Šis VW trešais solis pikapu segmentā:

- pirmais bija gana īss un finansiāli neveiksmīgais VW Taro (aizgūts Toyota Hilux), ko ražoja no 1994 līdz 1997 gadam;

- nākamais pikaps jau pašu radīts dizainera Valtera de Silvas vadībā, to sāka ražot 2010 gadā Argentīnā (un ražo to joprojām, arī ar V6 3.0TDI😊 - www.volkswagen.com.ar/es/modelos/nueva-amarok.html ) - sākums ar divlitrīgo dzinēju varbūt nebija pats veiksmīgākais, bet sākot facelift modeļa ražošanu Eiropā 2016.gadā ar V6 3.0 litru spēkstaciju auto kļuva par ļoti iecienītu un pieprasītu lauku un mežu saimnieku vidū – labākā šasija starp pikapiem, milzu jauda un 10 pakāpju automāts – teicama kombinācija;

- pēc nelielas (pāris gadu garumā…) pauzes nu varam atkal uz ielām satikt jaunās paaudzes VW Amarok, kas gan ir projektēts un būvēts Ford rūpnīcā Dienvidāfrikā – kā 2019.gadā noslēgtās VW un Ford globālās kooperācijas līguma sastāvdaļa.

V6 ar 3 litru dīzeli un 10 pakāpju automātu ir saglabāts, kas noteikti ir modeļa veiksmes pamatā, jo jaudas rezerve un maksimāla grieze jebkādos apstākļos, kur vien varam iebraukt ar pikapu, ir nepieciešamība, lai no šīs vietas tiktu arī prom 😊

Pats veicu vairāku dienu testu ar jauno VW Amarok velkot milzīga izmēra trīsasu piekabi gan pa asfaltu, gan šauriem un paugurainiem grants ceļiem, gan pa pļavu – vēlāk to pašu atkārtoju jau ar cita ražotāja 2 litru dīzeļa pikapu – secinājums: jaudas rezervei ir nozīme!

Lai gan daudzi rauc degunu par to, ka šis jau neesot nekāds Volkswagen, manuprāt jaunais Amarok ir padevies gana labs. It īpaši ņemot vērā tā aprīkojuma līmeni, kurš laikam jau ir izvēlēts tāds, lai nebūtu tiešas konkurences ar Ford pikapu. Cena, protams, arī atbilstoša. Taču, cik esmu dzirdējis, daudzi vecā Amarok klienti izvēlas jauno modeli, jo tas saglabājis priekšgājēja solīdo izskatu un gaitas īpašības. Turklāt pikapu piedāvājums gājis mazumā - vairāki savulaik spēcigi šā segmenta spēlētaji to pametuši.

Pērn pikapu segments piedzīvoja uzplaukumu un to ir viegli saprast. Tikai tad, kad būsit pasēdējis vairākas dienas pie pikapa stūres, kļūst skaidrs, cik bezrūpīga kļūst braukšana. Bedres, nelīdzenumi un citi potenciālie traucēkļi kļūst nesvarīgi, turklāt šeit runa nav tikai par komfortu, bet gan bezceļu spējām.

Uz priekšu to dzen 3,0 litru V6 dīzeļdzinējs, kas attīsta 240 ZS un 600 Nm. Tas savienots ar desmitpakāpju automātisko pārnesumkārbu, bet ratus griež 4MOTION pilnpiedziņa. Citu izvēļu šeit nav, bet nemaz arī nevajag. Vidējais degvielas patēriņš (bez kravas vešanas) šādā kombinācijā bija ap 12 l/100km.

Ņemot vērā kravnesību un darba spējās, Amarok aizmugurējam tiltam joprojām ir lokšņu atsperes, bet tas ir mazāk stīvs kā iepriekšējās paaudzes modelis. Tas padara gaitu līganāku un komfortablāku pat tad, ja kravas kaste ir tukša.

