Meklēšanas rezultāti: slimo vieglāk

Būs grūti ielikt visu, ko esmu lasījis, un skaidrs, ka īsā politkonspekta atgremotājs tāpat nelasīs, bet vismaz piemērs: www.osfhealthcare.org/blog/fully-vaccinated-less-likely-to-pass-covid-19-to-others/ Breakthrough infections – getting COVID after a vaccine – are relatively common with COVID-19 Pūļa imunitātes definīcija: "Herd immunity occurs when the majority of a population develops immunity against a contagious disease either through vaccination or due to a previous infection. " www.news-medical.net/health/What-is-Herd-Immunity.aspx Pūļa imunitāte NAV iespējama, ja vakcinētie/izslimojušie nekļūst imūni, bet gan tikai slimo vieglākā formā.

Informācija par to, ka tepat Latvijā vakcinētie slimoja vieglāk ir labi zināma. Tomēr tagad ir tāds laiks, kad būtu reāli jāiegulda resursi, lai šo un vēl citu objektīvu informāciju pasniegtu pilsoņiem pieejamā formā.

Labums no tā, ka a procenti savakcinēsies, tiem turēsies imunitāte, tie mazāk izplatīs un mazāk aizņems nodaļas. Sliktums no tā, ka b procenti vakcinēto uzsvērti vazāsies un tusēsies apkārt. Tomēr vakcinacijas fakts to inficēšanas spēju mazinās, savukārt vazāšanas intensitāte- palilinās. Labums no tā, ka slimnīcas iegūs atelpu. Sliktums no tā, ka izrādīsises, ka vakcīnas tomēr  simt procentos pilnīgi nepasargā. Vilšanās un uzsvērta bļaustīšanās un vazāšanas, tomēr inficēšans spēju un slimošanas smagumu ietekmēs vakcināciajs fakts un vieglāk pārslimotās COVID imunitāte. Visādi nevakcinēdtie,a ks dabūs savi infekciju, parslimos mun nenonāks slimnīc ā un dabūs imunitāti uz laiku. Atkārtoti slimos vieglāk. Daļa tomēr ne tik viegli. Tur ir viss kias. Tam patērētājam pēc pirmajiem diviem teikumiem jau būs apnicis. Labāakis, tagad skatoties, kādu sūdu spēj izveidot no pāris teikumiem, kas teikti pašā infekcijas sākumā, bija nākt ara vienotu viedokli par galvenajiem jaurājumiem un nesataisīt pārpratumus. Slimība ir, nodaļas pildās, tagad ir vakcīna, netaisiet problēmas, vakcīnas paliīdz, nekas nav simt procentiu, turamies.,

Pavisam cita gaisma šim jautājumam un atbildei ir tad, kad zinām, ka šis jautājums un atbilde šajā tēmā jau ir zināma. Vakcinētie slimo vieglāk un mazāk arī mirst. Kāds 5 reizes jautāts un atbildēts. Absolūtie saslimušo skaitļi, kas kādu laiku vakcinētajiem bija augstāki, ir skaidrojami ar to, ka tajā brīdī vakcinēto/nevakcinēto proporcija  bija, ja nemaldos 8 pret 2, bet saslimušo skaits apmēram vienāds ar nelielu pārsvaru vakcinētiem. Tad brašā antivakceru saime bija starā no fakta, ka no 80 vakcinētiem saslimuši 3, bet no 20 nevakcinētiem - 2. (katrs 25 ais un katrs 10 ais).

