Sveiki, RVA tirgo mazlietotus automobiļus ar pagarināto garantiju līdz 6 mēnešiem. Daži piemēri:
www.facebook.com/AutoApkopesServiss
--------------------------------------------------------------
Mūsu Klienti Brauc! www.auto-apkopes-serviss.lv
nomiks
Iegādes izdevumi bija 28 710,77 EUR, pārdevu par 9 500 EUR,
.......................
Manam ex dīzeļ rav krietni zemāka atlikusī vērtība tikkai 20% pēc nobrauktiem 220 K un 6,5 gadi
Te noteikti vēl ir vērā jāņem faktors, ka pie iegādes dīzeļauto salīdzinājumā pret identisku benzīnauto ir aptuveni 3 000 EUR dārgāks. Pēc 6-7 gadiem abiem pārdošanas vērtība būs līdzīga, max 500-600 eur labāka dīzelim. Līdz ar to vērtības kritums sanāk lielāks
nomiks
Vai bijušo crv tirgoji pats ,vai kā pirmo iemaksu ?
Ieliku ss.lv un pēc stundas pazvanīja pirmais interesents, kurš arī manu CR-V nopirka. Interse vispār bija diezgan liela. Bija kādi 4-5 reāli ņēmēji, bet es esmu norunu cilvēks. Biju vienojies ar vīru, kurš pirmais pazvanīja, tam arī pārdevu, lai arī čakars bija lielāks, jo viņš iegādājās ar līzinga palīdzību. 2 potenciālie pircēji pieāvāja uzreiz braukt uz CSDD un maksāt naļikā. Auto nemaz negribēja atsevišķi apskatīt. Vairāki uzpircēji sūtīja e-pastus un piedāvāja cenu, kas mani neapmierināja. Es biju ielicis 9 500 eur un par tādu arī pārdevu. Nippon Auto piedāvāja 7 500 eur, bet uzpircēji +/- 8 000 eur.
Man gan par Opel-Meriva 1,3 CDTI iegādi interese bija gaužām maza. Daži zvani 10 dienu laikā un vairāki e-pasti no uzpircējiem. Reāls potenciāls pircējs (priekš sevis), kas auto apskatīja, bija tikai viens. Beigās atdevu uzpircējam par 1700 EUR.
Pirms kāda mēneša redzēju Mola stāvvietā iebraucam Tavu opelīti. Pie stūres kungs ap gadiem 50. Vizuāli joprojām izskatījās opelītis ļoti labi.
Nu laikam pie vizuālā kaut kas ir ticis darīts, jo tad, kad pārdevu, bija vizuāli trūkumi - rūsa, sīkas buktītes. Es pārdevu uzpircējam par 1700, bet pēc četrām dienām uzpircējs lika sludinājumu par 2499 EUR.
Man līdzīga situācija. Neatceros pa cik gribēju pārdot (zafira) bet reāli uzradās tikai viens interesants, kas apskatījās tikai vienu reizi. Plus visādi epasti no uzpircējiem. Beigās apnika, ka pagalmā stāv, pārdevu vieniem pa lēto. Tad, redzu uzrodas ss.elvē portālā sludinājums. Autiņš ir nedaudz piekrāsots, gads no 2001 uzaudzis uz 2002, un pats galvenais, nobraukums sludinājumā stāv mīnus 100 000. !!!!!!!!!!!
Un cena lielāka, nekā es biju licis. Un sludinājums pazuda pēc divām nedēļām. Nopirka kāds idiņš.
Manai Merivai arī sludinājumā gadu uzrādīja nevis īsto 2006., bet 2007. Un ļoti, ļoti saslavēja sludinājuma tekstā. Nobraukumu gan uzrādīja īstos 213 tūkst.km. Tos jebkurš varēja ērti pārbaudīt CSDD aplikācijā.
kā viņi to dara?
manam bijušajam auto arī 2001 un 02 pārtaisīja perekupi!
Vai ir kāda iespēja noskaidrot kurā rūpnīcā auto ir ražots? Jo ir daudz dzirdēts ka vienam un tam pašam modelim kas ražots dažādās valstis ir dažādas kvalitātes. Vai kāds ir saskāries ar šādu problēmu?
