Braucot ar automašīnu, vadītājs apstājās uz ceļa malas, bet viņa automašīna pēkšņi noripoja lejup pa nogāzi vai negaidīti, ietriecoties ceļa malā esošajos objektos, tā tika bojāta izklausās kā stāsts teju vai no filmām, vai ne?
Taču šādas un līdzīgas situācijas pietiekami bieži atklāj apdrošinātājs. Tomēr agrāk vai vēlāk izrādās, ka šādi neticami stāsti bieži tiek izdomāti, lai ar viltu iegūtu naudu.
“Visbiežāk cilvēki izlemj krāpties jau uzreiz pēc negadījuma – piemēram, kopā ar jauniem bojājumiem piesaka arī vecus, kas radušies citos apstākļos un citā laikā. Ir arī gadījumi, kad automašīna ir pārdota ar defektiem, un vēlāk jaunais īpašnieks mēģina šos bojājumus pieteikt kā jaunus. Cita shēma – notiek negadījums ar neapdrošinātu automašīnu, tad tiek iegādāta apdrošināšana, un vēlāk ar nolūku tiek norādīts agrāks negadījuma datums,” stāsta Ģirts Kubliņš, If Apdrošināšanas transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs.
Visspilgtāk atmiņā paliek tieši krāpšanās gadījumi, kas ir filmu cienīgi – ar tik pārdomātu izpildījumu un dramatismu, ka brīžiem pat rodas sajūta, it kā būtu piesaistīts kaskadieris vai režisēta vesela ainas uzņemšana, gluži kā spriedzes pilnā filmā. “Piemēram, kāds autovadītājs nobrauca no ceļa un aizripoja vēl vairākus simtus metru, faktiski iznīcinot auto. Atlīdzību lietas pieteikumā klients rakstīja, ka braucis ar atļauto maksimālo ātrumu, bet nodarītie bojājumi automašīnai bija tādi, ka tos iespējams nodarīt, tikai braucot ar ātrumu, kas pārsniegts par vairākiem desmitiem kilometru,” stāsta apdrošināšanas eksperts.
Ģ. Kubliņš min, ka bieži ir tā, ka cilvēkiem ir neērti rakstīt, kā notika patiesībā, tāpēc izdomā, viņuprāt, labāku notikušā versiju, kas acīmredzami neatbilst patiesībai. Piemēram, ir bijis gadījums, kad it kā auto motora pārsegu pamatīgi ielocījis kaķis, uzlecot uz auto, taču, apskatot auto bojājumus, bija skaidrs, ka to nekādi nevar nodarīt tāda relatīvi neliela izmēra dzīvnieks.
No visiem apdrošināšanas produktiem KASKO un OCTA produktu atlīdzībās 2024. gadā visbiežāk ir fiksēti krāpšanās gadījumi, un šī tendence novērojama arī 2025. gadā, liecina If Apdrošināšanas pieredze. “Šogad līdz šim 60 % no fiksētiem krāpšanās gadījumiem ir bijuši saistīti ar transportlīdzekļu atlīdzībām un naudas izteiksmē zaudējumi mērāmi vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Tas patiesībā ir iespaidīgs skaitlis, un liela daļa no tiem būtu varējusi tikt izmantota taisnīgā veidā, auto īpašniekam savlaicīgi iegādājoties apdrošināšanu un nepiesakot bojājumus, kas radušies pirms KASKO iegādes,” norāda Ģ. Kubliņš.
Jāņem vērā, ka apdrošinātājs, saņemot atlīdzības pieteikumu, aizdomīgos gadījumos vienmēr veiks padziļinātu izmeklēšanu, pārbaudot dokumentus un fotogrāfiju patiesumu (mūsdienās ir izstrādāti dažādi rīki, kā to noteikt), kā arī apskatot notikuma vietu, ja tas ir nepieciešams. “Mums ir arī cieša sadarbība ar neatkarīgiem ekspertiem, policiju un izmeklētājiem. Tāpēc vienmēr aicinām, lai viss, kas tiek iesniegts apdrošinātājam, atbilstu patiesībai, – neatbilstības vai manipulācijas var tikt uzskatītas par krāpniecības mēģinājumu,” aicina eksperts.
Pēc Ģ. Kubliņa teiktā, atklājot, ka persona ir melojusi, sekas var būt nepatīkamas – krāpnieks ne tikai nesaņems atlīdzību par bojātu automašīnu, bet arī riskēs tikt saukts pie kriminālas atbildības. Saskaņā ar Krimināllikuma 178. pantu par apdrošināšanas krāpšanas gadījumiem tajā skaitā var piemērot brīvības atņemšanu līdz pat 10 gadiem.
Kāda pieredze ar OCTA izmaksām ?
Cik ilgā laikā parasti tiek apstiprināta tā ?