Slovēnijas tehnoloģiju uzņēmums "Ngen" plāno investēt aptuveni 50 miljonus eiro akumulatoru enerģijas uzkrāšanas projektā Latvijā, izmantojot "Tesla" tehnoloģijas, otrdien medijiem paziņoja uzņēmuma izpilddirektors Romans Bernards.
Viņš skaidroja, ka lēmums par investīcijām Baltijas valstīs saistīts ar Eiropas energosistēmas pāreju un Baltijas valstu sinhronizāciju ar Eiropas kontinentālo elektrotīklu pēc atvienošanās no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas. Šīs pārmaiņas, pēc Bernarda teiktā, ir pavērušas jaunas iespējas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai, vienlaikus izgaismojot sistēmas elastības trūkuma izaicinājumus, kurus iespējams risināt ar enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām.
Bernards norādīja, ka Latvijā projekts paredz akumulatoru sistēmas izveidi ar 100 megavatu jaudu un līdz 200 megavatstundām uzkrāšanas ietilpību, izmantojot "Tesla" risinājumus.
Viņš atzīmēja, ka akumulatoru sistēma kalpos ne tikai enerģijas uzkrāšanai, bet arī kā būtisks instruments Latvijas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai, nodrošinot ātru balansēšanu, frekvences stabilizāciju un sistēmas elastību, kā arī veicinot elektroenerģijas cenu samazināšanos. Projekts stiprinās elektroapgādes drošumu, īpaši kontekstā ar pilnīgu Baltijas valstu integrāciju Eiropas elektrotīklā.
Bernards norādīja, ka "Ngen" seko jaunu tehnoloģiju ieviešanas iespējām visā Eiropā, un Baltijas atzītas par perspektīvu tirgu.
Projekta īstenošanai, "Ngen" plāno iegādāties uzņēmumu SIA "Liepāja ESS". Pirms darījuma veikta juridiskā un finanšu izpēte, kā arī notikušas komerciālas sarunas.
Darījuma summu Bernards neatklāja, norādot, ka tā ir konfidenciāla, vienlaikus uzsverot, ka iegādes vērtība nav mērāma miljonos eiro.
Savukārt "Liepāja ESS" valdes priekšsēdētājs Jānis Sproģis sacīja, ka darījums pašlaik vēl nav pabeigts, taču to plānots noslēgt tuvāko dienu laikā.
Sproģis atzīmēja, ka Latvijā pēdējo divu līdz trīs gadu laikā būtiski pieaudzis atjaunojamo energoresursu īpatsvars, kas rada papildu izaicinājumus energosistēmas stabilitātei. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot saules un vēja enerģijas jaudām un vienlaikus valstij atsakoties no BRELL elektrotīkla, pieaug nepieciešamība pēc risinājumiem, kas nodrošina sistēmas stabilizāciju.
Akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu primārais uzdevums ir energosistēmas stabilizēšana, kalpojot kā papildu risinājums atjaunojamo energoresursu integrācijai, norādīja Sporģis.
Viņš informēja, ka projekta attīstības gaitā īpaša uzmanība pievērsta tehnoloģisko un kiberdrošības risku mazināšanai, tāpēc izvēlēti "Tesla" risinājumi. Potenciālo investoru piesaistei "Liepāja ESS" sadarbojās ar konsultāciju uzņēmumu no Lielbritānijas.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jēgere norādīja, ka aģentūra ir gandarīta par to, ka šāda mēroga projekti izvēlas Latviju, jo tie būtiski nostiprina valsts pozīcijas enerģētikas infrastruktūras jomā. Viņa uzsvēra, ka īpaši pozitīvi vērtējama ASV tehnoloģiju izmantošana, jo saprotam, ka vēlamies iet prom no Ķīnas tehnoloģijām.
Jēgeres atzīmēja, ka Latvija stratēģiski vēlas veidot ciešāku sadarbību ar ASV, tostarp drošības apsvērumu dēļ, un šādu investoru piesaiste ir viens no elementiem šīs stratēģijas īstenošanā.
Viņa norādīja, ka projekts sniegs nozīmīgu pienesumu gan Latvijas ekonomikai, gan enerģētiskajai neatkarībai, vienlaikus uzlabojot Latvijas redzamību Eiropas kartē.
"Ngen" ir uz tehnoloģijām orientēts uzņēmums, kas īpašu uzmanību pievērš inovācijām elektroenerģijas nozarē.
Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Liepāja ESS" 2024. gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva, vienlaikus uzņēmums cieta 1743 eiro zaudējumus. Uzņēmums reģistrēts 2022. gadā, un tā pamatkapitāls ir 25 000 eiro. "Liepāja ESS" uz īpašumtiesību pamata pieder Kārlim Maulicim pilnībā piederošajai SIA "Contrario Investments" (50%) un Sproģim piederošajai SIA "JASI M" Latvija (50%).
Blakus kādam turīgo ļaužu ciematam, lai šiem vienmēr pietiek ellektrības. Daudziem patīk pa logu redzēt vēja turbīnas, noteikti patiks arī AES betonā veidotais tehnoloģiskais funkcionālisms.