Kuinja jau ka nebija izveeles, visi jau tai katlaa bija, kas mums atlika?! Nevareejaam mees kaa taada viena skudra neiet ar paareejaam uz puuzni, bet blakus no piecaam skujaam uzcelt savu "puuzni". Nu nospraagtu bez paareejaam, jo paaraak atkariigi.

cukurfabrikas hanrenizeeja, zemnieki labaakaa gadiijumaa audzee kaut ko citu

kuģus sagriež, zveja praktiski nenotiek

veel viskautko nosleedza, ko ES bija izdomaajusi ka varees reguleet centralizeeti.

jautaajums- kur un ko tagad dara tie cilveeki kam apsiika darbavietas

atbilde- vai nu kaut kur iirijaa, vai dzer

cukurs ir tikai viens neliels piliens tajā jūrā....

bet ne par to stāsts.....

tagad es vairāk gribētu uzsvērt to, ka neviens neatzīstas, ka būtu par oranžajiem balsojuši, bet viņi tur sēž un projām iet netaisās....

saderam, ka viņi tur sēdēs arī nākamo kāpstgalvu laikā!

www.delfi.lv/...

wtf kaadi stipendiaati ko tas noziimee

ar ko saderam? ar deputātiem?

Takš valdības sastāvs no CCCP laikiem ir mainījies tikai nomināli.

Kā veidojas jaunas partijas? No partijas X atdalās pāris indivīdi, kas nodibina partiju XY. Vai partijai Y iet skujova, un viņi apvienojas ar partiju Z un nosaucās par ZY. Rezultātā balso par ko gribi, pārvaldes aparātā/saeimā/valdībā vieni un tie paši komjaunieši.

Vai politikā iet gudri cilvēki? Jā, ja viņu biznesām ir tādas intereses. Un tad viņi tās savas intereses tur aizstāv/pārstav/risina. Ar pilnīgu pojuhu uz tautu/valsti u.c.

Bet visi pārējie politiķi ir indivīdi, kas nav spējuši ekonomiski realizēties savādāk - biznesā vai algotā darbā. Tad šitāds kadrs iet politikā, lai tādā veidā nodrošināt sev iztiku nedarot neko ar rokām/galvu.

Ierosinu nopietni pievērsties vecajai labajai sociālisma gadu idejai:

Latvija piesaka karu Zviedrijai un tūlīt paraksta kapitulāciju.

Un atkal Zviedrijas lielākā pilsēta būs Rīga, kā tanī senā dziesmā....

un vēl - ko mēs darītu bez EU - t.i. ko tagad lamātu un uz ko varētu novelt vainu par visiem notiekošiem sdūiem?

Vot apskaidrojiet - no kurienes mums būtu atceļojusi tā lielā ražošana un pareizā tirdzniecības bilance, ja mēs nebūtu ESā? Bez cukurfabriku likvidācijas es nesaskatu nevienu nozari, kas būtu smagi cietusi, pateicoties dalībai ESā... Zvejnieku kalošas tāpat noveco un būtu norakstamas tādos pašos daudzumos, kā tagad, tikai BEZ kompensācijām, +kurš pirktu viņu neES izcelsmes zivis? Zemniekiem tāpat katru gadu būtu neraža, kā tagad, vai arī baigā "boºba s urožjem", ja kaut kas ir normāli izaudzis (t.i. uz pusi mazāk, kā poļiem, bet nu izaudzis), un visi bļautu pēc atbalsta/kompensācijām u.c. utt. utjp.

Bez EU visa ekonomika būtu jābalsta uz zīlēšanu: pirks šodien Maskavā šprotes vai nepirks...

Vispār jau tas, ko es gribēju pateikt bija - lai kaut ko (ekonomiku šai gadījumā) kaut kur novest (laimes zemē vai disrā - pašlaik nav būtiski) tam "kaut kam' (šai gadījumā ekonomikai) ir reāli jāeksistē. Vai LV bija ekonomika pirms EU un vai tāda ir iekš EU? Atbilde ir - NĒ, nav bijis un nav. Līdz ar ko sdūi mums būtu jebkurā gadījumā.

Un tagad mums strādāt uz Krievijas tirgu traucē kas tāds, kas traucē sliktam dejotājam vai tomēr EU? Ja EU, tad kādā veidā?

