Ģenētiski Modificētā Pārtika

Dzēsts lietotājs Reģ.: 13.10.2024

Neko nedaram

Pēc 50 gadiem vismaz man būs pofig

 
1 2 3 4 5
Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

msh rakstīja:

Ērtāk - kas tur ērtāks?

-pat maarupee gurķus audzee uz vates ar bariibas maisiijumu nevis zemee kas potenciaali paarneesaa slimiibas.peec ražas visu izmet aaraa un lieka par jaunu.Lai tomaatu puvi kas ir seeniite izniideetu no siltumniicas vajadzigi gadi.ja puse ražas aiziet cūkām-cik maksaas otra puse

Lētāk - jau nepietiek ar to, ka jau tagad tie ārzemju draņķi ir lētāk - Lai tak tos savus sūdus eksportē pie badā mirstošajiem nigeriem, nafig mums tos.

-muusu pensionaariem klaajas veel suudiigaak kaa moriem-tiem vismaz apkure ir par velti.

Garšīgāk - atļaušos apšaubīt. Man liekas, ka modificē lai ātrāk nogatavotos/izaugtu, nevis būtu garšīgāki Nē nu labi, var jau būt, tik ka ilgtermiņā nesanāk kā ar divdesmit pirmā gadsimta mašīnām - no salona smuka, spīdoša, baigi ērta, pēc pieciem gadiem jūk ārā Ar to domājot ēdāju veselību

-pamēģini mežābolu, kas ir "tīrs" ābols.tirsu saraus čokuraa. PN-garšas iipatniibas var uzlabot nemodificeejot, bet mainot vidi.

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Ideots rakstīja: Katrā ziņā jebkurš mans ārzemju kollega, kurš atbrauc uz LV ir baisi izbrīnīts par to, kĀ mēs te gatavojam ēst un kā un ko ēdam.

Pirmais jautājums no 80 % ir- Jūs, latvieši, gatavojat tikai no dabīgo ēdienu, resp., kā no lauka tā katlā?

Un tas jamiem jau gadus 30 vairs nav, ir atsevišķas BIO preces, bet nu tās maksā x4 kā parastie produkti.

protams protams, neesmu biologs utt. Bet cik esmu lasījis nekas gaišs un labs tas nav, tāpēc nolēmu izveidot šo topiku, sorre.

Tas ir pārāk kategorisks apgalvojums. Katrs gadījums jāaplūko atsevišķi. Ja ģenētiskā modofokācija nespēj radīt draudus dabiskajām ekosistēmām vai patērētāju veselībai, tad pret modificēšanu nevarētu būt nekas iebilstams. Nelaime vien ir tā, ka mēs pašlaik pārāk maz zinām par ĢMO patieso dabu, tāpēc pret tiem ir vērts izturēties piesardzīgi, kamēr nopietni pētījumi neapstiprinās, ka bažām nav pamata.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

juha rakstīja:

Centis_Nuudele rakstīja: Kāds sakars modificētiem augiem ar ekoloģiju

Gēnu tehnoloģijās nekādus pesticīdus neizmanto....

TG.

Ļoti liels sakars. Piemēram, pēdējos gados ir bijuši centieni ieviest ģenētiski modificētu rapsi, kurš ir rezistents pret slimībām un kaitēkļiem. Nav jābūt lielam speciālistam, lai spētu iedomāties, kas notiks, kad šis rapsis kļūs par kultūrbēgli un sāks izplatīties savvaļā. Ja uzmanīgāk papēta rapša laukus, tad nākas secināt, ka tie ne ar ko neatšķiras no Sosnovska un Mandegaca latvāņu audzēm - zem rapša ir melna zeme. Rapsis sev piemērotos augsnes apstākļos ir superkonkurents jebkurai citai lakstaugu sugai, varbūt vienīgi izņemot jau pieminētos latvāņus. Un, ja dabā izmuks ģenētiski modificētais monstrs, tad sekas var būs vēl skarbākas nekā ar latvāņiem.

taa ir cita lieta.

bet latvietis vulgaris veel jo projaam uzskata ka apēdot ģeneetiski modificeetu tomaatu vinjam izaugs aste

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

juha rakstīja:

Ideots rakstīja: Katrā ziņā jebkurš mans ārzemju kollega, kurš atbrauc uz LV ir baisi izbrīnīts par to, kĀ mēs te gatavojam ēst un kā un ko ēdam.

