Apdrošinātājs: pavasara riski automašīnai – lidojošs akmens rada 4000 eiro zaudējumus 2

Kā liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk – BTA) dati, pēdējo trīs gadu laikā lielākā KASKO apdrošināšanas atlīdzība par lidojoša akmens radītiem bojājumiem automašīnai sasniedz 4000 eiro.

Visbiežāk atlīdzības par šādiem negadījumiem pavasara mēnešos pieteiktas Rīgā, kā arī Valmieras, Siguldas un Cēsu novados. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče skaidro, ka ceļa segums pēc ziemas atklāj virkni “pārsteigumu”, turklāt akmens trieciens vai iebraukšana bedrē nereti var rezultēties krietni nopietnākā ceļu satiksmes negadījumā.

Krasas temperatūras svārstības ziemas un pavasara mijā bojā ceļa segumu, tāpēc pavasarī akmeņu, grants un šķembu radīto bojājumu ir vairāk, un visbiežāk tie skar vējstiklus, lukturus un auto virsbūvi. Kopumā aizvadīto trīs gadu laikā BTA KASKO apdrošināšanās atlīdzības par akmeņu radītiem bojājumiem automašīnām pieteiktas sešas reizes biežāk nekā par bedru radītiem zaudējumiem spēkratiem.

Visvairāk akmeņu radīto bojājumu auto – uz Rīgas, Valmieras, Siguldas un Cēsu ceļiem

BTA dati liecina, ka kopš 2023. gada visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par akmeņiem radītajiem bojājumiem automašīnām saņemti Rīgā, kā arī Valmieras, Siguldas, Cēsu, Tukuma, Bauskas, Saldus un Jelgavas novados, vidējai atlīdzībai par šiem gadījumiem sasniedzot 556 eiro. Turklāt šie sezonālie riski neskar tikai šauru autovadītāju loku – visvairāk pieteikumu saņemts par akmeņu bojātiem “Volkswagen”, “Volvo”, “Audi”, BMW un “Toyota” automobiļiem visā Latvijā.

“Pavasarī autovadītāji bieži nenovērtē riskus, ko rada uz ceļiem pēc ziemas palikušās šķembas, grants un sīkie akmeņi. Tie tiek pacelti gaisā no citu transportlīdzekļu riteņiem un var radīt bojājumus pat tad, ja tiek ievērots atļautais braukšanas ātrums. Īpaši jāuzmanās, braucot gan pa lielceļiem, gan zemes ceļiem aiz kravas transporta, jo šādos apstākļos risks saskarties ar akmeņu radītiem bojājumiem ir ievērojami augstāks. No šiem riskiem nav pasargāti pat pieredzējušākie autovadītāji, un pat neliels trieciens var izraisīt plaisas vai citus defektus, kuru novēršana, ja KASKO apdrošināšanas nav, prasa būtiskus izdevumus,” skaidro Ivo Danče.

Manevri bedru un lidojošu akmeņu dēļ pārvēršas smagos negadījumos

Daļā negadījumu sākotnējais ceļa defekts izraisījis daudz nopietnākas situācijas, ievērojami palielinot zaudējumu apmēru. Piemēram, kādā negadījumā Olainē BMW X4 pēc sadursmes ar citu transportlīdzekli nobrauca no ceļa un iebrauca ūdens pilnā bedrē, bojājot spēkrata virsbūvi un salonu, par ko BTA izmaksāja atlīdzību 26 000 eiro apmērā. Citā gadījumā vieglais auto, izvairoties no bedrēm, iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar kravas transportlīdzekli – par šo gadījumu izmaksātā atlīdzība sasniedza vairāk nekā 7000 eiro.

“Lai gan sākotnēji gan bedres, gan akmeņi var šķist salīdzinoši nelieli riski, praksē redzam, ka tie nereti kļūst par cēloni daudz nopietnākiem negadījumiem. Autovadītāji, cenšoties izvairīties no bedres vai reaģējot uz akmens triecienu, var zaudēt kontroli pār transportlīdzekli, nobraucot no ceļa vai saskrienoties ar citiem satiksmes dalībniekiem. Šādos gadījumos zaudējumu apmērs būtiski pieaug. Piemēram, vienā no gadījumiem automašīnai, braucot uz Tomi, vējstiklā ielidoja akmens no pretī braucošās kravas automašīnas – vadītājs sabijās, nenovaldīja stūri, un automašīna nobrauca no ceļa. Šajā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem sasniedza 4000 eiro, un tā ir lielākā izmaksātā atlīdzība par šāda veida negadījumu pēdējo trīs gadu laikā,” stāsta Ivo Danče.

Viņš papildina, ka īpaši bīstamas ir situācijas, kad autovadītāja reakcija ir instinktīva – piemēram, strauja stūres pagriešana vai bremzēšana, kas pie lielāka ātruma var radīt nekontrolējamu slīdēšanu vai iebraukšanu pretējā joslā. Tāpēc šādās situācijās autovadītājiem ir svarīgi saglabāt mieru, ievērot drošu distanci un savlaicīgi pielāgot braukšanas ātrumu ceļa apstākļiem, nevis paļauties uz pēkšņiem manevriem.