Un par tiem SAVIEM produktiem man arī nav skaidrs. Jo viņi pašlaik mums nav savi tikai tāpēc, ka sanāk viņi dārgāki, neka citiem. Es domāju, ka tas ir tāpēc, ka arī lauksaimnieki mums saimnieko tikpat efektīvi, kā valdība - t.i. efektīvāk, nekā citiem Jo mūsu fermerim ir 101 iemesls, kāpēc vietējais kartupelis sanāk dārgāks, nekā poļu ar visu transportu... Un ir vainīgais - Jevrasajuzs. A ja nebūtu ES, būtu viss tas pats, tikai iemesls būtu - jo neesam ESā, tur redziet, kā visiem labi iet, a mums nekā.

Nedrīkst būt atkarīgs tikai no viena patērētāja, piegādātāja vai tā Krievija, vai kas cits, savādāk dancosi tikai pēc viņa stabules.

Pirms iestāšanās EU nebija mūsu ekonomika tā spožākā, bet tagad vispār pipi. Manuprāt vaina ir tajos pašos mūsu pārstāvjos ES, kuri nemāk nosargāt mūsu intereses, kad visu mūsu tirgu piegāž ar saviem mēsliem. Vēl viena izeja nepirkt ārzemju pārtiku utt, bet kur tu nabags liksies it sevišķi, kad kredītu nazis pie rīkles.

Strādāt vaig normāli, tad netraucēs neviens zīmogs. Ja mūsu produktivitāte ir zem visiem normāliem līmeņiem un produkta pašizmaksa pat pie mūsu nebūt ne Eiropas algām ir augstāka nekā citiem, nevienam tas produkc nebūs vajadzīgs. Nē ES, nē ārpus tā.

Jebkuras valsts pamats ir ražošana, īpaši tādas, kurai NEKĀ nav.

Nav dabas resursu, nav tūrisma objektu, nav klimata, ir tikai ar krūmiem aizaigušas pļavas, viens JUgnedstila kvartāls.

Bet ražot šajā valstī ir neizdevīgi !!!!!!!!

Lētāk ir ražot Bulgārijā, Slovākijā, Turcijā un bezšaubām Kīnā.

Visus , kas ir gribējuši , ko Latvijā ražot ir no valsts izdzinuši

Bet atlaist ražotājiem nodokļus jau nevar

Labāk dažiem palikušajiem nodokļus palielinšim

Mums bija tranzīta valsts, bija Banku valsts, bija Kazino valts, bija sex tūrima valsts

Kas būs nākošais ar ko pelnīsim ?????

Strādāt vaig normāli, tad netraucēs neviens zīmogs. Ja mūsu produktivitāte ir zem visiem normāliem līmeņiem un produkta pašizmaksa pat pie mūsu nebūt ne Eiropas algām ir augstāka nekā citiem, nevienam tas produkc nebūs vajadzīgs. Nē ES, nē ārpus tā.

kaa šodien atceros, iestaajaamies jevrosajuuzaa...

tauta saziepeejaas ka nu tik buus ES algas to vietaa momentaa uzkaapa cenas degvielai, utt, gastronoms arii uzreiz savu % uzmeta pa virsu un tad saakaas saakaas tirgus par to, ka algas tūlīt, tūlīt pievilks klaat.

saakaas žurku skrējiens peec "eiropas algām", aizmirstot ka jaastraadaa arii ir, nevis tikai jaaiznjem nauda no bankomaata

visaadi ofisu žurķi un tamliidziigie vareeja kraameet cenniku virsuu kaa vien veelas, jo konkurences iisti ar nebija. tiem bija forši, bija ij eiropas algas ij desa uz maizes.

tiem, kas kaut ko ražoja un eksporteeja bija gruutaak, jo darbaspeeka produktivitaate pret pieprasiito algu nekaadi nerulleeja, it iipaši ja fabriku straadnieki sleedza aaraa virpas un gaaja buuveet maajas ofisu žurķiem. ražošana saaka bukseet.

taa ka iisti apgalvot vai ar ES buutu labaak vai savaadaak ir gruuti.

