Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija paziņojusi, ka nākamā gada sākumā būs zināmi rezultāti pētījumam par Latvijas un Igaunijas kopīgā atkrastes jūras vēja parka projekta "Elwind" iespējamo atrašanās vietu.
Pēc pētījuma rezultātiem tiks precizēts, kur Igaunijā un kur Latvijā vēja parka plānošana tiks turpināta, ziņu aģentūrai BNS sacīja ministrijas sabiedrisko attiecību padomniece Kadri Laube. Beigās projektam no abām valstīm tiks izraudzīta viena vieta.
Pašlaik tiek veikta pašizpēte vēja parka izveidei piemērotās atkrastes zonās. "Procesā tiek izvērtēti daudzi dažādi kritēriji, tostarp, piemēram, iespējamie vides ierobežojumi saistībā ar atkrastes jūras vēja parku dažādās attīstības jomās un, piemēram, tīkla cena," klāstīja Laube.
Pēc dažādu ekoloģisko, ekonomisko un tehnisko kritēriju izvērtēšanas katrā no valstīm tiks izraudzīta vispiemērotākā vēja parka atrašanās vieta. Pēc tam turpināsies pētījumi un citi sagatavošanās darbi, lai varētu veikt būvatļaujas izsoli. Gaidāms, ka izsole notiks 2025.gadā.
Izsoles uzvarētājs iegūs tiesības būvēt atkrastes jūras vēja parku sagatavotajā teritorijā. Parks jāpabeidz līdz 2030.gadam.
Priekšizpēti veiks Igaunijas kompānija "Hendrikson & KO" un Nīderlandes kompānija "Pondera Consult". Priekšizpētes mērķis ir izvērtēt vairākas iespējamās atrašanās vietas, katru ap 200 kvadrātkilometru platībā, pieņemot, ka enerģijas blīvums ir 5-7 megavati uz kvadrātkilometru, atkrastes vēja parku izveidei Baltijas jūrā Igaunijas un Latvijas ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās.
2020.gadā abu valstu ekonomikas ministri Jānis Vitenbergs un Tāvi Ass parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz projektu pabeigt līdz 2030.gadam. Plānots, ka vēja parka kopējā jauda būs 700-1000 megavatu, kas gadā varētu saražot vairāk nekā trīs teravatstundu elektrības no atjaunīgiem resursiem - tas ir līdz pat 20% no abu valstu pašreizējā elektrības patēriņa.
Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering" sadarbībā ar Latviju ir sācis projektu atkrastes jūras tīkla izbūvei visā Baltijas jūrā. "Elwind" projekts varētu būt pirmais solis plašāka Baltijas jūras elektrības tīkla izveidē.
Būs igaunijā, kā parasti. Latvija tur vajadzīga tāpēc, lai igauņi varētu nokāst vairāk naudiņuas.
Latvieši kā kalpu tauta un komunisti to tikai māk, kā riet un skatīties aiz žoga kā dzīvo lietuvieši un igauņi.
Un protams, ka īstens latvietis baidās no krievijas.