Lūk, skumjš stāsts, kas apliecina, ka labāk pirkt jaunu auto, jo vidēji lietotam premium klases automobilim remonta izmaksas var būt kosmiskas...
Tur nekas nav minēts par konkrētām problēmām-kas ko kā. Tikpat labi lētticīga sieviete nopirkusi pirmo smuko auto bez diagnostikas no rumbulas tirgoņiem un remontējas līkroču servisā kam remonta metodes ir mainīt visu pēc kārtas, neparko neatbildēt un karināt smukus makaronus.
Personīgi ģimenē no ~10 auto desmit gadu laikā tikai viens ir iegāzis ar neparedzētu turbīnas remontu, bet konkrētais auto tika nopirkts par ļoti saldu cenu tā kā īsti nevar sūdzēties.
Kādi tik stāsti nav dzirdēti, lai pērkot lietotu auto izvairītos no kārtīgas pilnas diagnostikas. No PIRCĒJIEM! Sekas loģiskas un paredzamas. Tādiem cilvēkiem patiešām labāk pirkt jaunu auto. Dīleris kosmiskās izmaksas iekasēs pēc rūpīgi plānota grafika un ar neparedzētām centīsies nepārsteigt.
No vairākiem lietotajiem auto globālu problēmu nebija nevienam. Sīkumi, ko laikus pamanot var kaulēties par cenu, gan pēc tam uzpeldējuši, bet atklātu lūzni iepircis neesmu. Svaigākajam eksemplāram gan sanāca par savu naudu nomainīt sajūgu, lai konstatētu ka pēc pusgada rūpnīca izsludina atsaukumu, un maina tos pa velti. Toties bāku gan, ražotāja atsaukuma ietvaros, samainīja bez maksas.
Diagnostika maz ko parāda. Tā parāda, piemēram, ka viens cilindrs strādā ne tā kā vajag. Bet nerāda iemeslu. Tur var būt, gan svece, gan sprausla, gan pats virzulis, utt.(neko nejēdzu autiņos, bet es reiz, kad biju vēl jauns un glups, biju pašā krutākajā diagnostikā. - nopirku sveces, bet izrādās, ka nekas nemainījās, tad kaut kādu sensoru (datčiku), bet arī nekas nemainījās... rēķins auga kā seperātisti donbasā... tad aizbraucu prom, un citā servisā bez krutiem datoriem man sataisīja)
Šarlatānu kantorī pēc pilnas diagnostikas var arī sanākt kā tai sievietei.
Nu gan jau P ar P. Diagnostika parāda, ka motoram ir "slēpts defekts" - piemēram, viens cilindrs strādā ne tā, kā vajag. Punkts. Ar to pietiek, lai šis auto netiktu pirkts vismaz kamēr pārdevējs šādu defektu nav novērsis. Jā - defekta novēršanai tāda diagnostika var nebūt pietiekama, jo neuzrāda cēloni.
Līdz ar to nevajag jaukt diagnostikas nozīmi auto pērkot vai mēģinot to remontēt.
Jā, protams, šadi pērkot lietota auto iegāde var ļoti ievikties, ņemot vērā, ka ne tuvu pirmo, kas patīk, var iegādāties. Un tieši tas jau ir brīdis, kurā "grēko" pircēji - pat uzzinot, ka auto ir problemātisks, to tomēr nopērk, jo ir subjektīvi iepaticies, un pēc tam sūdzas par "neparedzētiem" izdevumiem remontos.
Pareizi piemini "šarlatānu kantori" - protams, ka diagnostiku ir jāveic kvalificētam uzticamam speciālistam, kura atrašana bieži vien ir ļoti grūta. Bet principā nav slēptu defektu, ir tikai nepietiekama vērība pārbaudot auto.
Kā piemers - draugs nepaklausīja un nopirka Volvo automātu, kurš "slēdzas ideāli, ja neskaita, ka mazliet par ilgu domā starp otro un trešo pārnesumu". Drīkstat minēt, kādam auto mezglam pēc pusgada "uzradās slēptais defekts" kam vajadzēja dārgu un nepatīkami remontu.
