Publiskajā telpā nereti redzam diskusijas par autovadītājiem piešķirtajiem sodiem par maksas autostāvvietu nekorektu izmantošanu. Pārsvarā šos līgumsodus uztver kā netaisnību, operatora iegribu un visatļautību.
Vai operatora galvenais mērķis ir iekasēt pēc iespējas vairāk soda naudas principa pēc? Vai varbūt līgumsods ir galējais līdzeklis, ar kura palīdzību nodrošināt godīgus spēles noteikumus ikvienam stāvvietas lietotājam?
Primāri jāuzsver, ka autostāvvietu operatori paši neizvēlas vietas, ko pārvaldīt, bet gan dara to zemes īpašnieka uzdevumā, piemēram, nodrošināt, lai pie poliklīnikas vai lielveikala apmeklētājiem vienmēr būtu vieta (un šādās vietās stāvēšana gandrīz vienmēr uz noteiktu laiku ir bez maksas), izveidot invalīdu stāvvietas vai vienkārši sakārtot esošu laukumu.
Mūsu kā operatoru uzdevums šajā ķēdē ir izpildīt īpašnieka uzstādījumus un nodrošināt kārtību. Lai to paveiktu, mēs izstrādājam autostāvvietu noteikumus, saskaņojam tos ar zemes īpašnieku un pašvaldību un tikai tad gādājam par to ievērošanu. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, cieš ne tik daudz autostāvvietas operators, cik pārējie autovadītāji. Var teikt, ka mūs uzaicina, lai mēs nodrošinātu ērtu un pieejamu stāvvietu pašiem apmeklētājiem.
Iedomāsimies situāciju, kad kāds aizņem vietu stāvvietā ilgāk nekā paredzēts, neapmaksā stāvēšanu vai apzināti ignorē noteikumus. Viņš rada reālas neērtības kādam citam: nokavētu vizīti pie ārsta, atteikšanos no teātra apmeklējuma vai papildu riņķošanu pilsētas centrā, jo brīvu vietu vienkārši nav. Šādā gadījumā līgumsoda piemērošana nodrošina, ka ierobežots resurss – autostāvvieta – tiek izmantots godīgi.
Cita situācija – Jūs novietojat savu auto maksas stāvvietā, dodaties uz tikšanos, bet atgriežoties vairs netiekat savā auto, jo blakus kāds ir novietojis auto, neievērojot horizontālo marķējumu vai tautas valodā – baltās līnijas, tā, ka Jūsu auto durvis atvērt nav iespējams. Ar diezgan drošu pārliecību varu teikt, ka arī Jums pašam gribētos sodīt blakus esošā auto vadītāju.
Tieši tāpēc ar laipniem aicinājumiem vien nepietiek. Vairāk nekā puse mūsu pērn aptaujāto autovadītāju uzskata, ka noteikumu esamība nenodrošina sakārtotu un pieejamu vidi automašīnu novietošanai, jo ne visi cilvēki godprātīgi ievēro noteikumus*. Lai šo sistēmu sakārtotu un autostāvvietas funkcionētu kā paredzēts, nākas izmantot stingrākas metodes, un līgumsods ir viens no instrumentiem, kas palīdz novērst situācijas, kas pilsētvidē rada haosu.
Līgumsoda apmērs nav izvēlēts nejauši. Tam jābūt pietiekami atturošam, lai noteikumi tiktu ievēroti, bet vienlaikus samērīgam un sabiedrībai pieņemamam. Nozares pieredze rāda, ka 35 eiro nodrošina šo līdzsvaru – tas ir pietiekams, lai novērstu atkārtotus pārkāpumus, bet būtiski zemāks nekā daudzās Eiropas valstīs, kur līgumsodi sasniedz 50–100 eiro.
Protams, dzīvē gadās dažādas situācijas. Tāpēc autostāvvietu operatori, 2025. gada novembrī parakstot labās prakses memorandu ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), ir apņēmušies autostāvvietu noteikumus pielāgot katrai stāvvietai – tās izmēram, konfigurācijai un atrašanās vietai – un nodrošināt, ka tiek dots pietiekami daudz laika, lai vadītāji iepazītos ar stāvvietas noteikumiem, reģistrētu auto, lai saņemtu bezmaksas stāvēšanas laiku un varētu korekti veikt maksājumus. Cilvēcīga pieeja un samērīgums ir būtiski principi, kas nozares uzticamību padara stiprāku.
Pēdējos divus gadus kopā ar PTAC un citiem nozares pārstāvjiem esam strādājuši pie vienotu vadlīniju izstrādes, un caur sarunām esam nonākuši pie vienota dokumenta – sadarbības memoranda –, kur vienkāršoti skaidroti ne tikai autovadītāju tiesības izmantot autostāvvietas, bet arī būtiskākie pienākumi. Esmu pārliecināts, ka šis solis ļaus samazināt pārpratumus un nepatīkamos līgumsodus.
Vēlos uzsvērt, ka neviena autostāvvietu operatora pašmērķis nav sodīt autovadītājus, bet gan nodrošināt autostāvvietu pieejamību apmeklētājiem un kvalitatīvi izpildīt zemes īpašnieka dotos uzdevumus. Ja mēs – autostāvvietu nozare un sabiedrība kopumā – skatīsimies uz līgumsodu nevis kā uz “sodu principa pēc”, bet kā uz rīku sakārtotai pilsētvidei, mēs varēsim radīt skaidrāku un draudzīgāku vidi ikvienam autovadītājam.
*Aptauja veikta 2024. gadā un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
"1716. Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.
Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
-------------------------
Kas ir pametums? Juristi tak speciāli lieto nesaprotamus vārdus, lai Jēga pilnībā pazustu starp Gudrrunas Pērlēm.
OK, bet ja nemaksā par stāvvietu vispār, tad sodam jābūt vienam, bet gadījumā ja nokavē vai nostājas ne tā - ne vairāk par 10% no sākotnēji nolīgtās summas. Sanāk, ka AV tiek apkāsti no smuko, bet nu pašiem arī jālasa likums, nevis jātic visam ko saka lielceļa bandīti.
Latvijas Civillikums ir pieņemts 1937. gadā un sarakstīts vecajā valodā. Tev kā opim būtu jāzina vecā terminoloģija!
Maksā līgumsodu vecajā naudā 😊