Volkswagen Amarok sevi pierāda kā patīkams ikdienas pikaps, kas prot ne tikai celt un velt, bet arī labi izskatīties lielpilsētā. 3,0 litru dīzeļdzinējs ir pārliecinošs un gaita neierasti patīkama. Tā lielākais konkurents ir paša radinieks – Ford Ranger.

The Volkswagen Amarok certainly seems like a solid station wagon for both off-road adventures and city driving. The combination of a 3.0-liter V6 diesel engine and a 10-speed automatic transmission is the right solution for power and efficiency in a pickup truck.

Out of curiosity, how does the Amarok's ride quality compare to the Ford Ranger, especially in terms of handling and bumpy road comfort? Also, with an average fuel consumption of 12L/100km, what about hauling heavier loads? Would you say it still provides the same smooth ride with a full cargo box?

Man paveicās Amarok testēt īstos ziemas apstākļos, kad sniegs bija līdz ceļgaliem un vēl augstāk. Varēju izmēģināt pat kārtīgi aizputinātu meža stigu, pa kuru Amarok gāja kā buldozers, stumjot pa priekšu sniega kaudzi. Grūti pat nosaukt vēl kādu auto, ar kuru man pietiktu dūšas sperties tādās kupenās - ja nu vienīgi ar "Toyota Hilux" vai "Land Cruiser", vai varbūt "Land Rover Defender". Uz lielceļa, protams, smagnējās gaitas ziņā  velk uz kravas auto, taču ar dinamiku te viss ir kārtībā.

Salons ir negaidīti komfortabls. Ērti elektriski regulējami sēdekļi, kvalitatīva apdare, liels mediju un informācijas displejs, kas nav vienkārši uzkabināts, bet glīti integrēts priekšējā panelī. Atstātas arī vairākas fiziskas pogas (it kā robustas, bet tajā pat laikā stilīgas un pat neskatoties viegli atrodamas), kas saīsina ceļu uz svarīgākajām izvēlnēm, kas parādās displejā, piemēram, klimatkontrole un braukšanas režīma izvēle.  Vēl mums te ir pamatīgs un masīvs ātrumu pārslēga kloķis, taču tam piemīt divas nelāgas īpašības. Pirmā: ja esi telefonu turpat blakus esošajā uzlādes nodalījumā iemetis pavirši un ieslīpi, tad tas traucēs pārslēgt ātrumus. Otrā: pārnesumu pārslēgšana ir tik slīdoša, ka aizšaut garām atpakaļgaitai un ielikt "parking" režīmā ir vieglāk par vieglu.

Kopumā man ļoti patika, vienīgais mīnuss varētu būt 60K cena.

VW Amarok pārsteidz ar savu lielisko vadāmību, jaudu un daudzpusību. 

Kā pikaps tas ir teicams. Vadāmība ir precīza un patīkama. Auto jauda nodrošina pārliecību dažādās situācijās, kas ir būtisks pluss šāda tipa transportlīdzeklim.

Tomēr, ilgāk lietojot VW Amarok, nākas pievērst uzmanību dažiem trūkumiem. Pie ātruma 80 km/h parādās nelielas vibrācijas, kuras, šķiet, izraisa riteņu piekares sistēma. Lai arī šīs vibrācijas nav izteikti traucējošas, tās varētu būt nepatīkamas ilgstošākos braucienos.

Jau iegādes brīdī mani informēja par iespējamām stūres mehānisma problēmām, kas norāda uz to, ka konkrētā modeļa uzturēšanā varētu būt nepieciešama papildu uzmanība. Diemžēl elektronikas jautājumi arī ir jūtami: centrālais panelis un dažādi sensori darbojas ar traucējumiem. Piemēram, digitālā displeja funkcijas un adaptīvā kruīza kontrole bieži nestrādā, kā paredzēts. Ekrāns mēdz uzkārties, kas dažkārt liedz pat tik vienkāršu darbību kā salona siltuma ieslēgšanu.

Tomēr potenciālajiem īpašniekiem jābūt gataviem pievērst uzmanību iespējamām tehniskām problēmām, īpaši saistībā ar elektroniku un ritošo daļu. Lai pilnībā izbaudītu VW Amarok priekšrocības, ir ieteicams veikt regulāras apkopes un rūpīgi sekot līdzi iespējamo defektu attīstībai. Tomēr, tie ir 60 tūkstoši par šādu auto.