Pirmais jautājums no 80 % ir- Jūs, latvieši, gatavojat tikai no dabīgo ēdienu, resp., kā no lauka tā katlā?

Un tas jamiem jau gadus 30 vairs nav, ir atsevišķas BIO preces, bet nu tās maksā x4 kā parastie produkti.

protams protams, neesmu biologs utt. Bet cik esmu lasījis nekas gaišs un labs tas nav, tāpēc nolēmu izveidot šo topiku, sorre.

Tas ir pārāk kategorisks apgalvojums. Katrs gadījums jāaplūko atsevišķi. Ja ģenētiskā modofokācija nespēj radīt draudus dabiskajām ekosistēmām vai patērētāju veselībai, tad pret modificēšanu nevarētu būt nekas iebilstams. Nelaime vien ir tā, ka mēs pašlaik pārāk maz zinām par ĢMO patieso dabu, tāpēc pret tiem ir vērts izturēties piesardzīgi, kamēr nopietni pētījumi neapstiprinās, ka bažām nav pamata.

cilveeka gremošanas trakts ir taada uzparikte, kur neviena olbaltumviela netiek sveikaa cauri. peptiins, saalsskaabe un zarnu bakteerijas izniicinaas visu kas ir biologjiskas izcelsmes...

ja nu kas kaitee tad tie ir sinteetiskie hormoni, antibiotikas zinaamaa daudzumaa un visaadi mikroelementi.

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja:

juha rakstīja:

Centis_Nuudele rakstīja: Kāds sakars modificētiem augiem ar ekoloģiju

Gēnu tehnoloģijās nekādus pesticīdus neizmanto....

TG.

Ļoti liels sakars. Piemēram, pēdējos gados ir bijuši centieni ieviest ģenētiski modificētu rapsi, kurš ir rezistents pret slimībām un kaitēkļiem. Nav jābūt lielam speciālistam, lai spētu iedomāties, kas notiks, kad šis rapsis kļūs par kultūrbēgli un sāks izplatīties savvaļā. Ja uzmanīgāk papēta rapša laukus, tad nākas secināt, ka tie ne ar ko neatšķiras no Sosnovska un Mandegaca latvāņu audzēm - zem rapša ir melna zeme. Rapsis sev piemērotos augsnes apstākļos ir superkonkurents jebkurai citai lakstaugu sugai, varbūt vienīgi izņemot jau pieminētos latvāņus. Un, ja dabā izmuks ģenētiski modificētais monstrs, tad sekas var būs vēl skarbākas nekā ar latvāņiem.

taa ir cita lieta.

bet latvietis vulgaris veel jo projaam uzskata ka apēdot ģeneetiski modificeetu tomaatu vinjam izaugs aste

Diemžēl tāds viedoklis noteiktā sabiedrības daļā cirkulē.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

par geenu modificeesanu-

muuseejie kaa reizi arii ir pieķērušies- šūnu transplantoloģija.

super štelle.var pa jaunu uztaisiit aizkuņģi, saliimeet paarrautas muguras smadzenes un aizaudzeet infarktus sirds muskulii...

bet tur arii taas šūnas ir mazliet jaamodificee ko nu

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Ideots rakstīja: Juha, labākas domas vai sliktākas, man vienalga.

Tu vari pamatot kārtīgi, ka ĢMP nav nekas slikts

Par to, kā tie var vai nevar ietekmēt cilvēka veselību nedaudz augstāk Ozz deva nelielu ieskatu.

