Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai nepieciešami 2,9 miljardi eiro 8

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 22.maijs 2025 15:04

Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai, pamatojoties uz 2024.gada aplēsēm, nepieciešami 2,902 miljardi eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam.

Lai veiktu pilnvērtīgu visu valsts autoceļu stāvokļa uzlabošanu, kas ietver gan to būvniecību, gan uzturēšanu, kā arī mērķdotāciju pašvaldību ceļiem vismaz 25% apmērā, būtu nepieciešami 816,4 miljoni eiro gadā, norāda SM.

Likuma "Par autoceļiem" noteiktais autoceļu finansējuma apmērs atbilstoši 2025. līdz 2027.gada nodokļu iekasējuma plānam paredzams no 817 līdz 863 miljonu eiro, kas ļautu ievērojami uzlabot valsts autoceļu stāvokli. Tomēr no valsts budžeta finansējuma ceļu atjaunošanai ik gadu tiek piešķirts vai to plānots piešķirt 306 līdz 362 miljonus eiro.

SM izvirzījusi mērķi palielināt Valsts autoceļu fondam piešķirtos līdzekļus, kas esot izdarāms, pakāpeniski nodrošinot likuma "Par autoceļiem" noteikto nodokļu un nodevu ieņēmumu novirzīšanu ceļiem.

SM uzsver, ka valsts galveno autoceļu būvniecībā līdz 2040.gadam par prioritāti jāizvirza galveno autoceļu pārbūve, galveno autoceļu tīklā izveidojot pēc iespējas vairāk divu brauktuvju ceļu posmus 1000 kilometru garumā. Tāpat autobusu pieturas jāparedz tikai atdalītas no brauktuves, sabiedriskā transporta pasažieru plūsma pāri brauktuvei jāparedz pa vairāklīmeņu šķērsojumu, kā arī autoceļi aprīkojami ar dzīvniekus aizturošiem žogiem un dzīvnieku pārejām, kā arī ar prettrokšņu elementiem.

Pārbūvējot esošos vienas brauktuves vai izbūvējot jaunus divu brauktuvju autoceļus, viena kilometra vidējās būvniecības izmaksas 2025.gada cenās ir aptuveni 9,4 miljoni eiro.

SM norāda, ka pirmajā posmā no 2026. līdz 2030.gadam prioritārais virziens ir Bauskas šoseja (A7), iekļaujot Bauskas apvedceļa izbūvi 60,1 kilometra garumā, un Rīgas apvedceļa posma Baltezers-Saulkalne (A4) pārbūve.

Savukārt otrajā posmā no 2030. līdz 2035.gadam prioritārais virziens ir Rīgas apvedceļa posms Salaspils-Babīte (A5) un tā savienošana ar A4, iekļaujot tiltu pāri Daugavai.

Trešajā posmā no 2035. līdz 2040.gadam attīstības virziens ir esošu divu brauktuvju autoceļu pārbūve, kurā paredzēts realizēt Vidzemes šosejas (A2) līdz Lorupes gravai, Jelgavas šosejas (A8) un Jūrmalas šosejas (A10) pārbūvi.

Tāpat trešajā posmā par divbrauktuvju ceļiem paredzēts pārbūvēt Daugavpils šosejas (A6) posmu Koknese-Pļaviņas 17 kilometru garumā, Tallinas šoseju (A1) 90 kilometru garumā un Ventspils šosejas (A10) posmu Jūrmala-Tukums 48,4 kilometru garumā.

Vienlaikus, ņemot vērā nepietiekamo valsts finansējumu, prioritāri tikšot pārbūvēti reģionālie autoceļi, kas savieno pilsētas vai novadu administratīvos centrus savā starpā, kā arī nodrošina pārrobežu savienojumus, kuros ir liela satiksmes intensitāte, kā arī reģionālie autoceļi, kas savieno citus reģionālos ceļus un kuros ir vidēja satiksmes intensitāte. Pavisam kopā prioritātes mērķu sasniegšanai nepieciešams papildu finansējums 391,4 miljonu eiro apmērā.

Tāpat SM norāda, ka attiecībā uz vietējiem autoceļiem līdz 2040.gadam no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, uz novada centru ir jānodrošina iespēja nokļūt pa autoceļu ar labā stāvoklī esošu melno segumu.

Ministrijā secina, ka līdz Valsts autoceļu fondā novirzāmo finanšu līdzekļu apmēra palielināšanai autoceļu būvniecību iespējams veikt vidēja termiņa budžeta ietvarā atbilstoši pieejamajam valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu programmu un instrumentu finansējumam.

Lai izbūvētu pamatotos TEN-T pamattīkla posmus, nepieciešami 1,9 miljardi eiro (bez Bauskas privātās un publiskās partnerības projekta (PPP)), savukārt, lai izbūvētu visus TEN-T pamattīkla posmus, ir nepieciešams 6,1 miljards eiro (bez Bauskas PPP). SM līdz 2030.gadam jāizstrādā pamatojums visu TEN-T pamattīklā esošo valsts galveno autoceļu pārbūvei.

