Skaistkalnieši satraukti, ka Lietuvas pierobežā iecerētais vēja parks var radīt vēl lielākus riskus karsta kritenēm, un kādu dienu bedrē var iebrukt mājas. Latvijas Vides pārraudzības valsts birojs sola koordinēt procesu ar Lietuvas pusi, kā arī novērtēt ietekmi uz vidi.
Bruģa likšana šo pāķu māju pagalmos arī rada riskus. Jācer, ka blietes izmantot pie viņiem ir aizliegts.
Skriet iepirkties uz Lietuvu, piedrāžot savu valsti, ir labi, bet vējparks pie robežas ir slikti! Maksājiet vēl nodokļus LT, viņi no jūsu naudas vēl pāris parkus uzraus.
aha, Latvijā vēja parkus, nē, nedrīkst celt, bet Latvijas vietējie Lietuvu ietekmēt īsti nevar (manuprāt), tad dabūs skatīties uz turpat esošajiem vēja parkiem tikai pāri robežai, no kā, protams, nekāda nauda LV nenāks...
ok, Skaistkalnei varbūt ir kaut kas īpašāks ar tām karsta kritenēm, līdz ar to šie varētu būt pirmie, kam es pat daļēji piekristu, ka varbūt tur tuvumā nevajag neko tādu celt (pētījumus gan neesmu lasījis), bet visiem citiem? Protams, ka nepiekrītu. Vienīgais arguments - man nepatiks ainava...
jau nav tā kā mēs, vēja stacijas un visu citu tml nebūvēs savās skaistākajās vietās. Bet gan pie kaimiņu robežas. Tāpat kā Baltkrievija savu aes pie pašas LT robežas.
Leiši jau padomju laikā, pateicoties patriotiskajai vadībai, visas kaitīgās rūpnīcas sabūvēja gar valsts perimetru. Plānu izpildīja un pašiem labi.
Ostrovecas AES ir galvenokārt politiskās šantāžas projekts. Lai ir ar ko dirsināt Viļņu un ES kopumā, piesolot tehnogēno katastrofu, ja neglaudīs Z-nacistus un kartupeļu veci pa spalvai.
Nu jau man goda vārs gribas lamāties par "atbalstu" šitām visām huiņām !!!
Te piemēram enerģijas sektora statistikas dati par 3 Baltijas valstīm:
en.wikipedia.org/wiki/Energy_in_Latvia
en.wikipedia.org/wiki/Energy_in_Lithuania
en.wikipedia.org/wiki/Energy_in_Estonia
Verificēt, un dalījumu pa gadiem var arī precīzākās vietnēs t. sk. valstu oficiālajos statistikas portālos.
Izvilkums īsumā :
EE :
Fossil fuel - 14.81 billion kWh ( aka 14,81 TWh)
Biomass - 7.22 billion kWh
Wind power - 3.80 billion kWh
Solar - 530.86 million kWh
Hydro - 185.80 million kWh
LV:
Hydro 12.85 billion kWh
Fossil fuel 9.04 billion kWh
Biomass 4.30 billion kWh
Wind power 0.86591 billion kWh
Solar 0.02706 billion kWh
LT:
Fossil fuel - 11.69 billion kWh
Wind power - 10.92 billion kWh
Biomass - 5.14 billion kWh
Hydro - 2.12 billion kWh
Solar - 530.86 million kWh
============================
Consuption:
EE: 9.17 TWh
LV: 6.71 TWh
LT: 11.06 TWh
======
Sorry par "marasmu" ar vienību konversiju - jo copy/paste pa lielam.
Mums tehniski visa kā enerģijas sektorā ir gana (protams ja varam attiecīgi pareizos momentos pirkt no ārpuses, un pārdot kad lieka), kāda jēga atblastīt šos projektus kuri pa lielam neko neuzlabos, tikai spiedīs uz to ka infrastruktūra būs jāveido lielāka nekā mums ir nepieciešama. Tipa lai AST un Latvenergo un vēl dažam būtu lielāka peļņa, bet no "loah parastā" atsitu "pēdējo kapeiku" ??? Kur šajā visā ir tā loģika ar tautas naudu faktiski stutēt to vai citu biznesu ???
