Sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīkliem gaitā jābūt gataviem operatīvi reaģēt uz visiem iespējamiem riskiem, ceturtdien, tiekoties ar ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS), uzsvēris Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidents ar ministru ceturtdien pārrunāja Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem un darbu pie Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas izveides.
Valsts prezidents atzinīgi novērtējis līdz šim paveikto, gatavojoties ātrākai atslēgšanai no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, tomēr vienlaikus uzsvēris, ka būtiski ir pārliecināties par visu iesaistīto pušu spēju operatīvi reaģēt uz iespējamiem riskiem.
Rinkēvičs norādīja, ka ir ieguldīts liels darbs gan no Latvijas, gan citu Baltijas valstu puses, lai sagatavotos sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem. Kā uzskata prezidents, tas būs būtisks solis Latvijas energodrošības stiprināšanā.
"Tajā pašā laikā skaidri jāapzinās iespējamie riski gan pirms, gan pēc atvienošanās," vērtēja prezidents.
Rinkēvičs aicināja Klimata un enerģētikas ministriju kā atbildīgo institūciju, kā arī visas iesaistītās puses būt gatavām dažādiem scenārijiem, lai jebkurā situācijā pēc iespējas ātrāk varētu nodrošināt nepieciešamo atbalstu Latvijas iedzīvotājiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī darbs pie Latvijas enerģētikas stratēģijas līdz 2050.gadam izveides. Klimata un enerģētikas ministrija tās sākotnējo projektu prezentēja Rīgas pilī pērnā gada 23.oktobrī, un plānots, ka šī gada martā notiks atkārtota šīs stratēģijas izskatīšana.
Rinkēvičs atkārtoti uzsvēra, ka stratēģijas galvenajam mērķim ir jābūt konkurētspējīgai energoresursu cenai reģionā.
Jau ziņots, ka šogad no 8.februāra līdz 9.februārim plānota Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam notiks teju gadu agrāk, nekā sākotnēji plānots.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iepriekš skaidroja, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms, akcentēja KEM. Baltijas pārvades sistēmas operatori veikuši būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Tostarp ir izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.
Vienlaikus KEM norādīja, ka elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, kā arī elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās.