VW Amarok 2024

Amaroks…….sāpīga tēma.bija braukts ar 15 gada un nu tur baigi neko negribas komentēt mežam nu daudz mazok bet ātri iznīka .Tad 2021 gadā tika nopirkts jauns v6 Hunter.Uzliku pastiprināto piekari un papildus aizsardzību karterim arī lāgas papildus. Mašīna laba tikai jo jaudīgs motors.

Maksā 59 000e. Nu neatbilst cenai nu nepavisam.Virsbūve-plastmass lēts viss locās lūst ,plastmasas uzlikas atsevišķi maksā kosmosu.Pakaļējie lukturi saplaisāja no sala 2 reizes ,maksa ap 200e katrs. Priekšejo stiklu mainīju sitot odu saplīsa priekšējais stikls 🤣,Motora pārsegs drausmigi smags un bez amartizātoriem ,nav aizsarggumiju nekādu un starp pārsegu škirba visi gruži akmeņi sāls pa tiešo uz motora telpu ,pilns viss un visur kur vien var. Kravas kaste nedaudz par īsu ,pakalējais borts ar lielām sparaugām pa malām vienmēr visi putekļi no ceļa tur iekšā un mantas netīras un aizslēgt nevar jo aizsalst mehānisms ,var smērēt un darīt ko vien gribi ,ziemas laikā jātur neaizslēgtu.

Viens pluss-aizmugurējais stikls vienmēr sauss un tīrs.Problēmas ar bremzēm jau no 10 000km suporti ķilēja. Auto apakša jāapstrādā uzreiz jo neaizsargāta virsbūve.Atpakaļ skata kamera uz aizmugurējā sliekšņa atvērta veidā salauzt bez problēmām.Salons-ļoti lēts plastmass skrāpējas viegli .Krēsli nepatīk regulē kā gribi garu posmu nobraukt grūti.Aizmugurē vietas ļotiii maz un krēsli gandrīz 90grādos.Paredzēta vieta suņu pārvadāšanai saliekot pakaļējos krēslus -tad labāk suni neņemt lai nesatraumētu. Nav salonā neviena vieta kur uzglabāt brilles .Blakussēdētāja vietā pie kājām trubiņa kondensāta novadīšanai -nedaudz ne tā kājas ja izstiepj trubiņa nost grida ar ūdeni.Problēmas ar apkures sistēmu dažādi gultnīši ātri izbeidzas ventilātoriem. Salona grīda paredzēta mazgāt bet paklāju stiprinājumi pieskrūvēti ar montāžas skrūvēm caur apšuvumu.Stūre ļoti labas kvalitātes. 

Lai tiktu pie instrumentiem kas paredzēti nomainīt rezerves riteni vajag super garas rokas jo lai atlocītu pakaļējo kresla atzveltni tas jādara ar abām rokām vienlaicīgi vai arī 2 cilvēkiem -cilpiņas katrā krēsla galā un divas.Tehniski -problēmas ar add-blue patstāvīgi jau no sākuma. Stūres pastiprinatājs pie 90 000 jāmaina -esot raksturīgi.Problēmas ar kvēpfiltru no sākuma jau un neesot risinājuma nepalifz nekādas reģenerācijas.Tikai labota elektro instalācijas linija -pārrivējas gar rāmi jo rupnieciski uzstādita ne tā kā vajg un kur vajag.

Domāju ka pēc šī nepirktu šo modeli lietotu bet šādām masīnām jau maz tirgu alternatīvas.Jebkurā gadijumā cena noteikti par augstu nu maksimums 40 000 par jaunu varētu.Jā un salona pakojums pilnigi nekāds .Automašina tika braukta 150 000km. Maksāja 59000 tagat 25 gadā tā tika novērtēta par knapi 20000 bet viņa ir vel ļoti labā stāvoklī ja salidzinu ar citām tirgū.