Ja Tev pieder tas bizness un ir iespēja to atbalstīt ar valsts naudu, kādēļ ne? Sākās tas viss jau diezgan sen atpakaļ ar mazo HES un koģenerācijas ēru, kad valstij varēja notirgot elektrību par 3x un 4x tarifu. Tagadējie saules/vēja ķērāji ir tie paši vien koģeneratori tikai jaunos kreklos.
Atgādina stāstu par militārā radara uzstādīšanu Audriņos. Tad ar vietējie stāstija kā no tā radara šiem galvas sāpot, bērniem atzīmes krītoties un kādi vēl brīnumi. Bet radars vēl nemaz nebija ieslēgts... 😂
atgādinu stāstu iz savas dzīves - kad mūsu ciemā parādījās pirmie satelīta šķīvji (man bija viens no pirmajiem diviem), vietējie nāca un stāstīja, ka viņiem tagad sliktāk televizori rādot - tie šķivji tak visus starus (signālus) sev sasūcot
Vajadzēja pajoļiem iestāstīt, ka pret visām viņu kaitēm palīdz tevis tirgots uzgrieznis rozā krāsā pa 9,99€. Kas jāpakar kaklā un divreiz dienā jāpačamda. Uzgriežņus uz svara pērc Depo, turpat arī rozā nitrokrāsas baloniņu un šņorīti - pārējais ir profits.
Vietējo bažas, visticamāk, iracionālas. Vietējos varētu ņemt daļā kā mazos akcionārus, pēc Vācijas parauga. Tiesa, pašā Vācijā tas vairs nav populāri.
Par "zaļumu runājot ,nevajag aizmirst, ka leišiem un estiem nav hidroresursu, mums ir. Un ar Daugavas kaskādi mēs jau tagad izskatāmies labi diezgan Eiropā.
Bet ekonomiskā lietderība, tas ir cits jautājums. Latvijas enerģētika tika uzbūvēta PSRS laikā, kad patēriņš bija daudz lielāks. Jādomā, vēju parki tagad tiek būvēti ar cerību lieko enerģiju pārdot biržā par "labu cenu". Bet kas būs tad, ja vēja parks bankrotēs ?
Eiropā u.c. nav nekāds retums ar vēja parkiem saistītu investoru bankrota pieteikumi.
Saražotās elektroenerģijas teorētiski pietiktu. Taču ar piegādi gala patērētājam ir kā nu kur. PSRS laika ražotnes tagad aizvieto ar elektrību darbināma sadzīves tehnika un elektroauto. T.i. jaudīgos pieslēgumus tagad vajag nevis dažās vietās valstī, bet visās daudzmaz apdzīvotajās vietās.
Nu, jā, par gaidāmo EV bumu biju piemirsis. Bet vai nerodas pārdomas, ka vēja parki tiek pasniegti kā bezriska bizness ? Sak, vajag tik būvēt, un būs labi. T.i. gandrīz kā padomju laikā, kad ko būvēja pēc plāna, bet par atmaksāšanos un peļņu daudz neuztraucās.
Bet tad taisīt jaunas "jaudas" saliņas ar nav nekādas lielas jēgas, tad jau tā kā dara tagad - izkaisīti saules paneļi uz privātmāju jumtiem utml. Pie rezies arī jumti un bēniņi mazāk karst - tiem kam tāda konstrukcija ...
Ar mūsu līkročiem-meistariem daži jau maina jumtus. Tas viens, otra lieta kā šodien, stipri vēji diezgan labi izcilā paneļus, jo tiem nav nekādu vēja dēļu kā pašam jumtam, kas atkal veicina sūču rašanos jumtā. Trešā lieta - ne visas mājas (to jumti) ir pareizi orientēti pret valdošo sauli. Un ceturtais, statiskiem paneļiem ir mazāks lietderības koeficients.
Līkrocība iespējams jau sākas ar paša jumta uzlikšanu, vēl pirms paneļi tur nonāk, un tie tikai "pastiprina efektu". ;)
Man piemēram ideja ir nosegt terasi, jo sāk apnikt ka ļoti saulainās dienās terase burtiski tiek "uzcepta" ...
Skaistkalniešu skaistā nākotme!
Šitas itkā nav slikti, bet lai to daļu kas saucas "kausēta sāls" varētu darbināt dienā ( precīzāk naktī) aiziet 19 tonnas fosilais kurināmais, jo citādi tā sacietēs, un atsākt tās "kušanu" ir mega problēma.