Var jau izdomāt arī tādu iespēju - kad tikko tas COVID parādījās, daži dabūja kaut kādu tizlo, īpaši ne pārāk nikno variantu, kas tomēr savā genomā saturēja galvenās vēlāko, nikno variantu daļas. Tad nu šie pirmatklājēji to tizlo variantu fiksi pārslimoja un viņiem attīstījās kāda nu kuram tā imunitāte. Vakcīnu vēl nebija.  Kad nāca īstie, niknie paveidi, šie varoņi ar savu imunitāti vai nu nesaslima vispār, vai saslima vieglāk. Tas viņus iedrošināja braši vazāties apkārt un piebļaut iksus un feisus ar saviem veselīgajiem varoņstāstiem. Vakcinācijas vēsture lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/14.-maijs.-arsts-edvards-dzenners-izmeginaja-pirmo-veiksmigo-pot.a51989/ 1796. gada 14. maijā ārsts Edvards Dženners izmēģināja pirmo veiksmīgo poti pret bakām. Viņš ievadīja govju baku vīrusu astoņus gadus veca zēna organismā un novēroja, ka zēnam izveidojusies imunitāte pret ārkārtīgi bīstamajām melnajām bakām. Dženers iesāka cīņu pret vienu no briesmīgākajām slimībām cilvēces vēsturē, kura 1980. gadā tika uzveikta pavisam.   Bakas bija biedējoša slimība, kas gadu tūkstošiem no Zemes virsas noslaucīja vairākus tūkstošus cilvēku. Dziednieki jau senā pagātnē novēroja, ka vienu reizi bakas pārslimojis cilvēks, otro reizi vairs ar tām neslimo, bet kurš tad bija tik traks, lai ļautu brīvprātīgi sev ievadīt baku sērgu. Labāk riskēt un cerēt izvairīties no briesmām, nekā apzināti dzīt sevi kapā, cerot, ka varbūt izveidosies imunitāte.  Savukārt līdz ar lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, eiropiešu kuģi bakas aizvizināja uz abiem Amerikas kontinentiem. Lielo lēcienu baku apkarošanā izdevās izdarīt tikai tāpēc, ka novēroja sakritību. Dzīvnieki arī slimoja ar bakām, taču dažas formas bija nekaitīgas cilvēkiem. Edvards Dženners, britu ķirurgs, saskārās ar pieredzi, ka ar bakām neslimo slaucējas. Govīm arī bija savs baku paveids, bet slaucējām izveidojās imunitāte. Tāpēc Dženners nolēma izmantot govju baku vīrusu un izmēģināt tā iedarbību uz cilvēkiem.

Viņš pierāda tikai to, ka veciem cilvēkiem ir jāvakcinējas, tad viņi slimos vieglāk. ≠======== Ir kāda statistika, ka vakcinēti cilvēki nemirst? Un atkal atgriežamies pie saknēm - ko Dr Bergs saka par šito?

Un ir teorija, ka maskas tieši palielināja iespējamību tikt uzreiz pie lielās devas, jo efektīvi spēja bloķēt tikai mazās, kas būtu devušas iespēju saslimt vieglākā formā un iegūt imunitāti bez smagas slimošanas un sekām.

Gan izslimošana, gan pote mazina vispārējo imunitāti. Pote, kas principā ir nekas cits, kā "dozēta izslimošana", nodara garantētu kaitējumu, kamēr īsta izslimošana var būt gan vieglākā, gan smagākā formā nekā pote. Principā salīdzināma ar apdrošināšanu - garantēti zaudējumi, lai izvairītos no negaidītiem, bet lieliem.  Covid gēnu inženierijas potes šajā ziņā iebrauca vēl lielākas auzās - ar ārkārtīgi augstu efektivitāti pret konkrēto mutāciju, un... nespējīgas pret omikronu, dēļ tā, ka vīruss nomuteja tieši to komponenti pret kuru gēnu vakcīnas bija specializētas. Un vēl ļaunāk - ģenētiski modificētie omikronu dēļ blaknēm un lielāka vispārējās imunitātes kaitējuma slimoja smagāk, nekā nevakcinetie vai klasiskās AstraZeneca / Johnsson saņēmušie. Bet big Pharma jau nerimās - pat Covid norietā centās savas gēnu inženierijas herņas iesmērēt, lai varētu turpmākās desmitgades pelnīt ar blakņu ārstēšanu.