Attiecībā uz dabiskajām ekosistēmām - bīstami ir ĢMO, kuriem pēc to modificēšanas vairs nav dabisko ienaidnieku. Ja izveidosies modificēta rapša prērijas, tās būs bioloģiski nabadzīgākas par Sahāras tuksnesi. Pie tam tās pletīsies aizvien lielākā plašumā.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Ideots rakstīja: Juha, labākas domas vai sliktākas, man vienalga.

Tu vari pamatot kārtīgi, ka ĢMP nav nekas slikts

Tu to man

taa bildiite ko ieliki- taadi cilveeki paliek lietojot uzturaa gaļu kas ir audzeeta ar augšanas hormoniem.

citiem vaardiem- dopingu.pie tam sinteetisku.termiskaa apstraadee nenoaardaas.

Makdonaldam vajag leetas kotletes.leeti- tas noziimee aatri. vista divaas nedēļās, cūka divos meenešos, vērsis pusgada laikaa...uzdziit muskuļu masu var ar dopingu.

un tam nav nekaada sakara ar ģeneetisko modifikaaciju.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Ideots rakstīja:

Ozz rakstīja: ko nu

neko, super, kas tas jau ir iespējams.

Tikai, vai tik pēc gadiem 35 nebūs problēmu ?

buus gan...

cilveeces muuža ilgums pieaugs par 10-? gadiem...

manupraat tas arii uz Tevi attiecas...vareesi 110 gadu vecumaa pirms izopaat sievu uzmest aci burciņai kuraa atrodas Tavi OE orgaani

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Ideots rakstīja: 3 gadus dzīvoju Vācijā, pavēroju, kāds milzu problēmas cilvēkiem tur ir ar svaru, ar hormoniem, tur nav gandrīz neviena, kam nebūtu riepa uz vēdera. nu labi, daži turcēni moš

BET

vai šī līdz galam neizpētītā ĢMP nav sākums tam visam ?

Man šķiet, ka jeņķiem tās riepas uz vēderiem parādījās vēl krietni pirms ģenētiksi modificētās pārtikas ieviešanas. Vaina ir neveselīgos ēšanas un vispārējās dzīves paradumos (abu šo faktoru kombinācija). Ja uz veikalu, kas atrodas 500 m no mājas brauc ar mašīnu, tad kur tad tā riepa neradīsies?

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Ak, jā. Vēl par ģenētiski modificēto rapsi faktors, kurš pat agronomiem nepatīk. Rapsim vispār piemīt niķis krustoties ar pērkoni, tāpēc agronomi bažījas, ka superrapša un pērkones dzimumattiecību rezultātā mēs iegūsim supernezāli savos laukos.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Ideots rakstīja:

Ozz rakstīja: manupraat tas arii uz Tevi attiecas...vareesi 110 gadu vecumaa pirms izopaat sievu uzmest aci burciņai kuraa atrodas Tavi OE orgaani

dakter ! Nu ir jociņi jums....

P.S. es bij domājis, vai nebūs sarežģījumi utt. Nav tas viss izpētīts un tā.

sarežģījumi, protams, buus. un mees ar tiem varoniigi ciiniisimies. ..bet mineeto slimnieku interesees buus piecelties no ratiņkreesla, saakt insuliinu izstraadaat pašam nevis durties vai arii piešūt atpakaļ ausi kas ir izaudzeeta no jauna.

vispaar jau zinaatne pret dabu ir veel jo projaam lauku kaleeja liimenii pret habla teleskopu. a ko neko nedarit

izpeetiit var, bet tas ir ilgstošs darbs- taapat kaa selekcioneet jaunu sugu.