Mani neuztrauc katrs projekts atseviski, bet tendence.
Domaju ka ja sweice gribetu seit uzbuvet pulkstenu rupnicu, vietejie uztrauktos ka tik skala tikskesana iztrauces putnu, govis pienu norauss un nevares pa nakti gulet !
Un to visu raditu tv un rakstitu visi portali
Kads vareja uzmodelet - ko redz no krasta Pavilosta ja veja turbina ir 15 km attaluma !
Sodien klausijos par veja energiju latvijas radio - vajag izslegt turbinas, kad tuvojas putni !!!! Piiiiii
Diemžēl. Jo par stulbeņu ar putniem galvā izslēgšanu iestājas kriminālatbildība.
15 km - redzēt jau redzēs ( kaut Zemes liekuma rādiuss jau pēc 10 km pie tiešas redzamības paslēps ~8 metrīgu objektu. Tiesa vēl ir refrakcija kas atkal var "parādīt" drusku vairāk, nekā tieša redzamība dod, bet nu par dzirdēšanu utml. kas parasti ir lielākais sūdzību objekts - tipa "krīt uz nerva" un reizēm vecākiem cilvjiem mēdz arī izraisīt galvassāpe u.c blaknes - tas gan nevarētu vairs būt sevišķi reālistiski pie šāda attāluma iekš to jūr un "vides trokšņiem" ...
Es mierīgā laikā dzirdu kā aiz 5 km meža masīva pa A1 brauc kravas auto. Bet Ainažos, sēžot āra kafejnīcā tos lielos ģeneratorus galīgi nedzird. Pāvilostas gadījumā, varētu kristies nekustamo īpašumu vērtība.
Drīzāk tas arī ir īstais iemesls. Pie kam tikai uz iedomu pamata.
Nianse gan ir tā ka sauszemē uz nakti parasti viss noklust, taču piejūrā tāds klusums ir diezgan rets, bet nu atkal pa vējam skaņa ar tīri naski skrien. Prasītos mērījumi reālos apstākļos, Jo nu kuģus nedzird pat tuvu pie krasta, tik nu atkal - cita griešanās frekvence + potenciāli lielākais troksnis ir zem ūdens, un "vides barjera" starp ūdeni un gaisu ļoti daudz no skaņas viļniem "noēd" ar atstarošanos u.c. efektiem.
Jo motorenes ar uzkarināmo motoru un ūdensmočus, kam lielākā skaņa virs ūdens - tomēr dzird diezgan, bet atkal frekvence cita ...
Ziju traļus dzird diezgan labi. Peld viņi 1-3 km no krasta.
Saeimas deputāti sākuši labot paši savu kļūdu un ieslēguši atpakaļgaitu OCTA likuma izmaiņām. Tie izraisīja plašu sabiedrības pretreakciju. Deputāti izlēmuši, ka OCTA likuma grozījumi stāsies spēkā desmit mēnešus vēlāk. Kādas varētu būt jaunās izmaiņas? Lasīt vairāk
Otrdienas rītā noslēdzies Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen" darbinieku rīkotais streiku vilnis gandrīz visās uzņēmuma rūpnīcās valstī, arodbiedrībām norādot, ka šajās protesta akcijās piedalījušies gandrīz 100 000 strādājošo. Lasīt vairāk
Jau 2025. gadā to dīzeļauto īpašniekus, kuru spēkrati ražoti pēc 2013. gada, ikgadējā tehniskā apskatē gaida jauna atgāzu kontroles kārtība. Dūmainības mērījumu vietā tiks mērītas t.s. cietās daļiņas jeb, vienkāršāk sakot, kvēpi. Lasīt vairāk
Šīs nedēļas nogalē notika Lietuvas Gada auto 2025 uzvarētāju izvēlēšana, kas mūsu kaimiņzemē notiek izvēlot labāko trīs cenu kategorijās. Lasīt vairāk
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Mani sak stipri kaitinat latviesu attieksme pret jebko
Neko mums nevajag
- celulozes rupnicu nevajag
- gipsa rupnicu nevajag
- terminali nevajag
- veja parku nevajag
Un ne tikai mums nevajag, bet ari kaiminam nevajag
Gribam sedet skaista plava, skatities saulrieta, pit vainagus un dziedat
Bet naudu bernam burtnicam prasam valstij !
