Vācija ir lielākais jaunu auto tirgus Eiropā, tādēļ interesanti pasekot, kā tam veicies pagājušajā gadā, kā autoražotājiem izdevies tikt galā ar izaicinājumiem un, kādas tendences iezīmējušās 2024. gadā.
Federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras KBA apkopotie dati liecina, ka 2024. gadā reģistrēti 2 817 331 jauns transportlīdzeklis, kas ir par 277 278 vienībām mazāk nekā 2023. gadā.
Neskatoties uz zemākiem pārdošanas rādītājiem un subsīdiju atcelšanu elektrificētajiem automobiļiem, augšupeju piedzīvojuši automobiļi ar hibrīdpiedziņu – reģistrēti 947 398 šādi transportlīdzekļi, kas ir par 107 094 vienībām (12,7%) vairāk nekā 2023. gadā, sasniedzot 33,6% no kopējā tirgus.
Šajā skaitā iekļauti arī plug-in spraudņa hibrīdi, kas ar 191 905 vienībām arī piedzīvojuši pieaugumu par 16 181 vienībām salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad tika reģistrēti 175 724 šādi automobiļi.
Pilnībā elektriskie transportlīdzekļi (BEV) piedzīvojuši kritumu par 27,4 procentiem - 2024. gadā reģistrēti 380 609 elektromobiļi, aizņemot tirgus daļu 13,5 procentu apmērā.
Vispopulārākie Vācijas tirgū 2024. gadā bija ar benzīnu darbināmi transportlīdzekļi – reģistrēti 991 948 šādi transportlīdzekļi (35,2 % tirgus daļa) - par 13 288 vienībām vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2024. gadā reģistrēts par 3313 vienībām mazāk ar dīzeļdzinējiem darbināmu transportlīdzekļu, taču to tirgus daļa joprojām ir lielāka nekā BEV automobiļiem - 17,2 procenti.
Transportlīdzekļu segmentu dalījumā dominē SUV, aizņemot 30,2 procentu tirgus daļu, seko kompaktklase ar 18,7 procentiem un mazie automobiļi ar 12 procentiem no kopējās tirgus daļas.
2024. gadā vācieši devuši priekšroku Volkswagen un citu vācu ražotāju produkcijai. Populārākais modelis VW Golf pārdots vairāk nekā 100 000 vienībās, bet TOP-10 iekļuvuši tikai divi ārvalstu ražotāji (Škoda Octavia, Seat Leon – abi pārstāv Volkswagen koncernu), kamēr Tesla piedzīvojis spēju kritumu, tāpat kā lielākais Ķīnas autoražotājs BYD, salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinot pārdošanas apjomus attiecīgi par 41 un 30,2 procentiem.
Vācijā šobrīd ir atpalikušākais tirgus Eiropā un ka tik ne pasaulē. Ražotāji nespēj nodrošināt to, ko vajag pircējiem, un tāpēc krītas pārdošanas apjomi. Cerēt uz Ķīnas tirgu vāciešiem vispār jāāizmirst, tur ICE bans ieplānots krietni ātrāk kā citiem. Ķīnieši nav stulbi, saprot ka piesārņojums pilsētās ir jālikvidē.
Jūsmot pat to, cik viedi ir ķīnieši, ir nevietā. Ķīna nav tikai tās lielās megapoles. Pateicoties intensīvajam akumulatoru bateriju ražošanas procesam veseli reģioni Ķīnā ir miruši. Reģionos, kur iegūst litiju un kobaltu, ir pazudis vai piesārņots gruntsūdens pateicoties mega lielajiem karjeriem. Lauksaimniecības šajos reģionos vairs nav. Ķīnas valdībai ir dziļi nospļauties par to, kā dzīvo vietējie. Principā Ķīna jau daļēji ir iebridusi Āfrikā un tur par lētām naudiņām ir sapirkušies zemes, kurās tiek attīstīti jauni karjeri akumulatoriem nepieciešamo izejvielu ieguvei.
Āfrikā pērk lohi. Donbassā vajadzēja pirkt!