Spānijā daudzos rajonos piektdien turpinājās spēcīgs sniegputenis, izraisot haosu uz ceļiem, sevišķi valsts centrālajā daļā, un galvaspilsēta Madride pieredzēja lielāko uzsnigušā sniega daudzumu 50 gadu laikā.
Vētras "Filomena" izraisīto ekstrēmo laikapstākļu dēļ daudzus rajonus klāja bieza sniega sega.
Tā kā nebija nekādu pazīmju, ka snigšana mitētos, Madrides Barahasas lidosta apturēja visus ienākošos un izejošos reisus, līdz uzlabosies redzamība. Lidosta arī turpina attīrīt skrejceļus no sniega, lai iespējami drīz atsāktu savas operācijas.
Sniegputenis arī ietekmēja satiksmi uz apmēram 400 autoceļiem, un simtiem automašīnu tika nošķirtas no ārpasaules sniega un ledus dēļ.
Dzelzceļa kompānija "Renfe" atcēla ātrvilcienu reisus starp Madridi un Valensiju.
Vissmagāk piemeklēti tika Kastīlijas-Lamančas, Valensijas un Madrides reģioni.
Vēsturiskā Toledo pilsēta lūdza armijas palīdzību ielu attīrīšanā no sniega. Līdzīgu lūgumu izteica arī Alvasetes pilsēta valsts dienvidaustrumos.
Meteoroloģijas aģentūra AEMET raksturoja situāciju kā "īpašu un, visticamāk, vēsturisku".
Sinoptiķi prognozēja, ka spēcīga snigšana turpināsies līdz svētdienai, bet pēc tam pakāpeniski mitēsies, vētrai "Filomena" sākot virzīties uz ziemeļaustrumiem. Gaisa temperatūra tomēr saglabāsies ārkārtīgi zema.
Jau pirms snigšanas sākuma ceturtdienas rītā gaisa temperatūra bija ievērojami kritusies. Kādā slēpošanas stacijā Pirenejos tā trešdienas rītā pazeminājās līdz neoficiālam rekordam - mīnus 34,1 grādam pēc Celsija.
"Filomena" arī atnesa stipru lietu un vēju Kanāriju salās un Pireneju pussalas dienvidu piekrastē.
Ko viņi teiktu, ja būtu tāds sals, kā bija Mazajā ledus laikmetā, kad - 1621-1669 aizsala Bosfora šaurums, vai 1708—1709 ziemā aizsala Adrijas jūras piekraste, vai 1784.gadā Parīzē, aprīļa beigās vēl bija sals un temperatūra bija no -7 līdz -10 grādiem pēc Celsija.
Protams, ka tagad nekā tāda nav, jo VW ar savu dīzeļģeitu 1784.gadā sāka sildīt klimatu.