Veikli sajaukta patiesa informācija ar izdomājumiem. Galvenās loģikas kļūdas. 3500 un 4 - šie skaitļi kopā rada iespaidu. Nekad visi ziņojumi nav pamatoti. Veselības problēmas ir gan nevakcinētiem, gan vakcinētiem. Pie tam slimotāju skaits ar komplikacijām pilnīgi noteikti ir mazāks vakcinēto grupā. Vēlīnās seku parādīas pārslimojušajiem ir cits jautājums. Tā ir briesmīga infekcija tieši ar to, ka vienā ģimenē, blakus dzīvojot, var slimot viegli un ļoti smagi un tie neslimojuši vai veigli slionjusie dabū sava dievišķuma un veselīguma apliecinājumu un eskalē situāciju. Milzīgais sapirkto vakcīnu skaits tā laika situācijā - nu ko un kā tur var paskaidrot tautai? Nu, nevar cerēt6a, ka sapratīs un spēs atdalīt kļūdu, nenopērkot Pfizer vakcīnas savlaicīgi no kļūdas iepērkot par daudz pēc tam. PR un pārvaldes fiasko! Lōgīskii,! "meloja par vakcīnas efektivitāti. Brīdī, kad ar covid saslima viens no 11 nevakcinētiem cilvēkiem un viens no 12 vakcinētiem cilvēkiem, valdība turpināja vakcīnu raksturot kā 95% efektīvu pret slimības izplatību. " Vispār jau dati no slimnīcām ir pilnīgi skaidri - vakcinētie slimoja vieglāk vai vispār neslimoja. Procentuāli un absolūtos skaitļos. Pie tam tieši laikā, kad niknie COVID paveidi deva vietu lipīgākajiem, bet maigākajiem paveidiem, varēja sanākt, ka 90 procenti cilvēku ar imunitāti iedod slimnīcām tikpat saslimušo, cik 10 procenti vai cik tur nevakcinēto/nepārslimojušo. Faktiski skiatlis, ka abas grupas dod apmēram vienādu saslimušo skaitu, norāda, ka vakcinētie saslimst 9 reizes mazāk! "Pote veicināja saslimšanu" un kādā dienā 90 procentu populācija deva 12 saslimušos dienā, bet 10 procenti populācijas deva 11 saslimušos! Kā ar nevakcinēšanos pret citām slimībām - Berga lekcijas un pārtikas piedevas?

Nu, vakcinēšanai katrā gadījumā ir vienkārša loģika - vakcinētie neslimo vai slimo vieglāk. Bērni un pieaugušie. Ar visādām infekcijām. Ja tas bērns vai pieaugušais nav vakcinēts, var saslimt. Kāds tam sakars ar kaut kādu citu loģiku? Ar visādiem citādiem pieņēmumiem un izdomājumiem.

Meli. Vai vismaz puspatiesība.  "Līdzšinējie dati parāda, ka vakcinētie slimo retāk un vieglāk" - gan gripas gan Covid gadījumā tas attiecas tikai uz specifiskiem "vakcīnā iekļautiem" vīrusa varinatiem. Gripas pote vispār var būt kokteilis vairākiem variantiem. Bet NAV iespējams sapotēties pret visiem, tādēļ kokteilī ir prognozēti ticamākie.  Sastopoties ar variantu, kurš vakcīnā NAV iekļauts, efekts var būt pat pretējs - lielāka iespēja inficēties un smagāka saslimšana - kā tas notika ar Covid Delta vakcinētajiem, kad atnāca Omikrons.  Tikai tāds gaisa jaucējs kā Raimonds var aģitēt bez izpratnes vakcinēties ar jebkuru vakcīnu, kas pa rokai un muldēt par "vakcinācijas apšaubīšanu principā".

Nē, no manis rakstītā jāsaprot, ka nav 100% garantijas un jūnijā nevar pateikt 100% skaidri, kāda būs situācija rudenī. Tāpat nevar pateikt, vai vakcinētais dabūs visvairāk pārstāvēto paveidu vai arī tos 3 vai 0.3 procentus no jaunā paveida, kas cirkulē sabiedrībā.  Līdzšinējie dati parāda, ka vakcinētie slimo retāk un vieglāk. Alternatīvie gaisa jaucēji izmantos katru iespēju pie vismazākajām šaubām apšaubīt vakcināciju principā. Un, tā kā daudzi vispār netic, ka kaut kāds tur vīruss kaut ko izraisa, tad ar klepu un temperatūru ies un aplaidīs citus.

Lai saprastu šīs atbildes komplicētību, aprakstīsim situāciju ar gripu un vakcināciju pret gripu. Katru gadu tūkstošiem cilvēku vakcinējas pret gripu. Gan tādi, kam ir riska saslimšanas, ko gripa pasliktinās,  gan tādi, kas uzskata, ka viņiem nevajag smagu slimošanu sezonā. Tomēr sabiedrība diezgan plaši ir izplatīta informācija, ka gripa taču esot ļoti mainīga un tā vakcīnas nenieka nelīdzot, slimojot tāpat. Tā, protams, ir ēee... muldēšana.  Tiek noteikti gripas paveidi, kas ir aktuāli tajās vietās uz Zemes, kur ir sezona un pret tiem veido vakcīnu. Tāpat ir tāda krustiskā imunitāte, kad arī precīzi neatbilstot konkrētajam vīrusam, vakcīna aizsargā daļēji un slimošana ir daudz vieglāka. Ir pieradīta vakcinācijas efektivitāte pret gripu sabiedrības veselības uzlabošana, taču diezgan liela daļa sabiedrības uzskata, ka tā tāpat nav nopietna slimība vai arī, ka vakcīnas neatbilst un netrāpa konkrētajam vīrusam. Dati pierada pretējo.  Tas par diezgan senu infekciju, par kuru daudz kas zināms. Tāpat neskaidrības, nezināšana un pārpratumi. ========================== Diskusiju telpa ap COVID ir toksiska. Jebkurš šaubīgs fakts, piemēram, vīrusa mutācijas un vakcīnu efektivitāte pret tam, uzreiz kļūst par iemeslu, argumentu vispār neticēt ne vakcinācijai, ne jebkam, ko varētu ieteikt, tur, ar simptomiem neinficēt citus un tamlīdzīgi.