Lai realizētu valsts reģionālo un vietējo autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, ir nepieciešams papildu 365 miljonu eiro finansējums, kā arī papildu finansējums 391,4 miljonu eiro apmērā līdz 2040.gadam. Savukārt, lai realizētu valsts reģionālo un vietējo autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam otrās prioritātes jeb uzlabotu vietējo sasniedzamību papildu finansējums līdz 2030.gadam veido 198 miljonus, bet līdz 2040.gadam - 165,9 miljonus.

SM uzsver, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

SM uzsver, ka, braucot pa sliktā stāvoklī esošiem autoceļiem, katru gadu tautsaimniecībai tiek nodarīti zaudējumi 728 miljonu eiro apmērā, proti, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un secīgi siltumnīcefekta gāzes emisijas.

Iepriekš SM pārstāvji informēja, ka plānots pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju laika posmam līdz 2040.gadam, lai nodrošinātu ES jaunā regulējuma pārņemšanu, kā arī, ņemot vērā nacionālā līmeņa faktorus, piemēram, šī brīža autoceļu stāvokli, pieejamo finansējumu un stratēģijās izvirzītos mērķus.

LETA jau ziņoja, ka 2021.gada jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu, kurā bija plānots līdz 2040.gadam Latvijā izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā.

Pēc tā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus tika norādīts, ka katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Tāpat izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.

Visi komentāri

1 0 Atbildēt

Cik no tā visa ir "otkati"?

2 0 Atbildēt

Aptuveni 60-70%

4 0 Atbildēt

papīrs (internets) pacieš visu. Vēl dažus gadus atpakaļ Rīgas apvedceļu bija plānots pabeigt līdz 30. gadam. Kad jāsāk kaut ko darīt, tad pārliekam termiņu par 5 gadiem. 

Posmus, kuriem šobrīd ir ekonomisks pamatojums pārbūvēt (visi rakstā minētie) plāno pabeigt līdz 2040. gadam, ja būs nauda. Tas nekas, ka ES regula nosaka, ka tas ir jāizdara līdz 2030. gadam.

Nu regula nosaka, ka visam TEN-T tīklam tādam jābūt, bet par rakstā neminētajiem posmiem, iespējams varētu atrakstīties, ka nav ekonomiskā pamatojuma pārbūvei - lai cilvēki sitas nost. Bet nu, kā tiek plānots par 10 gadiem pastiept posmu pārbūvei, kuriem jābūt atbilstošam pēc 5 gadiem, es nesaprotu.

Rīgas apvedceļš - vienkārši trūkst vārdu, bet šobrīd pat tikai vārdos sanāk, ka vēl 10 gadus tas nebūs normāli lietojams, nemaz nerunājot par reāliem darbiem. Man trūkst vārdu šai impotencei.

0 0 Atbildēt

Pateiks,ka naudas nav,jo viss aiziet 

1.klimatam

2.veselībai/socbudžetam

3.aizsardzībai.

0 0 Atbildēt

Un vēl RailBaltic

3 0 Atbildēt

Manuprāt vajag uztaisīt komisiju, par kādiem 1 000 000 eur 😝

0 0 Atbildēt

-un 2-3gab apakš apakškomisijas (pa kādu nelielu komisiju, cilvēcīgu 20-30% apjomā)😍

1 0 Atbildēt

Īstie aprēķinu veicēji.

Diez kāpēc vienmēr atšķiras izmaksas un termiņi ceļu vai laukumu būvniecībā privātajam un valstij (arī pašvaldībai)? 

Un vēl. Cik mljardus jau sarēķināja eirodzelzceļam? Un cik spēja uzbūvēt par piešķirto naudu?

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

Volkswagen taranē ceļa zīmju balstu un izraisa trīs transportlīdzekļu sadursmi (+ VIDEO) 2

Lielā ātrumā braucošs Volkswagen kādu brīdi virzās pa nomali, tad taranē un sagāž ceļa zīmju balstu, izraisot sadursmi ar vēl diviem transportlīdzekļiem. Lasīt vairāk

Vietu nav! - vai gandrīz nav. Izstāde Auto 2027 sola autozīmolu skaita rekordu (+ VIDEO) 2

Nākamā gada 16. aprīlī izstāžu centrā Ķīpsala jau 32. reizi durvis vērs tradicionālā pavasara izstāde Auto 2027. Dalībnieku pieteikšanās 2027. gada izstādei jau izsludināta, un pieteikumu ir pat vairāk nekā bija šī gada pavasarī. Lasīt vairāk

Hummer H1 – gandrīz pusmiljons kilometru un vairāk nekā 220 000 eiro degvielā! 17

Pārdošanā nonācis 1995. gada Hummer H1, kura odometrā redzami iespaidīgi 489 000 kilometru. Šāds nobraukums pats par sevi ir ievērības cienīgs, taču vēl lielāku uzmanību piesaista automašīnas apetīte uz degvielu un summa tās iegādei. Lasīt vairāk

Ukrainas kara postījumi rada problēmas Eiropas autoražotājiem 5

Krievijas uzbrukumi Ukrainā esošajām Vācijas autoindustrijas piegādātāja Kromberg & Schubert rūpnīcām atkārtoti radījuši elektroinstalācijas vadu piegādes traucējumus Eiropas autoražotājiem. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti