Kopš 2025. gada sākuma Ķīnas automobiļu tirgus uzrāda pārliecinošu izaugsmi. Jaunu automašīnu pārdošanas apjomi pieaug jau trešo mēnesi pēc kārtas, un statistika par četriem mēnešiem apliecina šīs tendences noturību.
Laika posmā no janvāra līdz aprīlim ķīnieši iegādājās gandrīz septiņus miljonus automašīnu – precīzāk, 6,97 miljonus, kas ir par 8,2 procentiem vairāk nekā attiecīgajā periodā 2024. gadā.
Aprīlis izcēlās ar īpaši augstu pārdošanas apjomu – realizēti 1,78 miljoni vieglo automašīnu, kas ir par 14,8 procentiem vairāk nekā pērn.
Šī izaugsme, kā liecina Ķīnas Pasažieru automašīnu asociācijas (CPCA) dati, sākusies jau februārī, un kopš tā laika tirgus nepārtraukti attīstās. Īpašu vietu šajā attīstībā ieņem jaunās enerģijas transportlīdzekļi – elektroauto un uzlādējamie hibrīdi.
Aprīlī tie veidoja vairāk nekā pusi (51,5 %) no visām pārdotajām automašīnām. Kopumā pārdoti 905 tūkstoši šādu transportlīdzekļu, kas ir par 33,9 procentiem vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.
No šiem 905 tūkstošiem lielāko daļu – 559 tūkstošus – veidoja pilnībā elektriskās automašīnas, kuru pieprasījums gada laikā pieaudzis par 38 procentiem. Savukārt atlikušās 346 tūkstošus vienības bija uzlādējamie hibrīdi – gan paralēlie, gan sērijveida, pārdošanas apjomiem pieaugot par 27,3 procentiem.
Arī jaunās enerģijas transportlīdzekļu eksports aprīlī ievērojami palielinājies – par 44,2 procentiem, sasniedzot 189 tūkstošus vienību. Lielākā daļa no šī apjoma – 65 procenti – bija elektroautomobiļi, lai gan to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 81 procentu.
ICE hlamu tirgus kļūst arvien mazāks.
ICE par hlamiem varēs saukt tikai tad, kad ar 60 kg smagu bateriju varēs aizbraukt tikpat tālu, kā ar 60 l degvielas.
Nerunā nu muļķības. Es saprotu, ka šī brīža bateriju tehnoloģijas, salīdzinājumā ar to, kas būtu nepieciešamas, vēl ir figņa, bet nevajag arī pārspīlēt.
Tas, gandrīz, nav iespējams, vismaz, noteikti, ne tuvāko 10 - 20 gadu nākotnes ietvaros. Piem., 1L benzīnā ir ap 9 kWh enerģijas, savukārt 1 kg LFP aķī ap 0,2 kWh/kg.
Bet pat 1 kWh/kg jau būtu ok.
No tīri zinātniskā viedokļa abos gadījumos, gan degvielas, gan baterijas tiek izmantota ķīmiskā enerģija. Vēl vairāk elektropievada lietderības koeficients ir augstāks, nekā iekšdedzes dzinēja. Tad jau baterijām vēl vajadzētu degvielas dzinējus pārspēt. Saprotams, galvenais arguments ir, ka degvielas dzinēji izmanto gaisu kā oksidētāju, bet baterijām oksidētājs jau saštopēts iekšā, tāpēc vien tās smagākas.
Bet, nekas netraucē izstrādāt baterijas, kuras arī izmanto gaisa skābekli kā oksidētāju. Tādas tehnoloģijas ir jau zināmas.