Piedāvājam iepazīties ar iAuto komandas atskaiti par šīs vasaras ekspedīciju uz Rumāniju.
Ceļojuma septītā diena, 17.jūnijs
Jau nedēļu esam prom no mājām un baudam mūsu ceļojumu. Bulgārijas rīts mūs sagaida ar tumšiem mākoņiem un dzestru vēju. Tā vien izskatās, ka kādam mūsu nodoms atpūsties Melnās jūras krastā nepatīk. Bet tas nekas – mums šādam gadījumam ir paredzēts cits plāns.
Mēs sakāpjam mašīnā un braucam uz Balčikas pilsētu, kurā atrodas Rumānijas karalienes Marijas pils rezidence un botāniskais dārzs, kurš ir otrais pēc lieluma un bagātības Eiropā. To pārspēj tikai Monako dārzs. Balčika, kas 30 gadus pēc Krimas kara (1913.gadā) bija Rumānijas īpašums, atrodas pašā jūras krastā, tādēļ šeit jau ir jūtama kūrorta „elpa” gan neskaitāmo krogu, veikalu, gan arī cenu ziņā.
Ir desmit no rīta, taču visapkārt jau rosās atpūtnieki un suvenīru pārdevēji, pārsvarā dzirdama krievu valoda. Neskatoties uz to, ka TomTom Bulgārijā „saprot” tikai maģistrālos ceļus un galvenās ielas, šoreiz tas mums palīdzēja piebraukt pie rezidences no jūras puses, no kuras skats ir patiešām aizraujošs.
Samaksājot gandrīz 10Ls no cilvēka par ieeju rezidencē, dodamies apskatīt tik izslavēto dārzu, kurā aug vairāk kā 3000 dažādu augu eksemplāri. Dārzs ir sadalīts vairākās zonās, šeit var apskatīt gan krāšņo rožu dārzu, gan plašu sukulentu kolekciju, japāņu dārzu u.c.
Taču visu laiku mūs nepameta sajūta, ka šis dārzs netiek pienācīgi kopts, jo vietām varēja redzēt nokaltušus augus, aizaugušas dobes. Varbūt arī karstums šeit dara savu. Taču pēc aprakstiem ceļvežos bijām cerējuši ieraudzīt ko krāšņāku.
Taču skats, kas pavērās no rezidences augšējām terasēm uz jūru, bija tā vērts, lai šurp atbrauktu. Kādu brīdi paklejojot pa rezidenci, sagaidījām arī laikapstākļu maiņu – sāka spoži spīdēt saule. Vēl joprojām cerot uz laisku pagulēšanu jūras krastā, mēs nolemjam doties atpakaļ uz mūsu ciematiņu, lai beidzot aizietu līdz jūras malai.
Pa ceļam iebraucam vēl Krapecas vienīgajā krogā jūras krastā paēst ļoti sātīgas pusdienas, par salātiem, zupu, otro ēdienu un dzērienu samaksājot aptuveni 5Ls no cilvēka, kā arī nopērkam vietējā veikaliņā dažādus našķus. Veikalā mūs uzjautrina apkalpošana pie kases. Katra produkta cenu pārdevēja pieraksta ar pildspalvu uz avīzei līdzīga papīra, stabiņu saskaita kopā un pasaka rezultātu. Viss – nav ne kases aparāta, ne čeka.
Tuvojoties mūs mājiņai sajūtam, ka laiks atkal sāk mainīties uz slikto pusi – parādās tumši mākoņi un sāk palikt auksts. Taču mēs nolemjam tomēr aiziet līdz jūrai, ja jau reiz esam tik tālu atbraukuši. Meitenes sapucējas, uzvelk savus līdzi paņemtos peldkostīmus, pareo. Ejot cauri ciemam uz jūru un vēlāk arī atpakaļ, visi ciema vīrieši bija iznākuši no savām mājām skatīties uz šo interesanto gājienu, jo bulgāri tik aukstā laikā uz jūru neiet.
Kopumā nogājuši 4 km, nosaluši un vīlušies atgriezāmies atpakaļ un vakaru pavadījām savas omulīgās mājiņas terasē. Lai kompensētu peldi jūrā, meitenes nolēma izbaudīt siltās džakuzi vannas burbuļus.