Tak galu galā beidz stumt to sūdu - vacinējajiem VISPĀR nebija jāsaslimst. Nerunājot nemaz par aiziešanu uz labākiem medību laukiem. Tāda grābstīšanas pa procentiem, vieglāku, maigāku un lēnāku slimošanu - tādiem parametriem VISPĀR nevienā mirklī nekur nebija jāparādās! Vakcinatori.....

Kā kaut ko tādu var izdomāt? Neatkarīgi no tā, ar kādiem administratīviem, loģikas vai citiem paņēmieniem tika panākta vakcinācija, tālākie medicīniskie dati ir tieši tādi, ka vakcinētie slimo mazāk un vieglāk. Tas mediķiem bija uzreiz skaidrs. www.spkc.gov.lv/lv/jaunums/absolutaja-vairuma-gadijumu-no-covid-19-mirst-un-ar-smagi-slimo-nevakcineti-cilveki Vēlāk gan tajos inficēto skaitļos parādījās lielāks vakcinēto skaits, kas ir saprotams situācijā, kad astoņdesmit procenti ir vakcinēti. Tāpat pārrēķinot absolūtos skaitļus uz procentiem, sanāca, ka vakcinētie slimo mazāk un vieglāk.

Es jau teicu, ja vajag kādu konsultāciju - prasiet. Tev vienkārši ir novājināta imūnsistēma un tā tas var turpināties bezgalīgi, kamēr nedabūsi to atpakaļ normālā stāvoklī. D3 vitamīns ir galvenais elements, lai varētu uzņemt citus vitamīnus, atjaunoties imūnsistēma. Dzer 3x dienā D3(lielo 4000 devu) un C vitamīnus. Papildus ja tev ir kkāds aizdomīgs klepus, sāp kakls tad ACC Long 1,2 tabletes dienā. Vieglākai asinsritei. palīdzēs Aspirin. Es to visu lietoju joprojām, lai arī kovidu vairs ne slimoju. Vienkārši ar laiku var samazināt devas.

www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunatklato-covid-19-gadijumu-skaits-atkal-parsniedz-10-000-mirusi-11-slimnieki.a442187 Pēdējās 24 stundās veikti 27 098 Covid-19 testi un reģistrēts 10 501 jauns inficēšanās gadījums. No inficētajiem 4294 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 6207 ir vakcinēti. 10 tūkstoši kopā, 6 vakcinēti, 4 nevakcinēti taču vakcinētie kopā ir astoņdesmit procenti. Tātad 4 reiz lielāka kopa dod tikai pusotras reizes vairāk vairāk inficēto. Vakcinācija palīdz. Vakcinētie slimo vieglāk. Īsāku laiku izdala vīrusu.

Vai COVID vakcīna pasargā pret saslimšanu ar COVID? Simts procenti nē. Slimo arī vakcinētie. Saslimušo, smagi slimojošo un mirušo vakcinēto vidū PROCENTUĀLI ir daudz mazāk. Atšķiras arī inficēto skaits, vakcinētie inficējas mazāk. taču to nav nemaz tik viegli saprast, jo, ja ikdienas inficējas tūkstotis nevakcinēto un tūkstotis vakcinēto, liekas, ka nekādas atsķirības jau nav. Tomēr Latvijā ir vakcinēti astoņdesmit procenti pieaugušo, tātad vakcinēto un nevakcinēto skaits ir kā 4 pret 1. Tātad, ja no četras reizes lielākās kopas ir apmēram tikpat vai nedaudz vairāk inficēto, ir skaidrs, ka vakcinētie inficējas mazāk. Pie tam, tagad ar COVID omikronu salīdzinoši daudz inficējas bērni. Vai vakcinētais var aplipināt citus? Jā, var. Taču, tā kā vakcinētie procentuāli mazāk inficējas, vieglāk un īsāku laiku slimo vai vispār neslimo, tad proporcionāli uz skaitu vakciētie citus inficē mazāk. Absolūtos skaitļos vakcinēto ir 4 reizes vairāk un tur būtu jāveic kādi aprēķini. Kāpēc vakcinētajam jānēsā maska un jātaisa COVID testi? Jo arī vakcinētais var gan inficēties pats, gan arī inficēt citus. Ja ir zināms inficēšanās fakts, tad var ierobežot infekcijas izplatīšanos. Skatīt iepriekšējo rakstīto.