Tādā gadījumā labi ir nomainīt arī servisu. Ir tādi servisi, kas nodarbojas ar naudas izspiešanu, sevišķi, ja atbrauc sieviete glaunā autiņā.
Kad savu nopirku, man pēc mēneša atteica kondicionieris. Vedu uz vienu kondicionieru servisu. Tur apgalvoja, ka nestrādā kompresors. Vajag pirkt citu, vai mēģināt remontēt, bet viņi to nedara un nav garantijas, ka var salabot vispār. Labāk nopērc vai jaunu vai lietotu, mēs uzliksim. Summa jaunam bija simtos.
Drošības pēc, aizdzinu pie elektriķa. Teica, ka paskatīsies. Pēc stundas man zvana, saka ka viss sataisīts. Izrādās bija sabojājies relejs (tāda kastīte pie drošinātājiem). Samaksāju 5 eiro. Strādā vēl šobrīd.
Pērkot, piemēram, 10 gadīgu dīzeļauto, jāņem vērā, cik tas reāli būs nobraucis, un tam, ka kaut tas dīzelim jāremontē, nevajadzētu būt milzīgam pārsteigumam.
Cits jautājums, kas gan tur būt vēl jātaisa pa 2 k ?
Jauns motors?
Es tomēr teiktu, ka ir risinājums arī MAZlietota auto iegādē - vajag tikai morāli būt gatavam investīcijām (kaut arī liekas, ka tās nebūs vajadzīgas vispār) ar rezervē atliktu X naudas summu, ko katrs lai izvērtē pēc saviem ieskatiem/iespējām. Attiecīgi, arī, izvērtējot pēc auto klases, aprīkojuma utt. Toyota gadījumā tajai summai būt niecīgai, Audi vai Bmw - vērā ņemamai. Benzīnam - viena summa, dīzelim - pilnīgi cita (sprauslas, turbīna utt.)
Daudzi nesaprot, ka visbiežāk automašīnas pārdot, kad tās sāk čakarēt smadzenes. Kad kaut kāds neizdibināms defekts, kad kaut kas ne līdz galam nomainīts, cilvēks sāk apsvērt iegādāties jaunu autiņu, bet veco pārdot. Ļoti reti ir tā, ka viss ideāli, bet cilvēks nolemj mainīt. Tā ir, bet ne tik bieži, kā pārdevējs reklamē.
Ļoti bieži sastopamais MAZlietotais auto ir pēclīzinga braucamais, kam pienākusi kārta "lielajai" apkopei. Vācieši ļoti izteikti pārdod tieši šadus auto, kas ir nobraukuši apmēram 150kkm un gluži vienkārši pēc viņu servisa cenām prasa ieguldīt summu, kas rakstāma ar četriem cipariem. Ja šo ņem vērā, ierēķina izmaksās un godprātīgi sakopj visu, kas kopjams (mūsu ne-dīleru servisos to Premium klasei parasti var izdarīt, iekļaujoties trīsciparu skaitlī), tad principā var tik pie ļoti laba dažus gadus veca auto ar godīgu un šķietami palielu, bet bāņos salasītu nobraukumu.
Diemžēl pārpircējiem ļoti bieži ir vēlme nomainīt eļļu un ierakstīt servisa grāmatiņā, ka ir veikta pilnā apkope. Ja pircējs tam notic un ar šādu auto turpina braukt, tad jau arī ātri vien piemeklē lielās negaidītās problēmas - noklājas motors, ātrumkārba vai kas cits tikpat nepatīkams.
Tur jau tā lieta, ka daudz kas jāmaina, bet vācieši nemaina. Pārdot, un tad pircējs domā - kāpēc man viss lūzt.
Pat dzirdēju, ka daži cilvēki, zinot, ka nākošgad būs cits auto, jau pēdējā gadā neko nemaina, pēc principa - " man pietiks", un tā ekonomē
Mūsdienās ar benzīna motora remontu ar var ielidot uz labu summu. Ekonomiskie tiešās iesmidzināšanas benzīna motori turbīnu/sprauslu ziņā diezko lētāki par dīzeli nebūs. Tik klusāki un ar mazāk eļļu priekš maiņas.