PN- Krievijaa un veel šur tur sit augstu vilni apšaubaams pasaakums- placentas šūnu terapija.jo placentaa ir t.s. specifiskaas šūnas kas var paarveersties par ko vajag...ir tikai niansiite- tev der tikai tava placenta, nevis kaut kaada čigaanietes, no miskastes izvilktaa. un tur rodaas probleema- svešs olbaltums tavaa organismaa tiek uzskatiits par vismaz viirusu, ar ko ir jaatiek galaa. attieciigi- uz pirmo briidi organisms mobilizeejas un zinaamaa vecumaa liekas ka ir labaak, bet veelaak

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

juha rakstīja: Ak, jā. Vēl par ģenētiski modificēto rapsi faktors, kurš pat agronomiem nepatīk. Rapsim vispār piemīt niķis krustoties ar pērkoni, tāpēc agronomi bažījas, ka superrapša un pērkones dzimumattiecību rezultātā mēs iegūsim supernezāli savos laukos.

nu tad jaataisa uzreiz taads, ar kuru var Sahaaru apseet. i to savs labums

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

tagad zinaatne straadaa pie t.s. vecuma gēna.katram dziivam organismam ir ieprogrammeets ka šūnas dalaas noteiktu skaitu reižu un tad iet bojaa....teoreetiski cilveeks vareetu funkcioneet bezgaliigi- ar paliidziibu no aarpasaules, protams jo atsevišķas taa šūnas nomainaas vismaz reizi meenesii, bet citas sasniedzot zinaamu vecumu vairs nemainaas nemaz...

tad mees ieguutu zinaamaa sabiedriibas slaanii (kas speej to atļauties) megavecus penšus, attiistiitaakajaas pasaules daļās- cilveeces videejo muuža ilgumu virs 100 gadiem utt... dzimstiiba buutu zem katras kritikas, jo visi pelniitu piķi lai laapiitu sevi un dziivotu ilgi viena daļa pasaules reaali novecotu un izmirtu...

paliktu indiviidi kas bungu rīboņas pavadiibaa danco ap ugunskuru palmu svaarciņos.

attiistiiba pa spiraali, ippio!

Kū!

Centis_Nuudele Reģ.: 26.11.2007
0 0 Atbildēt

juha rakstīja: Ja uzmanīgāk papēta rapša laukus, tad nākas secināt, ka tie ne ar ko neatšķiras no Sosnovska un Mandegaca latvāņu audzēm - zem rapša ir melna zeme. Rapsis sev piemērotos augsnes apstākļos ir superkonkurents jebkurai citai lakstaugu sugai, varbūt vienīgi izņemot jau pieminētos latvāņus. Un, ja dabā izmuks ģenētiski modificētais monstrs, tad sekas var būs vēl skarbākas nekā ar latvāņiem.

Nu gan salīdzināji....ar rapsi var mierīgi pakaļu atslaucīt, pamēģini ar latvāņa lapu....

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Ozz rakstīja: tagad zinaatne straadaa pie t.s. vecuma gēna.katram dziivam organismam ir ieprogrammeets ka šūnas dalaas noteiktu skaitu reižu un tad iet bojaa....teoreetiski cilveeks vareetu funkcioneet bezgaliigi- ar paliidziibu no aarpasaules, protams jo atsevišķas taa šūnas nomainaas vismaz reizi meenesii, bet citas sasniedzot zinaamu vecumu vairs nemainaas nemaz...

tad mees ieguutu zinaamaa sabiedriibas slaanii (kas speej to atļauties) megavecus penšus, attiistiitaakajaas pasaules daļās- cilveeces videejo muuža ilgumu virs 100 gadiem utt... dzimstiiba buutu zem katras kritikas, jo visi pelniitu piķi lai laapiitu sevi un dziivotu ilgi viena daļa pasaules reaali novecotu un izmirtu...

paliktu indiviidi kas bungu rīboņas pavadiibaa danco ap ugunskuru palmu svaarciņos.

attiistiiba pa spiraali, ippio!

Kū!

Penšozaurus dabūsim!