Tikpat gruuti kaa rukaat melnu muti, bet vienalga nespeet sevi nodrosinaat ar civilizeetu eksistenci.

visam pamataa jau ir nevis cik tu saņem, bet cik maksaa maize veikalaa ja vari to maizi atļauties nopirkt, tad viss ir kaartiibaa...

savukaart ja redzi, ka maize kļūst daargaaka ne dienaam bet stundaam, un tu to vari atljauties aizvien mazaak, tad nav citas izejas kaa vai nu aiznjemties vai kaut ko paardot...(teelaini runaajot)

nu un te ir visa Latvijas makroekonomika vienaa rindkopaa

pēc Eiropas likumiem nemaz valdība nedrīkst aicināt pirkt tikai Latvijas preci. Taču ko pirkt, par ko ņemt kredītu izlemj tomēr latvietis pats. Tāpat latvietis pats var izlemet, vai dzert 2 santīmi dargāku pienu, ēst kartupeļus, maizi, braukt ar 2 santīmi dārgaku degvielu, apkurināties ar paris santīmu dārgāku biomasu, nevis politiski noteiktiem resursiem utt utjpr

Ražošana sākas te

ir 10 000, kas saprot vai tuvāko 5 gadu laikā ir sapratuši vai sapratīs, kas te sarakstīts 15 gadu vecumā?

openbookproject.net/...

Skatoties A.S. interviju atcerējos vienu meiteni, kura arī ļoti labi zin angļu valodu : www.youtube.com/watch?v=_RgL2MKfWTo

Skatoties A.S. interviju atcerējos vienu meiteni, kura arī ļoti labi zin angļu valodu : www.youtube.com/...

Labi sāki, tikai novirzījies.

No tā 101 iemesla 99 ir objektīvi- atceramies kaut vai piena problēmu, tikai, kad problēma samilza, kad bija sen par vēlu un vairums zemnieku savus lopus izkāvuši, ierēdņi un valdība atļāva pašiem tirgot savu pienu. Nu kāpēc nevarēja no mazā zemnieka iepirkt kaut vai lētāk, viņi spēja ražot ļoooti lēti, ja neuzkrautu divu govju kopējai tās milzīgās prasības par piena atdzesēšanu, ganāmpulku reģistrēšanu, centralizēto piena vadu izveidošanu, dezinficēšanu, serficētu birstu lietošanu, regulārām veterināro dienestu un ugunsdzēsēju pārbaudēm, vakcinācijas pasēm, numuriem ausīs un nez kur vēl, obligātu mākslīgo apsēklošanu, ja gribi audzēt jaunlopus, savas produkcijas(nez kāpēc, kamēr nebija EU standartu visi neapmirām saindējoties?) nedrīkstēšanu realizēt pa tiešo patērētājiem, bet nē, nevajadzēja vispār. mazais saimnieks pienu, ko neizlieto, lej ārā.

Nesaku, ka viss nepareizi, bet pārspīlēts gan!

No tāda viedokļa pat PSRS sistēma bija nesalīdzināmi efektīgāka.

Un tā visās sfērās, mazais amatnieks, ražotājs tika mērķtiecīgi nospiests uz ceļiem un iznīcināts.

Subsīdiju apjoms, ķīmijas daudzums, vēl simts un viens iemesls. Atceros iekš "Kursas laiks" raksteli par dāņu cūku fermu vienā liepājas rajona pagastā - vietējos moka nost ar zvērīgu smaku, vietējie brīnās, ar ko cūkas jābaro, lai tāda smaka būtu Domā, baigi ekoloģiska cūkgaļa sanāk? Bet peļņa noteikti, savādāk nebūtu tāda ferma. Un tā var turpināt. Visās malās pa dāņu samniecībām, ar kurām latvieši nespēj cīnīties.

davaj padalies kāda megaražošana ir atceļojusi no tās ES ??

Tu arī? Jeb vai tu tas ļimonārs?

www.tvnet.lv/...

Pirmdien, 15.decembrī, tiek rīkots pikets pret grozījumiem likumā \"Par pievienotās vērtības nodokli,\" TVNET informēja akcijas organizatori. Protesta akcija sāksies 10:00 pie LR Saeimas Jēkaba ielā 11, Rīgā.

Protesta akcijas prasības ir apturēt likuma grozījumu tālāku izskatīšanu un Latvijas teritorijā saražotajām precēm un produktiem samazināt nodokļa likmi par 6% uz 12%, importa precēm un sniegtajiem pakalpojumiem saglabāt esošo PVN likmi 18%.

Šādas prasības izvirzītas ar nolūku veicināt Latvijas ražošanu, Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu attīstību un samazināt preču importu, kuras var ražot Latvijas teritorijā, kā arī veicināt eksportspējīgu uzņēmumu ražošanu, skaidro piketa organizatori. \"Nav noslēpums, ka uz Latviju joprojām tiek importēti gaļas, piena, graudaugu u.c. produkti, kurus mēs varam saražot sev un eksportēt,\" teikts izplatītajā paziņojumā.