Manī mīt neizpratne par pavecu (2004.-2007.g.) Volvo-XC90 popularitāti Latvijā. Kāpēc par 9 K pirkt nodzītu 2006.gada Volvo-XC90, ja par 16 K var nopirkt jaunu, baudāmu, ērtu un stilīgu Fiat-500X ??? Ja ar auto brauks astoņus gadus un 180 tūkst.km, tad pēc 8 gadiem Volvo varēs pārdot par 3 K, bet Fiatu par 6 K. Vērtības kritums Volvo būs 6 K, bet Fiatam 10 K. Toties ekspluatācijas izmaksas lētākas būs jaunam pirktam Fiatam, un ilgtermiņā abiem izmaksas varētu sanākt līdzīgas.
Pie vienādām vai līdzīgām izmaksām es izvēlētos volvo.
Varbūt sāksim ar to, ka volvo septiņvietīgs, bet fiats knapi piecvietīgs.
Atrodi vienādas klases automobīļus.
Otrkārt - pats taču uzrakstīji cenu. Ja cilvēkam būtu 16 k, tad viņš nepirktu 2004-2007 gada volvo.
Viņš pirktu 2008-2011 gada volvo.
3. Kārt par to zudumu. Fiats nemaksās tik daudz. Būs daudz lētāks.
Bet kopumā es tev piekrītu.
Ir tā saucamie pelēkās masas autiņi, ar kuri nezin kāpēc visiem patīk.... nezin kāpēc, laikam tāpēc, ka kaimiņš reiz pateica, ka labs.
Audi a6, passats, volvo xc90, kaškaijs.... utt.
Tu šo autiņu nopirksi, tad kad uzliksi pārdot, tev zvanīs daudz. Fiatu pārdot būs daudz grūtāk.
Nu, 2008.-2011.gada Volvo-XC90 arī nav nekāda medusmaize - vairums no tiem ir pajāti dīzeļi ar 150-250 tūkst.km nobraukumu...
Volvo-XC90 braukšanas sajūtās nav nekas īpašs - liels, neglīts lempis. Nopērc tādu ar 240 tūkst.km nobraukumu un tik gudro, kāds un kurā brīdī būs nākamais dārgais remonts...
Tad jau jāsalīdzina 16k vs 16k, un par 16k dabūs 2009.-2011.g. XC90.
Turklāt būtu jāsalīdzina mašīnas ar līdzīgām komplektācijām - pašu plikāko Fiatu salīdzināt ar labi nopakotu premium auto ir bezjēdzīgi. Tad jau drīzāk jāskatās uz visdārgāko Fiatu, kas ureiz maksā teju 30k.
Ap 30k ss:ā neredzēju XC90, bet Mobile.de diapazonā no 28-32k pilns ar 2012.-2013.g. XC90, ar nobraukumiem 60-100k robežās.
Protams, principā Tavam domu gājienam piekrītu, jo es drīzāk pirktu... nu, Fiat:u gan nē, bet noteikti drīzāk pirktu jaunu auto par 30k ne no Premium gala, nevis 3-4g vecu XC90.
Par 30 K laba izvēle ir Hyundai-i40 universāls ar 2 litru 165 zirgspēku benzīna motoru un automātisko ātrumkārbu otrajā niknākajā komplektācijā par 27285 EUR.
Bet vēl labāka izvēle:
Marka Land Rover Range Rover Sport
Izlaiduma gads: 2010
Motors: 3.0 dīzelis
Ātr.kārba: Automāts
Nobraukums, km: 165 000
Metālika: metālika
Virsbūves tips: Apvidus
Tehniskā apskate: 08. 2016
Cena: 25 900 €
Salīdzināt Fiat 500X ar Volvo XC90 ir tas pats, kas pirkstu ar locekli salīdzināt! Viennozīmīgi Volvo pārāks. Visos rādītājos, izņemot ekspluatācijas izmaksās.
Jaukums, vai ne?
Sieviešu auto.
Rekur īsts veču auto
Uzskatu tā - ja pērk lietotu auto, tad vērts pirkt tikai lētu veco laiku auto ar vienkāršāku konstrukciju. Tādu, kuru nebūs dārgi remontēt:
Jūs taču visi (cerams) saprotat, ka pirkt "gandrīz" jaunu uzreiz pēc garantijas beigām ir teju vai pašnāvība? 
Jaunās paaudzes auto plīst visi bez izņēmuma mūsdienās. OK, varbūt vienīgi japāņi vai korejieši mazāk, bet vācieši - tas ir 
Un tās summas bieži vien ir astronomiskas (pie kam lietotu detaļu reāli pat nav)!
Tāpēc labāk vai nu jaunu, vai 7-8 gadīgu.
Tādiem jau daudz kas ir nomainīts. Bet vēl drošāk, 10 gadīgu.
Bet tas attiecas uz mašīnām ar motoriem. Visus nemotorus pēc 5 gadiem var nodot metāll.... nē, - plastmasas lūžņos
/Visus nemotorus pēc 5 gadiem var nodot metāll.... nē, - plastmasas lūžņos/ -- nuja, ja tā nemotora nobraukums ir simtos tūkstošos. Bet ja tikai daži desmiti tūkstošu, tad jau nemotors būs vēl labā stāvoklī arī pēc 5 gadiem.
Kā reiz ar sievastēvu runājām nesen par šo, viņš ir cilvēks ar zelta rokām auto remonta un ajaunošanas lietās. Ilgus gadus brauc ar Volvo S60, principā, bez problēmām, kā kalpo, tā joprojām kalpo. Kaut automāts jau izrāda pirmās investīciju pazīmes. Jautājums, ko pirkt tagad vietā? ...
Izskatās, ka tikai vienkāršu (vecās paaudzes) auto, ko uztaisīt sev sterilu? Jo "gandrīz jauns" būs viena liela investīciju bedre, ar kuru bez dīlera programmatūras nereti galā pat netikt... Vai, protams, jaunu ar garantiju!
Lai sataisa automātu un vālē tālāk.
Ļoti iespējams, tas ir labākais risinājums.
Jo savulaik to S60 abi nopirkām pat Lietuvā (no Itālijas atdzītu, bet vēl netaisītu, apskrāpētu no visām pusēm) ar ~160tkm noskrējienu, nupat nobraucis jau gadus septiņus pa LV, bet globālu problēmu nav bijis (varbūt kāda D5 sprausla), ne rūsas, ne kādu citu problēmu nav. Fenomens!
Te viens raksts par jauna auto izmaksām 7 gadu dzīves ciklā www.iauto.lv/zinas/testi/20981-iauto-vai-jauna-automasina-tikai-par-275-eur-menesi-ir-mits-kadas-ir-realas-izmaksas
No auto pārdošanas viedokļa
Kurā gadā vislabāk pārdot
. Tuvu garantijas beigām , potenciālam pircējam intresē vēl esoša garantija .
Īsi pēc garantijas beigām ,
Kādā 8 gadā u tt
No kuriem gadiem tas vērtības kritums staruji samazinās .
Kā kuram modelim. Daudz kas ir atkarīgs nevis no gada, bet no tā, kad klajā nāk jaunā paaudze. Tad vecajai cena krīt vistrakāk. Man šitā ar kaškaju bija. Pirku brīdi pirms iznāca jaunais modelis, bet par cenu, kas bija kādi 2000 zem tirgus. Plānoju pēc pusgada pārdot, nu, aptuveni par tik, cik nopirku un sevišķi neiesptingu, jo bija prognoze no zinātājiem, ka, tā kā jaunajam kaškajam vairs nebūs +2 modeļa, tad mazlietoti būs diezgan pieprasīti. Beigās pārdevu auto pēc pusgada tirgošanas ar 2500 euro zaudējumiem un, godīgi sakot, noveicās, ka vēl tik daudz dabūju. Tirgošanas laikā piezvnīja viens santīmmīlis, kurš prasīja nomest no cenas 4000 eur. 
Interesanti, ka tūlīt pēc pārdošanas sākās baigā interese.
Varbūt kāds cits pamatotāk mācēs paskaidrot, bet es pārdotu noteikti tikai pēc garantijas beigām.
Lai arī savā laikā jauno Avensis pārdevu, kad tam vēl bija garantija krietni laiku atlikusi (pircējai tas ļoti patika).
Principā, jauna auto plānošanai vislielāko ieguvumu saskatu tieši garantijas esamībā.
Es plānoju savējo tirgot vasarā/rudens sākumā, kad vēl būs pusgada garantija (ar iespēju pircējam par maksu pagarināt par vēl 2 gadiem). Domāju, ka tieši tā drošība - ka ja kaut kas tomēr nobruks uzreiz, tad nebūs jāmaksā - varētu labi nostrādāt tieši psiholoģiski.
Man personīgi liek aizdomāties, kāpēc tieši tagad a/m tiek tirgota, ja tā ir izlikta tieši pēc garantijas beigām. Protams, daudzi jau ņem mašīna operatīvajā uz 3 vai 5 gadiem, kas tieši sakrīt ar daudzu ražotāju garantijām, bet tāpat - bažas tas palielina. Kā citi pircēji domā - nav je jausmas
AnK
Domāju, ka tieši tā drošība - ka ja kaut kas tomēr nobruks uzreiz, tad nebūs jāmaksā - varētu labi nostrādāt tieši psiholoģiski.
...........
Nu man ar tāda doma . Bet kā realitātē , ko plašās masas domā .??
AnK
Tev tojota ? Pats tirgosi ? vai kā iemaksa ?
Tā kā nekur nesteidzos, visdrīzāk centīšos tirgot pats.
Protams, ja kāds dīleris piedāvās ļoti labu cenu, tad atdošu kā iemaksu, jo tomēr vienkāršak, bet kaut kā par to šaubos.
Man dīleris godīgi pavēstīja, "arī mums taču ir kaut kas jānopelna"
Tā kā, ja vari pats - viennozīmīgi saņemsi vairāk $$
Es saku, ka jauns. Mans autoparks - 1991. gada Eclipse (10 gadi pie pirkuma), tad 2006. gada Grande Punto (jauns), tad 2006. gada Vectra Station Wagon (6 gadus veca), pagaidu auto 323 (20 gadi) un tagad būs nullīte Kadjar.
Par pirmo nerunāsim, tā bija vidusskolas/ augstskolas auto, nojāts, bet, mai..a, labs. Ar Fiat nobraucu 6 gadu pie 160t km pārdots un cik zinu vēl joproām brauc, jau pāri 200t km. Nekādas vainas, ļoti labs braucamais. Vizuāli, joprojam, viens no skaistākajiem mazauto. Izmaksas niecīgas reāi pa 6 gadiem 2x ģenerators mainīts (1x pa garantiju), viss pārējais serh gut. Apkopes pie dīlera, liekas pēdejo gadu eļļu mainīju citur. Uz Vecru liku lielas cerības - Opel tak pazīs visi servisi, hu, tā nav un detaļas arī nav lētas. Pedējos 2 gados ieliku daudz, reāli 300-400x2/ gadā. Un pat nevarētu teikt, ka kaut kas nopietns reāli pa sīkumiem - amišī, plaukti, bukses, atsaites utt. Ietilpība gan brīnišķīga. Nu un rudenī piesēdos saliku Excelīti un sanāca, ka reāli šie ekstra izdevumi mēnesi būtu tik pat daudz, cik jauns operatīvajā līzinga. Tas arī ir galvenais apsvērums, nevis centi uz kilomentra, bet cik ir jāieliek lietotā, lai normāli pārvietots un cik maksā līzings, jo mana pieredze liecina, ka visas problēmas garantijas laikā = līzinga periods tiks labotas pa garantiju. Nolēmām, mainīt uz jaunu. Izvelējamies Kadjar. Mazda? Ko nu var gribēt par 350 EUR, bet liekas, ka sieva paturēs. Jaiziet tikai TA, kura beidzās un ir 5 divnieki, bet nekas traks, dārgakais varētu būt arkas metināšana un krāsošana.
Saderam, ka sieva tev kadjaru atņems vēlākais 3.dienā un pats varēsi baudīt to 350 vērto mazdu? Vispār, no vīrieša tas būtu necienīgi - braukt ar jaunu un komfortablu auto, bet sievietei dot vecu lūzni.