NU ja par pārējo varētu piekrist vai vismaz strīdēties, tad par vēja parkiem es neredzu pamatu, pat finansiālu to būvei. Te nupat britu vēja parki sākt bļaut ka bez subsīdijām vai atvieglojumiem pie šiem viss ir slikti un draud bankrots, jo inflācija sadārdzina uzturēšanu ...
Es neesmu pārliecināts, ka LV kadri ir tā labi padomājuši par to visu + tas ka šobrīd AST nemaz visu gribētājus pēc pasludinātjām jaudām nemaz nevar paņemt pretī. Tātad atkal gala lietotājam pacels cenu lai varētu "atbalstīt" svešu vējdzirnavu biznesu, un sacelt līnijas un trafus visiem "zaļajiem pisnesmeņiem" ...
Un ja vien savā stulbumā kodolspēkstacijas kāds idiots neiaizliegs pa visam - ar lielu varbūtību, ka vēja parki ir potenciāls bankrots. Jā teorētiski protams panākot 100% auto parku no BEV - tad jā būs "vēlamais" patēriņa pieaugums, tā lai vēja parkiem varētu sanākt bizness, bet nu 100% BEV - es atsakos ticēt, tad reālistiskāk ir ka 30% -50% tautas no auto atteiksies vispār. Un tā kā "zaļais bizness" nav īsti "pašuzturošs", tam ir vajadzīgs "atbalsts" visos iespējamos virzienos (likumdošana, pieslēgumi elektrotīklam utt) kuros vēl tauta nav apjautusi ka vajadzētu norpotestēt tādu atvainojos, bet "pilnīgu huiņu".
Jā, mums neko nevajag, tikmēr LT un EE visu tik ceļ un viņi pelna naudu.
Tu paskaties kas IR/nav mums un kas ir/NAV igauņiem !!!
P.S. un tad vēl paskaties uz šādu info EE gadijumā, un tad vē lder zināt kāpēc EE ir tur kur viņi ir tagad un kāpēc:
Under § 591 of the Electricity Market Act, eligible wind power producers may receive subsidies until a total of 600 GWh of electricity has been produced from wind in Estonia in a calendar year. Calculations are kept separate for each calendar year. Most recently the 600 GWh cap was reached on 27. november 2020.
The European Commission approved and granted state aid permission to the Estonian support scheme for renewable energy sources and highly efficient combined heat and power plants in 2017. The state aid permit can be found on the EC website. The guidelines on State aid for environmental protection and energy 2014-2020 are published here.
P.S. un vari kaut Wiki ielūkoties kādas ir enerģijas ražošanas "īpatnības" EE un LV, kpaēc igauņiem sauli un vēju vajag, bet latviešiem, tās ir bezjēdzīgas investīcijas un IMO nevajadzīgas izmaksas.
es vairāk biju domājis vispārīgi, ka mums neko nevajag, nevis tikai par vēja turbīnām.
Bet, ja runā konkrēti par vēja turbīnām, tad uzskatu ka šo biznesu mums arī vajag attīstīt, protams, bez jebkādiem maksājumiem no valsts vai iedzīvotājiem - tīri kā privātu investoru biznesu.
Ja, piemēram, Enefit grib būvēt vēja parku, tad, lai būvē un pelna ar to naudu Latvijā - nevis, nē, būvējiet tikai Igaunijā un tirgojiet elektrību mums uz LV.
Jā, esmu Enefit klients un pērku viņu zaļo enerģiju. Lai Elektrum (Latvenergo) ar savu dārgo elektrību iet ieskrieties... Ja nemāk/nevar/negrib saražot lētāku elektrību, tad paši vainīgi. Protams, vietējie bļāvēji (vai krievu naudas saņēmēju iedvesmoti?) visus zaļās enerģijas projektus cenšas norakt. Tad arī beigās sanāk kā vienmēr: ja grib vietējo, tad maksā dārgāk, jo kāds ir noracis visus biznesa projektus...
Aboslūti neiebilstu pret nesubsidētu biznesu, bet lai nav arī tā ka AST visu tīkla modernizāciju ( kas iekļautu tīklā "apgustamās" nākotnes jaudas palielinājumu) arī "uzkrauj" patērētājiem, kā tas izskatas ka notiek šobrīd !