nedēļas sistēmas cena kritās par 15% līdz 52,98 eiro par MWh. Ziemeļvalstīs novērots liels nokrišņu daudzums, kas bija virs normas, tādēļ cenu samazinājums saglabājās, kā arī uzlabojās hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis. Lai gan vēja elektrostaciju izstrāde samazinājās par 4%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, tā saglabājās augstā līmenī.
Lai arī turpinās Ziemeļvalstu atomelektrostaciju ikgadējā apkopes darbu sezona, aizvadītajā nedēļā pieejamās jaudas īpatsvars palielinājās un veidoja 88% no kopējās uzstādītās jaudas.
Salīdzinot ar nedēļu iepriekš, "Nord Pool" reģionā patēriņš pieauga, un tika patērētas 8186 gigavatstundas (GWh). Arī izstrādes apjomi nedaudz pieauga, un tika saražotas 8440 GWh.
Aizvadītajā nedēļā Baltijas valstīs kopējais elektroenerģijas patēriņš pieauga par 1% līdz 527 GWh. Latvijā patēriņš palika iepriekšējās nedēļas līmenī, un kopā tika patērētas 137 GWh, arī Igaunijā patēriņa līmenis palika nemainīgs, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, un kopā tika patērētas 152 GWh, bet Lietuvā patēriņš pieauga par 1% līdz 238 GWh.
Pagājušajā nedēļā Baltijā kopējā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 2% un bija 269 GWh. Tostarp Latvijā elektroenerģijas izstrāde kritās par 18%, un iepriekšējā nedēļā tika saražotas 59 GWh, Igaunijā ražošanas apjomi samazinājās par 5% un bija 110 GWh, savukārt Lietuvā elektroenerģijas izstrāde bija par 17% lielāka, un tika saražotas 100 GWh.
Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 43%, Igaunijā - 73%, bet Lietuvā - 42%. Baltijas valstīs tika saražots 51% no reģionā patērētā elektroenerģijas apjoma.
Katrā privātmājā āsāk domāt par piemājas saules baterijām un vēja mikroturbīnām apviebojumā ar kaut kādu Tesla wall bateriju vai vecu sasistu elektroauto (kura beteriju var izmantot elektrības uzkrāšanai) mājās. Bezmaz lētāk sanāks nekā pie šādām elektrības cenām.
Tikai tas nemūžam neatmaksāsies-nekad neatgūsi iegūldījumus
Arī privātais auto pilsētā "neatmaksājas". Te galvenais stāsts ir par enerģētisko neatkarību.
Nu protams ja par neatkarību tad vēl komplektā jasāk audzēt mājās cūķis, kartupeļi, un dzīt grādīgo, pašam šūt drēbes lai nav atkarīgs no bodēm,kur viss tik paliek dārgāks
, elektrības ražošanu majas apstākļos un auto divas dažādas lietas, elektroenerģiju tapat Tev piegādās, bet ja nav auto ne viernmēr varēsi aizbraukt kad un kur vajadzīgs
Tas pats vien ir: kad uzpūš vējš un sagāž kokus uz elektrības līnijas, tad elektrības nav, jāķerās pie ģeneratora. Pilsētā, ja tik tiešām vajag auto, vari paņemt kādu koplietošanas auto.
Ir vēl viena neatkarība, ko pa pilienam vien var savākt: no enerģijas importa.
Atmaksājas kad kaut kas jāaizved un ik pa laikam kaut kur jānokļūst neatkarīgi no sabiedriskā transporta grafika un galapunkta ģeogrāfijas.
Atkarīgs no tā kā tiek patērēta šī enerģija!
Ar saules paneļiem mierīgi var apsildīt un atdzesēt privātmāju, tas pats ar silto ūdeni. Ja vel darbs no mājām tad vispār viegli, vari ladēt auto, ja tas ir elektriskais.
Latvijā grūti saņemt labus piedāvājumus šiem risinājumiem.
Uzkrāšana laikama nav neko veiksmīga stratēģija, bet iegūšana ar saules baterijām ir kautkas jau atsitams. Mikroturbīnas gan visticamāk ir pilnīgi mēsli + Globālā sasilšana mūsu reģionu sit ar vēja izsīkumu
To vajadzētu iekļaut būvnormatīvos, ka katrai jaunai ēkai jābūt jau projektā ar paneļiem, un tā lai ražo ar rezervi.
Visi tie hektāri kas stāv tukši uz noliktavu jumtiem, visus lielveikalu stāvlaukumus varētu noklāt ar paneļiem.
Nav mums tas saulainākais klimats, bet ar HESiem kopā strādātu ļoti labi.