Pastāstīšu, kā es ar sevi cīnos ik pa brīdim
Aizbraucu uz jaunu auto dīlera salonu. Visi auto tur perfekti nopucēti, superīgi aprīkoti (labs mārketinga triks, starp citu), siekala jau gandrīz līdz zemei 
Un tad mājās ar vēsāku prātu sarēķinu, cik tad mans vēlamais modelis maksātu ar TĀDU aprīkojumu, kā redzēju salonā vai kādu gribu ES pats. Un iestājas mērens šoks! Jo realitātē viegli paceļami šķiet vairs tikai korejieši un japāņi. Nupat izkristalizēju, ka arī ļoti laba SKODA man ir reāla un būtu patīkama.
Bet diemžēl (vai par laimi) ne vācieši vai francūži - atšķirība no bāzes komplektācijas līdz manām prasībām - astronomiska! Iet runa par ~+10k eur klāt pie cenas vismaz. Bet pliku jaunu pirkt principiāli negribu! Lai arī te iauto ir kāds ar tādu domu gājienu ("baudāmu" auto iegādājoties) arī. Ok, nekā personīga. Esmu citāds interesents.
Sāku domāt, kādi tad ir tie varianti, ja tomēr iegādājos super aprīkotu auto, teiksim, līdz 20k eur (lai adekvāts fin.līzinga maksājums) - realitāte ir visai skarba, LV izvēle maza, bet Vācijā - jāpērk stipri vecāks (kaut arī pierādāmi maz braukts, tomēr gadi 5-6 auto jau būs, tik un tā vācieši cenu nenolaidīs, es to labi zinu). Cenu starpība Lietuvas kroplā autotirgus dēļ sanāk astronomiska! Jā, jā - no Vācijas būs stipri dārgāk nekā no Lietuvas
Kas tad atliek? Sāku sevi jau ierobežot skatīties vairs tikai japāņus, tagad vēl arī SKODA. Varbūt arī SEAT. Bet tā nu tas ir!
Jeep renegade neskatījies? Cenas viņam no 18 900. Bet amerikāņiem parasti bāzes versijas ir labāk aprīkotas nekā eiropai. ( konkrēti šo nezinu, neveras vaļā man telefonā cenu lapa).
Ieinteresēji 
Aizbraukšu šodien apskatīties.
Nekad neesmu domājis par amerikāni, taču varbūt, ka stereotipus jālauž!
Nu tak vienmēr tā ir bijis - japāņiem ir 3 komplektācijas, kur pirmās divas satur visu vajadzīgo, trešajā jau ir mazsvarīgas ekstras. Par papildus piemaksu ir tikai atsevišķi nieki. VAG gadījumā tu sāc ar pliku spaini, kur dabūn piemaksāt absolūti par visu. Un rezultātā cena ir x2. Ja sāc ar puspilnu spaini - tur tieši svarīgākās lietas būs par papildus samaksu!
Manuprāt, lai auto būtu baudāms, ir vajadzīgs kondicionieris un lieli stūres un sēdekļu regulēšanas diapazoni, lai var ērti iekārtoties pie stūres. Un viss!
Absolūti nepiekrītu, un te mūsu domas dalās 
Man atkal būtiski, lai auto būtu:
-vizuāli pievilcīgs (gaumes lieta)
-dinamisks (nav obligāti baigi jaudīgam jābūt)
-ļoti labi aprīkots (ekstras ir fantastiska lieta, pie kurām ātri pierod)
-adekvāti ekonomisks (ko var glābt LPG iekārta vienkāršam benzīnniekam)
-uzticamam (ciest nevaru auto, kuru bieži tiek piespiedu kārtā ar evakuatoru uz servisu vesti)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Jauns auto vai mazlietots auto
Gribēju uzzināt kāda jums ir pieredze izvēloties iegādāties jaunu vai mazlietotu (max 4 gadi vecs) auto.
Kādas ir reālās jauna auto eksploatācijas izmaksas ieskaitot regulārās apkopes salīdzinājumā pret mazlietotu auto?