Sarežģīts salons, daudz atdalītu elementu. Laikam mēģināts radīt ekskluzīvu iespaidu, bet man kā tehniķim sķita pārspīleti un dārgi.

Eniyaq IV pirmajā reizē neatstāja īpašus iespaidus, taču vairāk ar to braucot, tas vairāk iepatikās.

Eksterjers nekas īpašs - ir elgants, bet neuzkrītošs. Nezinātāji itin viegli to var sajaukt ar citiem Škodas krosoveriem - Kodiaq vai Karoq. Toties interjera izpildījums pārsit savu premium brālēnu Audi e-tron Q4. Apdares kvalitāte, kā arī gaitas un skaņas komforts šeit ir lielisks. Vienīgais darvas piliens ir durvju rokturi - liekas, ka ražotāji par durvīm galīgi aizmirsuši, un štruntīgos plastmasas rokturus pielikuši vien pēdējā brīdī.

Testā automobilis bija ar 82kwh bateriju un 150kw/204zs. Jauda šāda izmēra un 2 tonnu smagam automobilim ir pietiekoša - nav sajūtas, ka pietrūktu. Bukletā iespējamais nobraukums ar vienu uzlādi ir norādīts 532 km, kas droši vien šķiet pārāk optimisks rādītājs, it īpaši šādiem rudens/ziemas apstākļiem. Tomēr virs 400 km šis auto droši sniedzas un nobraucamais attālums mērinstrumentu panelī sarūk prognozējami, atšķirībā no viena otra cita elektromobiļa. Ja psioholoģiski var tikt pāri tam, ka Škoda nu jau maksā 61 033 EUR, tad par šo summu tiksiet pie ļoti laba automobiļa - šobrīd pie viena no praktiskākajiem elektromobiļiem Latvijas tirgū.

Jāpiekrīt, ka Enyaq ir viens no sakarīgākajiem EV, kas pieejams tirgū. Protams, jābūt gatavam "izklepot" jau augstāk minēto 61k EUR, kas nebūt nav maza nauda, jo sakarīgākais ceļš ir lielākā baterija.

~20 min testa braucienā pirms kāda laika jau, daudz iepazīt nevar, bet pirmie iespaidi radās. Ekstejers bija pirmais, kas uzrunāja, jau pie pirmās prezentācijas internetā. Elegents dizains ar asām līnijām, kuras labi papildina dizainu. Salons mājīgs, komfortabls un vispār patīkama vieta, kur atrasties. Infotaiment sistēmā iedziļināties īsti nesanāca, tam būtu jāvelta daudz vairāk laika.

Gaitā kluss un līgans. Rāviens pietiekams, lai iekļautos satiksmē un uzsāktu apdzīšanas manevrus. No 0 km/h pirmie 20 km/h likās gausi, bet pēc tam cēliens jūtams.

Kopumā šķiet labi izdevies aparāts un salīdzinot ar visiem e-auto ar kuriem braukts šis ir mana TOP augšgalā.

Enyaq organiski iekļaujas Škoda klāstā, taču tā dizains pievērš garāmgājēju uzmanību vairāk nekā citi čehu modeļi, kurus nācies testēt. Līdzvērtīgus skatienus izpelnījās vien Superb, taču arī tikai tādēļ, ka apkārtējie ikkatrā Superb saredz netrafaretas policijas iespējamību. Dzīvē Enyaq izskatās lielāks nekā bildēs.

Pateicoties paaugstinātajai viduskonsolei, panelī integrētajam instrumentu panelim un mazajai automātiskās transmisijas svirai, kas atrodas tur, kur esam raduši to redzēt, salons izskatās klasiskāks nekā ID.4 apvidniekā. Tradicionālāka pieeja varētu kalpot kā vēl viens mazais solītis, kas palīdzētu veikt pāreju no iekšdedzes spēkratiem uz elektroauto. Ja izprotam skārienjūtīgo virsmu atrašanās vietas un to darbību, Enyaq interjers nesagādā kultūršoku. Durvju apdarē gan manāmi ekstravagantāki risinājumi. Piemēram, durvju rokturis, kas uzreiz nepārliecina ar potenciālo ilgmūžību.

Interesants jaunievedums ir paplašinātās realitātes funkcija – navigācijas sistēmas norādes tiek projicētas uz vējstikla. Tuvojoties krustojumam, attiecīgajā virzienā uz stikla tiks rādītas bultiņas. Jo tuvāk pagrieziens, jo lielākas kļūs bultiņas. Tas ir kaut kas no videospēlēm!

Salons ir ļoti ietilpīgs un par to īpaši priecāsies aizmugures pasažieri. Vieta galvai un kājām ir pārpārēm. Bagāžnieka ietilpība sasniedz 585 litrus un zem grīdas atradīsies vieta gan dažādām sīklietām, gan uzlādes kabelim.