Viens no protesta akcijas organizētājiem, Aivars Orenišs, pauž viedokli, ka līdz šim vienīgais atbalsts, ko Latvijas ražotāji un lauksaimnieki ir saņēmuši, nāk no ES kopā ar Latvijas valsts līdzfinansējumu, bet šo finanšu instrumentu apguve Latvijā notiek lēni un tiek slikti administrēta, veidojot dažādus birokrātiskus šķēršļus, kuriem netiek pāri vairums mazo ražošanas uzņēmumu, lai apgūtu šo finansējumu. \"Ja tiks pieņemts šis likumprojekts, tad visas investīcijas, kuras veiktas Latvijas ražošanā, tiks atņemtas un padarīs Latvijas eksporta ražošanu nekonkurētspējīgu un samazinās to iespēju attīstīties. Jau tagad krīzes rezultātā tiek slēgti lieli ražošanas uzņēmumi, bet, ja tiks pieņemts šis likumprojekts, tad bankrota vilnis būs graujošs Latvijas ekonomikai,\" teikts paziņojumā.

Protesta aicinājumā teikts: \"Valdības darbība krīzes risināšanā raksturojama kā Latvijas ekonomikas graušana. Piemērojot PVN 21% likmi, nodokļu maksātāju skaits samazināsies un palielināsies ēnu ekonomika, kuras ietekme Latvijā jau tagad ir milzīga. Nevienam uzņēmējam nav vajadzīga valsts, kura nodokļu maksātāju naudu izšķērdē tādos pasākumos kā Parex bankas glābšana, pēdējie lielākie valsts pasūtītie būvniecības projekti un ļoti dārgā, neefektīvā valsts pārvalde. Šī PVN likme un kopējās izmaiņas veicinās valsts bankrotu, un nebūs nozīmes tam, vai tas notiks pirms vai pēc SVF aizdevuma saņemšanas, SVF aizdevums ar pašreizējiem tēriņu nolūkiem (Parex glābšana, mikrokredīti, valsts pārvaldes uzturēšana) tikai šo procesu paildzinās, un tad šis bankrots būs daudz smagāks, nekā tas ir tagad. Ja šis aizdevums tiks tērēts kredīttirgus atjaunošanai un, kā to piedāvā Latvijas finanšu ministrs, augsta riska mikrokredītu piešķiršanai MVU, tad tas veicinās arī MVU maksātnespēju tad, kad šī nauda būs jāatmaksā. Cerība, ka, palielinot PVN likmi, palielināsies ieņēmumi no nodokļiem, ir ļoti naiva, jo šie trīs procenti būs veicinātāji ēnu ekonomikas uzplaukumam un ierobežot šo uzplaukumu būs daudz smagāk nekā tagad, jo šīs ekonomikas ietekme un izmērs būs daudz apjomīgāks un labāk finansēts.

Darbības, kuras tagad tiek veiktas, ir valsts pārvaldei pietuvinātu personu uzņēmuma glābšana, likumprojekts, kas veicina konkurences izzušanu preču un pakalpojumu tirgotājiem, kuri piedalās valsts pārvaldes rīkotajos konkursos. Iepriekšējos gados no valdības puses nekas nav darīts, lai stimulētu Latvijas lauksaimniecību, kurai būtu jābūt vadošajai tautsaimniecības nozarei mūsu valstī. Pēc PSRS sabrukuma izzuda visa lauksaimniecība un ražošana, kura jau tajā brīdī bija sliktā stāvoklī un nekonkurētspējīga. Valsts amatpersonas ir bijušas spējīgas tikai izsaimniekot valstij piederošos uzņēmumus, pārdodot tos ārvalstniekiem. Šīs visas darbības rezultātā ir zaudēta viena no Latvijas lielākajām vērtībām - lauksaimniecība, jo mums nav ne naftas, ne ogļu, ne citu dabas resursu, kuri varētu uzturēt mūsu valsti ekonomiski konkurētspējīgu. Valsts darbība pēdējo divu gadu laikā ir attaisnošanās par dažādu nozaru sabrukšanu un iekšējo nesaprašanos risināšanu.\"

Piketa organizatori uzskata: lai Latvijas valsti glābtu no bankrota, jānotiek plašai protesta akcijai. \"Es aicinu visus uzņēmējus, lauksaimniekus, studentus, skolotājus, pensionārus, valsts pārvaldē strādājošos, kuriem vēl rūp šī valsts, apvienoties un doties protestēt pret mūsu valsts varas uz bankrotu vērsto likumprojektu,\" saka Orenišs.

manupraat- ir jaaiet