Centis_Nuudele Reģ.: 26.11.2007
0 0 Atbildēt

juha rakstīja:

Man šķiet, ka jeņķiem tās riepas uz vēderiem parādījās vēl krietni pirms ģenētiksi modificētās pārtikas ieviešanas. Vaina ir neveselīgos ēšanas un vispārējās dzīves paradumos (abu šo faktoru kombinācija). Ja uz veikalu, kas atrodas 500 m no mājas brauc ar mašīnu, tad kur tad tā riepa neradīsies?

Kādus 500 metrus, tīk tālu jeņķis pārvietojas ar lidmašīnu.

50 metrus no mājas līdz miskastei viņš nevar aiziet, ved savu musora maisu ar mašīnu. (pazīstama cilvēka novērojums no dabas).

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

savulaik lasiiju- cik tas ir tiesa, nezinu, ka amurikaa darbojas spilgti izteikta kastu vai arii Darvina sisteema...

labaakaas maatiites (lieli piena dziedzeri, patīkama āriene, labi zobi, veseliiga imuunsisteema, gluda āda) tiek labaakajiem tēviņiem-(veselīgiem, ar teicamu genofondu, attiecīgām ārējām pazīmēm un pats galvenais- materiāli situētiem) nu gluži kaa aadolfa Augstaakaas rases variants. nu un tad attieciigi pa sabiedriibas trepiiti uz leju...videejais amurikaanju viirietis- proletaarietis var pretendeet tik uz videejo resno, nesmuko amerikaanju sievu.

un tas ir svariigi, jo auglim ir 99,9% maates DNS (lai imuunsisteema neatgruuztu) un 0.1% tēva.

laika gaitaa šamie paši ir sevi izselekcionējuši taadus-adipozus(resnus) ar vaaju veseliibu un ne paaraak augstu IQ. katrs lopkopis sapratiis par ko es runaaju.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Tā ģenētika novedīs visu pasauli riktīgā pakaļā. Jau tagad redzam uzlabotās pārtikas sekas. Ar katru gadu palielinās jaundzimušo skaits ar visādām slimībām un alerģijām.

Kaksis ir krietni apsteidzis laiku ar savu piedzimšanu

PN- reaals gadiijums.

visi zina ka rentgenstari ir kaitiigi. pieņēma darbā ar stariem vienu sievieti, kura aatri vien palika staavoklii.un piedzima tur kaut kas ar novirzeem. jaakaas kliegšana un attieciibu skaidrošana.Viss skaidrs-vainiigs rentgens. bet bija viens bet- taa daama visu grutnieciibas laiku piipeeja kaa skurstenis, nereti iedzeera, pie ginekologa uzskaitee nestaajaas un vispaar nepaintereseejas no kaa vajadzeetu atteikties, lai beerns piedzimtu peec iespeejas veselaaks.

PN- mums ir personaalie dozimetri kas reizi 3 meenešos tiek paarbaudiiti un aarpus darba telpaam tos nenes. reizi vienai koleegjei bija nelaimeejies aiznest uz maajaam panelenee savu halaatu ar visu dozimetru.taa tas halaats vannas istabaa noguleeja 2 meeneši.

peec tam kad nodeva jooop- dozimetrs pa maaju bija taa nostarots, ka naacaas ilgi pieraadiit, ka tas nav darba laikaa, bet gan negadiijums.

PPN- sarkanais un melnais graniits, kas ietilpst paneļmāju betonā var satureet visai lielu uraana piemaisiijumu..

ej nu pasaki kas vairaak pie vainas- viens nezinaams apstaaklis vai 10 zinaami par kuriem negribas domaat.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

alerģija - tas ir normaala dabas paraadiiba...lai alerģijas nebuutu, organismam no saakuma ir jaaiemaacaas tikt ar to galaa.

driizaak ir jautaajums- vai tiešaam iesnu gadiijumaa ir nepieciešams izpirkt pus aptieku, kaa tas tagad ir modee paaraak daudz ķīmijas ir visapkaart-veļas pulveri kuri mazgaa pat aukstaa uudenii, gaisa atsvaidzinaataaji, visaadi trauku mazgaasanas liidzekļi.utt. jo efektiivaaks liidzeklis, jo indiigaaks. padomaa par to, nevis tik cilveeciski aiz kokiem mežu neredzi.