Īpaši nepiedomājot pie ekonomiskas braukšanas ieteikumiem, neizmantojot papildus rekuperācijas režīmu un pārvietojoties pavisam ikdienišķi, Enyaq mūsu testā patērēja 25,8 kWh/100km. Šādā veidā simulēju braukšanas pieredzi, kādu esmu radis just auto ar iekšdedzes dzinēju. Viens grāds virs nulles un vētrai raksturīgs vējš, kas ik pa laikam pamanījās sapurināt auto virsbūvi klajākā vietā, arī nepalīdzēja sasniegt ekonomijas rekordus.

Ar vienu uzlādi šādā režīmā var nobraukt aptuveni 300 km. Tas ir vairāk nekā pietiekami, tomēr psiholoģiski ir grūti sagremot, ka WLTP rādītājos redzami 500+ km. Aktivizējot ekonomisko režīmu un samazinot braukšanas ātrumu uz šosejas līdz atļautajiem 90 km/h (kas jau robežojas ar kopējās satiksmes plūsmas traucēšanu), patēriņš bija aptuveni 21,9 kWh/100 km, bet, ar aktivizētu “B” rekuperācijas režīmu, tikām arī līdz 20,6 kWh/100km. Piedomājot pie braukšanas manieres, varētu dabūt vēl mazāku patēriņu un nedaudz siltākā laikā nobraucamā distance varētu sasniegt 400 km.

Papētot papildaprīkojuma cenas, var izdarīt pavisam pašsaprotamu secinājumu un teikt, ka Enyaq ir iekāpis ērtajās Volkswagen kurpēs – vairums ekstru ir dārgas. Turklāt, vairākas aprīkojuma opcijas tiek pārdotas pakās, kas ir efektīvs veids, lai pārdotu to, par ko pircējs ne vienmēr vēlētos maksāt papildus.

Lai elektroauto mūsu apstākļos kļūtu efektīvāks, tam būs nepieciešams siltumsūknis (1300 eiro). Ja plānojat braukt ar šo elektroauto vairākus gadus, uzreiz būtu labi ieķeksēt 125W iebūvētā līdzstrāvas lādētāja opciju. Uz sitiena nevaru atrast cenu, bet iepriekš šī bija 510 eiro papildopcija.

Tāpat mūsu klimatam noderēs arī Climate Plus pakotne, kurā ietilpst apsildāms vējstikls, apsildāmi priekšējie un aizmugurējie sēdekļi, apsildāmas vējstikla apskalotāju sprauslas un trīszonu klimata kontrole. Tas maksās papildus 930 eiro.

Pavasarī Enyaq sākumcena bija 35 900 eiro, bet tagad 39 100 eiro. Starpība ir apmēram tik liela, cik solīta 4500 eiro "atlaide" jauna elektroauto iegādei

Ir grūti iedomāties, ka kāds pircējs aprīkojumā neizvēlēsies vismaz būtiskākās opcijas uzlādei un komfortam. Tātad ar mazāko baterijas ietilpību tas maksās vismaz 43 000 eiro, bet 80 kWh versija sniegsies jau ap 60 000 eiro. Par tādu cenu var iegūt arī divus pietiekami saprātīgi (pieticīgi) aprīkotus Škoda Kodiaq.

Pragmatiski vērtējot, ja salīdzinām ar brīvību, kādu sniedz uz pusi lētākais Škoda Octavia, kura 2,0 litru dīzeļdzinējs reālos apstākļos spēj iekļauties pat 4l/100km rādītājos un ar 45 litru bāku nobraukt vairāk nekā 1000 km, elektroauto tehnoloģijām līdz šādām brīvības izpausmēm vēl jāaug.

Tomēr Enyaq nav vienos svara kausos nedz ar Octavia, nedz Kodiaq. Tas ir elektroauto un auto industrijas tendences liecina, ka tieši šie, nevis iekšdedzes dzinēja auto, būs mūsu nākotne. Un daļēji – ir arī tagadne.

Ja šobrīd meklējat elektroauto, kurā iesēdināt ģimeni un vēlaties ar vienu piegājienu nobraukt vismaz 300 km – Škoda Enyaq kandidatūra noteikti ir jāizskata viena no pirmajām.

Nu ko! Parasts ierindnieku auto. Salons parasts, plastmasas krēsli ... nu tas pats, kas Audi. Mārupiešiem derēs Manā testu brīdī nokārās elektronika un lielā planšete nereaģēja vispār uz nekādām darbībām. Es tālu no dīlera ar to nebrauktu. Auto kopskats itkā dod uzreiz tādu pamatīguma un pārliecinošu sajūtu, taču iedziļinoties detaļās saproti ... tas pat nav Volksvagens. Aplausi Škodai par centieniem.

iAuto testē jauno elektroauto "Škoda Enyaq iV", kāds tas ir (+ FOTO) iauto.lv/zinas/reklamraksti/39681-iauto-teste-jauno-elektroauto-skoda-enyaq-iv-kads-tas-ir-foto