Pastaigājoties pa Rīgas centru, var rasties priekšstats, ka pāreja uz elektroauto Latvijā ir jau notikusi – uz katras ielas rindojas auto ar zilajiem numuriem, kuru īpašniekiem ir priekšrocība novietot tos bez maksas.
Atbalsts elektroauto un “hibrīdu” iegādei ir devis rezultātus – kopš EKII programmas sākuma Latvijā reģistrēto elektroauto skaits ir vairāk nekā trīskāršojies, uz 2025.gada beigām pārsniedzot 14 tūkstošus. Tomēr, lai gan pieaugums ir bijis straujš, no visu reģistrēto automašīnu kopskaita elektroauto daļa aizvien vēl ir ļoti niecīga – aptuveni 1,6%*.
Cilvēku interese par elektroauto un hibrīdiem pieaug. To cenas vairs būtiski neatšķiras no līdzvērtīgām iekšdedzes dzinēju automašīnām, un elektroauto noteikti vairs nav “luksusa prece”, kas pieejama tikai turīgākajai sabiedrības daļai. Tiesa, Latvijā cilvēki ir izteikti piesardzīgi: salīdzinoši pozitīvam elektromobilitātes novērtējumam rīcība seko krietni retāk, nekā varētu gaidīt – iegādes brīdī vairums aizvien nosliecas par labu auto ar iekšdedzes dzinēju.
Iekšdedzes auto pieejamība aug, elektroauto – krītas
Pēdējo gadu laikā iedzīvotāju pirktspēja ir augusi ātrāk nekā automašīnu cenas, tāpēc Latvijā cilvēkiem ir pieejamas jaunākas un modernākas automašīnas. SEB bankas auto pieejamības indekss**, kas atspoguļo jaunu auto cenu, kuru Latvijas iedzīvotājs ar vidējo algu var atļauties iegādāties līzingā, neuzņemoties pārmērīgu finanšu risku, liecina, ka vidējam iedzīvotājam pieejamā auto ar iekšdedzes dzinēju cena gada laikā ir pieaugusi par 17,8%, sasniedzot 32 tūkstošus eiro. Tomēr pieejamā elektroauto cena ir samazinājusies par 5,3% (salīdzinot ar 2024. gadu) – līdz nepilnam 31 tūkstotim eiro.
Galvenie faktori, kas kopumā pozitīvi ietekmēja auto pieejamību, – algu kāpums un zemākas kredītlikmes. Savukārt, elektroauto un “hibrīdu” pārdošanas apjomu līdz 2025. gada rudenim būtiski veicināja valsts atbalsts, kuram piešķirtais finansējums beidzās pērn septembrī. Līdz ar atbalsta programmas izbeigšanos, nokritusi arī elektroauto pieejamība.
Lai gan publiskajā telpā izskan dažādas idejas par jaunām atbalsta programmām, konkrētu priekšlikumu vai lēmumu pagaidām nav. Skaidrs ir tikai tas, ka tuvākajā laikā jauna elektroauto atbalsta programma netiks ieviesta. Bet par atbalsta nepieciešamību liecina arī SEB bankas 2025. gada rudenī veiktā iedzīvotāju aptauja.*** Tajā noskaidrojām, ka gandrīz puse (46%) respondentu uzskata – labākais veids, kā veicināt pāreju uz ilgtspējīgu autoparku, ir turpināt valsts atbalsta piešķiršanu bezizmešu transporta iegādei.
Liela interese par “hibrīdiem”
Aptaujas dati liecina, ka tuvākajos 3-5 gados auto iegādi plāno puse iedzīvotāju. Īpaši liela ir interese par “hibrīdiem” – 41% no tiem, kuri plāno auto iegādi, izvēlēsies kādu no hibrīdauto veidiem. Tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Atbildot uz jautājumu, kādu auto cilvēki plāno iegādāties, par elektroauto “balso” 11% cilvēku, bet pārējie (48%) aizvien paliek uzticīgi ar fosilo kurināmo darbināmām automašīnām.
Jāņem vērā, ka Latvijā lielākā daļa auto tirdzniecības notiek otrreizējā tirgū, un pagaidām tajā vēl nav tik daudz lietotu elektroauto, kas liktu lielākam cilvēku skaitam meklēt nākamo auto šajā nišā. Mēs aizvien vēl lietojam galvenokārt automašīnas, kas Eiropā bija populāras pirms 10-15 gadiem.
Attieksme mainās, rīcība atpaliek
Iedzīvotāju attieksme pret elektroauto gada laikā ir kļuvusi pozitīvāka – 22% respondentu kā savu iespējamo nākamo auto apsver tieši elektroauto. Auto cena vairs nav tik nozīmīgs šķērslis – ja 2024. gadā to kā negatīvu faktoru minēja 67% respondentu, tad 2025. gadā tie bija 50%. Cilvēkus mazāk biedē arī elektroauto akumulatora baterijas ilgmūžība – iepriekš to kā šķērsli minēja 52% respondentu, bet tagad 44%. Savukārt biežāk tiek minēts tas, ka ar vienu uzlādi nobraucamais attālums nav pietiekams (57% respondentu).
Kā būtiskākos pozitīvos faktorus, ko nodrošina elektroauto, respondenti izceļ zemākas ekspluatācijas izmaksas (51%), valsts atbalstu auto iegādei (37%) un lietošanai (36%). Tomēr, neskatoties uz to, ka iedzīvotāji kļūst atvērtāki elektroauto iegādei, šo automobiļu īpatsvars autoparkā saglabājas neliels. Tas liecina, ka iedzīvotāju attieksme mainās straujāk, nekā tai seko rīcība.
* CSDD dati, auto reģistrācija 01.01.2026.
** Auto pieejamības indekss parāda auto cenu, kuru Latvijas iedzīvotājs ar vidējo algu var atļauties iegādāties līzingā, neuzņemoties pārmērīgu finanšu risku; indekss tiek aprēķināts izmantojot uz septembra beigām pieejamos datus par vidējo algu valstī, aktuālajām procentu likmēm, kā arī auto piegādei pieejamos atbalsta mehānismus.
*** Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada septembrī veica Norstat. Tajā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Nu problēma ir ja nav savas privātmājas, jo publiskā uzlāde ir ļoti dārga, 3-4x virs elektrības reālās cenas, kā arī neuzticama - bieži stacijas nedarbojas, uzkaras un nevar uzlādēt..
(reāla pieredze, piemēram, vakar nedarbojās csdd stacija Pulkveža Brieža ielā, kopumā es teiktu 5% gadījumu publiskās stacija nedarbojas).
Tāpēc elektroauto ir reāls tikai tiem, kas var lādēt pa biržu vai zemu fiksēto cenu darbā un/vai mājās, tad gan ok.
Nav man mājas uzlādes, bet neko tādu neesmu novērojis. Biežāk gan var novērot, ka stacijās stāv ICE vai EV un aizņem lieki stāvvietu nelādējoties. Stacijas gan kaitinošas, jo katrai savi soļi un to secība, vienai nedrīkst vispirms iespraust vadu citai atkal pretēji, tas gan nav standartizēts un reizēm rada iespaidu, ka stacija nedarbojas. Nu gluži kā ar bankomātiem, citi izdod karti un tad naudu, bet ir arī otrādi.