Brauciena mērķu loģiska izvēle ir bezgalīga.Viena cilvēka spēkiem neaptverama. Vienkāršākā versija – vai nav vienalga! Brauciens pats ir mērķis! Ar labu auto, labā kompānijā - vai nav vienalga, uz kurieni?
Taisnība. Taču būs vēl labāk, ja ieklausīsimies pieredzējušu klejotāju atmiņās. Ja viņi, simtiem pasaules brīnumu redzējuši, nevis drāžas tālāk, vēl tālāk, bet pie kāda no tiem grib atgriezties vēlreiz – tā ir izcila rekomendācija.
Tātad – kur gribas atgriezties? Pirmais atbild iesirms zēns (sauksim viņu par Miku, ar īsto vārdu uzrunātais negribot „zīmēties”), kurš auto stūrējis gan Eiropā, gan Āfrikā un Amerikā, jā, Karību salās arī. Un Zvārdes poligonā, protams. Un...
Miks:
- O! Nu gan pajautājāt! Daudz kur. Pie cilvēkiem, pirmkārt. Beidzot sadūšoties un uzrunāt to vīru melnā apmetnī, kurš slāj pa tuksnesi Jordānijas plašumos – līdz tuvākai oāzei kilometri 15...
Nesanāks. Nesapratīsimies. Un pārāk tālu.
Tuvāk, Eiropā ir simtiem vietu, kur var (bez valodas prasmes) uzklausīt fantastiskus dīvaiņus. Viņu darbi runā. Tev tikai jāprot klausīties. Barselona un Antonio Gaudi katedrāle. Malāga un Pablo Pikaso.
Pavisam tuvu – Vīnē (nupat kāds smaidīgs čoms stāstīja, ka turp aizbraucis 15 stundās), visi skrien uz Štefana katedrāli, Operu, retais nepaslinko un uzmeklē Hundertvasera māju.
Re, ko kādreiz par šo vīru (Hundertvasers ir pseidonīms, viņa tēva uzvārds bija Stovasers) rakstīju.
Spīts un blēņas Vīnē un Blūmavā
Viņš, protams, darīja nepareizi. Slikti darīja. Bet pareizo ir par daudz. Un visa civilizētā pasaule ir nepareiza un nedabiska. Arhitektūra jo sevišķi. Taisnes, simetrija, proporcijas neatbilst dzīvas radības būtībai. Ierobežo to un kropļo. Pazīstiet šo tēzi? Tā pieder māksliniekam Hundertvaseram, kura projektētais (ar 2001. gada tiesas spriedumu šeit tagad jāpievieno arī pilsētas arhitekta Jozefa Kravinas vārds) raibais, līkais, šķībais, aplamais nams Vīnē dažiem jau pazīstams. Neaizmirstami iespaidi. Bet lielpilsētas sablīvētībā, bez iespējas apskatīt fantāzijas pērli no pietiekama attāluma, nemaz nerunājot par kategoriski liegto iespēju tajā ieiet un kaut brīdi pakavēties – tomēr tādi trūcīgi un nepārliecinoši.
Austrijā ir kāda cita daudz vērienīgāka Hundertvasera projektēta būve. Tas ir hoteļu magnātam Rognera kungam piederošais viesnīcas un karstavotu dziednīcas komplekss Blūmavā. Šo pilsētiņu pusceļā no Vīnes uz Grācu jums palīdzēs atrast katra daudzmaz jēdzīga autoceļu karte, un, piebraukuši, vismaz no ārpuses kā no zemes izaugušo brīnumu varēsiet apskatīt visos rakursos.
Man laimējās. Es tajā kādas auto prezentācijas laikā divas neaizmirstamas dienas dzīvoju. Klīdu pa gaiteņiem, kuru grīdas plūst kā upes, meklēju un tā arī neatradu ne divaas vienādas kolonnas plašajos un bērnišķīgi izkrāsotajos vestibilos, ne divus vienādus starp simtiem lielo un mazo, kantaino un trīsstūraino logu šķībajās un līkajās fasādēs, mazgājos vannas istabā, kur baltās flīzes izšuvotas ar melnu, turklāt dažas ir saplēstas un kādas trīs pa to baru ieklīdušas koši sarkanas.
Pagalmā kūp dabas apsildīts baseins – plus 35, ilgāk par 15 minūtēm peldēties var būt jūsu sirsniņai par grūtu, te ir visu pasaulē sastopamo piršu virkne, caur kuru plūst dabisko izjūtu cienītāju bari. Varat piebiedroties, taču naktīs jums jābūt pilnīgi drošam (vai absolūti vienaldzīgam) par savas personīgās arhitektūras visām detaļām, arī seksuāli līdzsvarotam, jo zvaigžņu gaismā pat niecīgi peldkostīmi šeit valdošajam stilam nav pieņemami. Pat nemēģiniet, izģērbs...
Spīts un blēņas. Pat vakariņu galvenais priekšnesums nav ne ritmiska deja, ne melodiska mūzika, bet gan krāsainu ziepju burbuļu parāde pusstundas garumā...
(Miks: - Sapņu atvēsināšanai gan jāpiebilst – Rogner Bad Blumau pieder pie elitārām mītnēm. Ja gribi turp uz nedēļas nogali aizvest savu meiteni, būs jāsakrāj vismaz latus 350).
„Aplamā māja” Vīnē. Iecerēta 1977. gadā, pabeigta deviņdesmitajos.
Rogner Bad Blumau.
Hundertvasera darbi atrodami arī citur – Magdeburgas Zaļā pils, piemēram (pabeigta pēc autora nāves).
Kurp vēlreiz gribētu aizbraukt jūs? Rakstiet – iauto@iauto.lv