Prognozes www.apollo.lv/7437236/kapec-ir-jegpilni-saglabat-zalo-un-sarkano-rezimu-ja-slimo-gan-vakcinetas-gan-nevakcinetas-personas-skaidro-specialists "Vakcinētie cilvēki slimo nedaudz retāk. It sevišķi, ja cilvēks ir saņēmis balstvakcīnu, iespēja inficēties un saslimt ar simptomiem ir daudz zemāka. Tātad vakcīnas darbojas," skaidro Perevoščikovs. Vieglākas saslimšanas gadījumā vīrusa izdalīšana arī ir mazāka." Tāpat SPKC speciālists norāda: ja cilvēks slimo vieglāk, tas nozīmē, ka cilvēks pavada mazāk dienu ārstējoties un neveicot savus darba pienākumus. Pagājušajā nedēļā saslimstība pietiekami intensīvi esot augusi arī personu vecumā virs 20 gadiem vidū. Saslimstības rādītājs palielinājies arī personu vecumā virs 60 gadiem vidū, taču šo pieaugumu epidemiologs pagaidām raksturo kā lēnu. Pēc viņa paustā, riska grupu saslimstība pagaidām nerada pārāk lielu pārslodzi slimnīcām, taču eksperts aicināja ņemt vērā, ka arī iepriekšējos viļņos Covid-19 sākumā izplatījās sociāli aktīvo grupu vidū.

Nu, labi, tiki galā, bet tad taču nevajadzētu būt problēmai saprast, ka citiem tā slimošana var būt smagāka?! Nonāk slimnīcās, pārslogo slimnīcas, tagad gan pagaidām pie 3 tūkstoši inficēto, slimnīcās esošo skaits stabilizējies ap sešiem simtiem. Pagaidām izskatās, ka omikrons ir vājāks. Taču vēl jau nevar zināt, vīrusa mutācijas, ilgtermiņa ietekme. Vispār jau ir dažādi stāsti, ka slimo 2 un 3 reizes, citi vieglāk un daži - smagāk, kā pirmo reizi slimojuši.

Klau jau gadu tev atbild, ka inficēšanās gadījumi nekādi NEIR slimnīcas klienti. Inficēšanās gadījumi ir vieglāk pieejamais ātrais rādītājs un jābūt alternatīvi apdāvinātam, lai to kautkā interpretētu ar vakcinēto / nevakcinēto skaitu. Kur tā attiecība ir tieši korelējoša ar aktīvo (kontaktu ziņā) iedzīvotāju skaitu (laikam 85% bija vakcinēti). Savukārt tavu un tavu vecāku uzņemšanu slimnīcā (tfu tfu tfu) tieši apdraud hospializētie (un tie ir pamatā nevakcinēti, sociāli neaktīvi cilvēki). Bet hospitalizēto statistikai ir viena slikta īpašība - tā ļoti kavē. Līdz pat 14 dienām. Un ja lieto šo datu izmaiņas, tad rīkoties ir jau par vēlu. Vilni varēs apstādināt tikai pēc mēneša un priekšā būs liels pīķis. Tāpēc lieto vispārizplatību aptuveni aprakstošo, bet ļoti ātro "inficēto skaitu". Vakcīna tikai daļēji pasargā no inficēšanās (no datiem augstāk sanāk, ka vakcinētie inficējas 4x !!!!! retāk kā nevkcinētie). Ievērojami labāki rādītāji vakcīnai ir smagi slimo un nāvju skaitā. Un jā - vakcīna NAV zāles nemirstībai. Arī vakcinēti cilvēki mirst. Arī c19 gadījumos. Ja ir smagā veselības stāvoklī, kur pat iesnas var būt nāvīgas. Bet šis jau skaidrots kādas 20x. Laikam jau nav jēgas, ja? Tev NEGRIBAS šo saprast....