Līgo svētku laikā uz Latvijas ceļiem ik gadu pieaug risks sastapt autovadītājus, kuri pie stūres sēdušies pēc alkohola lietošanas. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO saulgriežus aicina svinēt bez alkohola, tomēr gadījumā, ja apreibinošie dzērieni tiek lietoti, pirms sēšanās pie automašīnas stūres ievērot 24 stundu nogaidīšanas principu un nepaļauties uz dažādiem mītiem par ātrāku atskurbšanu.
Kādi ir šie mīti, skaidro narkoloģe Rita Kuzņecova.
Kāpēc šķiet, ka varu braukt?
“Pirmās izmaiņas pēc alkohola lietošanas ir samazināts reakcijas ātrums, kas ir viena no būtiskākajām spējām drošai auto vadīšanai. Vienlaikus samazinās arī cilvēka spēja kritiski izvērtēt savu rīcību un pieņemt atbilstošus lēmumus. Nereti rodas sajūta, ka viss ir labāk, nekā tas patiesībā ir, un zūd iepriekš noteiktās robežas, kuras skaidrā prātā cilvēks ievērotu,” skaidro narkoloģe Rita Kuzņecova.
Alkohola ietekmē pasliktinās ne tikai reakcijas ātrums, bet arī spēja objektīvi novērtēt savu stāvokli. Tieši tādēļ cilvēkiem bieži rodas pārliecība, ka viņi joprojām spēj vadīt automašīnu pietiekami labi, lai gan reālā situācija ir pavisam cita.
Vai ir iespējams aprēķināt alkohola izvadīšanās laiku?
Sabiedrībā joprojām valda uzskats, ka pēc naktsmiera cilvēks automātiski ir gatavs sēsties pie stūres. Tomēr speciāliste norāda, ka alkohola izvadīšanās no organisma ir individuāls process, kuru nav iespējams precīzi aprēķināt paša spēkiem.
"Pats cilvēks nevar precīzi noteikt, cik ātri alkohols ir izvadījies no organisma. Lai gan daļa autovadītāju šim nolūkam izmanto alkometrus, arī tie ne vienmēr spēj sniegt pilnībā precīzu rezultātu, turklāt būtiska nozīme ir ierīces kvalitātei, kalibrēšanai un pareizai lietošanai. Zinātnē tiek izmantota arī Vidmarka formula alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs, kur tiek ņemts vērā izdzertā alkohola daudzums, ķermeņa masa, dzimums un citi individuāli faktori, taču arī šī metode nav paredzēta ikdienas aprēķiniem un to veic tikai speciālisti. Tāpēc drošākais princips ir vienkāršs – pēc alkohola lietošanas nogaidīt vismaz 24 stundas, pirms sēsties pie stūres," norāda R. Kuzņecova.
Tieši nākamajā rītā pēc svinībām autovadītāji visbiežāk pieļauj kļūdu, jo paļaujas uz savu pašsajūtu. Cilvēks var justies labi, taču promiles organismā joprojām var saglabāties. Pašsajūta šajā gadījumā nav uzticams kritērijs, pēc kura vērtēt gatavību vadīt transportlīdzekli.
Populārāko mītu skaidrojumi
Tuvojoties svētkiem, īpaši aktuāli kļūst dažādi "tautas padomi", kas it kā palīdzot ātrāk atskurbt. Tomēr speciāliste uzsver – neviens no tiem nepaātrina alkohola izvadīšanos no organisma.
1. Kafija neizvada alkoholu no organisma. Tā var radīt īslaicīgu mundruma sajūtu, taču neuzlabo spēju droši vadīt auto. Turklāt pēc alkohola lietošanas kafija var pastiprināt trauksmi un pasliktināt pašsajūtu.
2. Auksta duša un miegs nepadara cilvēku “skaidru”. Tie var palīdzēt justies labāk, taču alkohola koncentrāciju organismā nesamazina.
3. Liela ūdens daudzuma uzņemšana nepaātrina alkohola izvadīšanos no organisma. Ūdens palīdz novērst atūdeņošanos un var uzlabot pašsajūtu, taču neveicina cilvēka gatavību sēsties pie stūres ātrāk.
4. Pirts un intensīva svīšana nepalīdz atskurbt. Gluži pretēji – tās var radīt papildu slodzi organismam un palielināt veselības riskus, tostarp asinsspiediena svārstības un sirds ritma traucējumus.
5. Arī taukainu produktu lietošana, sviesta ēšana vai eļļas iedzeršana ir viens no izplatītākajiem mītiem, kam nav zinātniska pamatojuma alkohola izvadīšanas paātrināšanai.
24 stundu princips tavai un citu drošībai
"Mīti ir un paliek mīti. Tie var uzlabot pašsajūtu, taču nekādā gadījumā nav pamats uzskatīt, ka cilvēks ir gatavs droši vadīt automašīnu,” uzsver R. Kuzņecova. "Es aicinātu ikvienu padomāt, vai šajos svētkos alkohola lietošana vispār ir nepieciešama. Varbūt ir vērts pamēģināt nosvinēt bez tā un novērtēt ieguvumus, ko sniedz skaidrs prāts un laba pašsajūta arī nākamajā dienā. Savukārt, ja alkohols ir lietots, vienīgais drošais risinājums ir nogaidīt vismaz 24 stundas, pirms sēsties pie stūres.”
“Latvijā joprojām ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuri atļaujas vadīt automašīnu alkohola reibumā, tādā veidā nopietni apdraudot paši sevi un citus satiksmes dalībniekus, tuviniekus, līdzbraucējus. Diemžēl arī ERGO saņemtajos atlīdzību pieteikumos ir daudz traģisku stāstu, kad avārijās iet bojā gan paši dzērājšoferi, gan viņu blakussēdētāji un citu auto vadītāji vai pasažieri. Piemēram, OCTA gadījumā persona, kas reibumā izraisa sadursmi ar vairākiem citiem auto, var gūt vieglus miesas bojājumus, kamēr auto pasažieri negadījumā iet bojā vai gūst dažāda smaguma traumas. Cietušajiem izmaksāto atlīdzību summa pārsniedz 85 000 eiro, kas likuma kārtībā tiek piedzīta no vainīgā autovadītāja,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
Viņš uzsver, ka sēšanās pie stūres alkohola reibumā, tostarp nākamajā dienā pēc apreibinošo dzērienu lietošanas, kad alkohola koncentrācija asinīs joprojām saglabājas, nav pieļaujama. “Aicinām pievērst uzmanību saviem tuviniekiem, draugiem, radiem, kaimiņiem un citiem autovadītājiem, atturot viņus no braukšanas reibumā. Sevišķi, ja autovadītājs ir nepieredzējis un neapzinās alkohola ietekmi, vai gluži pretēji – ir ļoti pieredzējis, pārdrošs un ar tendenci uz noteikumu neievērošanu. Sargāsim sevi un tuviniekus gan svētkos, gan ikdienā!”