Seene Reģ.: 18.12.2002
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja: Tā ģenētika novedīs visu pasauli riktīgā pakaļā. Jau tagad redzam uzlabotās pārtikas sekas. Ar katru gadu palielinās jaundzimušo skaits ar visādām slimībām un alerģijām.

Nejauc ģenētiku ar ķīmiju (pārtikas piedevas un antibiotikas). Tieši ķīmisko draņķu pārsātinājums rada alerģijas.

Ozz Reģ.: 25.11.2002
0 0 Atbildēt

es nesaku ka nav- ir.

bet ja kaksis apeed indi, viņš to izkakaa jo taada ir kakša aknu daba.

ja kaksis osta līmi (nemaz nešaubos) tad caur deguna gļotaadu un plaušam tā pa taisno nonaak kakša asinsritee. Un efekts ir momentāns un noturīgs

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Kaksis

Bērns piedzimst pilnīgi sterils. Pat bez nevienas zarnu nūjiņas, ar daļēju mātes imunitāti. Kā tad lai viņam nebūtu alerģiskas reakcijas? Organisms lielāko daļu, ko jaundzimušais uzņem, sākumā uzskata par briesmām, tāpēc arī iedarbina imūnsistēmu.

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja:

Ozz rakstīja: alerģija - tas ir normaala dabas paraadiiba...lai alerģijas nebuutu, organismam no saakuma ir jaaiemaacaas tikt ar to galaa.

driizaak ir jautaajums- vai tiešaam iesnu gadiijumaa ir nepieciešams izpirkt pus aptieku, kaa tas tagad ir modee paaraak daudz ķīmijas ir visapkaart-veļas pulveri kuri mazgaa pat aukstaa uudenii, gaisa atsvaidzinaataaji, visaadi trauku mazgaasanas liidzekļi.utt. jo efektiivaaks liidzeklis, jo indiigaaks. padomaa par to, nevis tik cilveeciski aiz kokiem mežu neredzi.

Pārtikā jau nu ķīmijas nemaz nav. Un mēs ēdam veļaspulveri. Tici vien savai tīrajai pārtikai un labajai ģenētikai.

Veļas pulveri Tu neēd, tas tavā organizmā nonāk caur ādu, kā arī deguna un mutes dobuma gļotādām. Netici tirgotāju un ražotāju reklāmām, ka vešmašīna visu perfekti izskalo, jo tad jau arī brīnišķīgais svaiguma efekts no kārtējā veļas skalotāja būtu aizplūdis kanalizācijas rorēs.

juha Reģ.: 11.01.2003
0 0 Atbildēt

Kaksis rakstīja:

juha rakstīja: Kaksis

Bērns piedzimst pilnīgi sterils. Pat bez nevienas zarnu nūjiņas, ar daļēju mātes imunitāti. Kā tad lai viņam nebūtu alerģiskas reakcijas? Organisms lielāko daļu, ko jaundzimušais uzņem, sākumā uzskata par briesmām, tāpēc arī iedarbina imūnsistēmu.

Nu kā no grāmatas!!!

Labi, pārtaisīsim to štelli saprotamāk. Ar katru gadu dzimst aizvien mazāk VESELU bērnu. Tā ir statistika.

Un ar katru gadu palielinās ķīmiskās un modificētās pārtikas īpatsvars. Arī statisktika.

Jasnij huj ?

Ar katru gadu palielinās arī pensionāru īpatsvars Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū. Tātad secinām, ka šim faktoram cēlonis ir ķīmiskās un ĢM pārtikas īpatsvara palielināšanās, kā arī aizvien slimāko jaundzimušo skaita palielināšanās, jo visi faktori tak vienlaicīgi palielinās.

Korelācijas analīze po Kaksiski!

1 2 3 4 5
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti