Lai arī patlaban problēmu ar elektroauto salabošanu Latvijā nav, nākotnē tās radīsies, jo nav nedz atbilstošas infrastruktūras, nedz tiek skolots zinošs personāls – automehāniķi, kas pārzina elektroauto sepcifiku, pauž jauno automehāniķu konkukrsa Young Car mechanic ilggadējs organizators, uzņēmuma Inter Cars Latvija mārketinga vadītājs Armands Umbraško.
Izteiktas problēmas elektroauto īpašniekiem patlaban nav, jo tirgū un arī uz Latvijas autoceļiem ar elektrisko dzinēju darbināmu automašīnu ir salīdzinoši maz un tās ir jaunas. “Ja var ticēt, ka pasaule patlaban ir ceļā uz visa autoparka elektrizāciju, tad gan Latvijā, gan arī citur pasaulē problēmas rastos ne tikai nepietiekamās infrastruktūras dēļ, bet arī personāla trūkuma dēļ. Patlaban Latvijas skolās (tehnikumi, koledžas, kur apmāca topošos automehāniķus – red.) auto elektroniku māca gaužām maz,” stāsta A. Umbraško.
Zinošu speciālistu trūkums – ticama nākotne
Rīgas Tehiskās koledžas (RTK) Autonodaļas vadītāja Sanita Eihmane piekrīt, ka patlaban, iegūstot atbilstošo automehāniķa kvalifikāciju, jaunie speciālisti tomēr nav pilnībā gatavi strādāt kā auto-elektriķi. “Šajā kvalifikācijā studenti nespecializējas kā auto-elektriķi. Protams, ir atsevišķi audzēkņi, kuri papildu interesējas par elektroauto, tad viņi var veikt atsevišķus darbus,” stāsta RTK pasniedzēja, piebilstot, ka koledžā māca automehāniķus pēc valsts profesijas standarta "automehāniķis", liekot akcentu uz praktiskiem darbiem, lai koledžas beidzēji jau studiju laikā būtu pietuvināti reālajai dzīvei.
Pasniedzēja skaidro, ka pastāv arī atsevišķa kvalifikācija, kur papildu māca arī strādāt ar elektroautomobiļiem - "transportlīdzekļu diagnostiķis". Transportlīdzekļu diagnostiķa profesionālo kvalifikāciju var iegūt tikai pēc automehāniķa vai smago spēkratu mehāniķa profesionālās kvalifikācijas iegūšanas.
Smiltenes tehnikuma skolotājs Zigmunds Valters, kura audzēknis Egils Ausējs šogad uzvarēja konkursa Young Car mechanic Latvijas finālā un starptautiskajā konkursa finālā ieguva otro vietu, pauž, ka elektroauto “apkalpošanas” problēmu pastiprina vairāki faktori: autotransporta struktūras izmaiņas, atkarībā no patērētās degvielas veida, elektronikas īpatsvara palielināšanās tehnisko procesu vadībā, apkalpojošā personāla trūkums, veicamā darba atbildība attiecībā pret atalgojumu, nepietiekams mācību programmas finansējums, skolotāju deficīts un to kvalifikācija.
Patlaban jauno automehāniķu apmācības uzņemas paši auto ražotāji un to oficiālie dīleri, kas gatavo savus speciālistus, piebilst A.Umbraško. Tikmēr ir arī tādi elektroautomobiļu zīmoli, kuru oficiālas apkopes un remonta iespējas Latvijā aizvien nav pieejamas, pauž jauno automehāniķu konkursa organizators.
Smiltenes tehnikuma pedagogs Z. Valters vērš uzmanību, ka diemžēl lielā daļā autoservisu, kuros jaunietis iziet apstiprinātu mācību prakses programmu, ne vienmēr tiek izpildīti visi prakses programmā noteiktie punkti. Visbiežāk izpildāmie darbi ir riepu maiņa, bremžu sistēmas remonts un atsevišķi transmisijas darbi, bet visbiežāk novārtā paliek darbi, kas saistās ar elektroniskas remontu, kļūdu diagsnotsiku u.tml.
Jauno studentu interese par elektroauto – ir!
“Jauniešiem ir ļoti liela interese par elektroauto, un vēl joprojām daudzi prasa, kāpēc mēs vairs nemācam auto-elektriķus, kā tas bija pirms vairākiem gadiem,” pauž RTK Autonodaļas vadītāja S. Eihmane. Viņa piebilst, ka “ir grūti apgalvot ļoti viennozīmīgi, vai jaunos studentus vairāk interesē skrūvēšana vai elektronika, taču, manuprāt, tas varētu būt proporcionāli vienādi”.
Smiltenes tehnikuma pasniedzējs Z. Valters pauž, ka patlaban pastāv vairākas strukturālas problēmas, lai sagatavotu atbilstošus speciālistus. Piemēram, jauniešu zināšanas pēc skolas eksaktos priekšmetos sarūk, tikmēr tehnikumos pieaug vispārizglītojošo mācību priekšmetu stundu skaits, bet profesionālo stundu skaits - samazinās.
Viņš kā vienu no nopietnām problēmām min arī to, ka jaunieši ir nepietiekami sagatavoti vispārējās izglītības skolās matemātikā un fizikā.
“Mana darba pieredze un diskusijas ar audzēkņiem parāda, - uz tehnikumu dodas mācīties jaunieši, kuri vēlas ātrāk nonākt darba tirgū un īpaši nealkst iegūt vidējo izglītību. Tomēr dzīvē viss ir otrādi - tehnikumos vispārizglītojošo mācību priekšmetus stundu apjoms palielinās, bet profesionālo - samazinās! Rezultātā vidējais audzēknis nav īsti apguvis zināšanas abās jomās,” secina Z. Valters, kurš uzskata, ka situāciju varētu risināt, vienojoties - tehnikumā iegūst bāzes pamatzināšanas, ar kurām tehnikuma absolvents var vai nu turpināt mācību procesu augstākā profesionālā līmeņa izglītības iestādē, vai arī sākt darba gaitas servisā.
Elektroauto taču neesot jātaisa apkopes un jāremontē arī neesot. c(elektromīļi)