IkdienasViesis rakstīja: Tiem abiem Rīgā ražotajiem sekciju tramvajiem bijusi kaut kāda apšaubāma krievzemē izgudrota tiristoru elektroniskā vadības sistēma, aar kuru mūsu depo inženieri neesot spējuši tikt galā. Tā arī bijusi galvenā problēma to tramvaju izmantošanā. Ar to pašu elektronikas problēmu cīnijušies arī citi Krievijas tramvajnieki, kuri izmantojuši jaunos viensekciju RVR tramvaju modeļus vēl 90-to sākumā. Tāda infa savulaik bija publicēta Latvijas presē.
Zināma taisnība tur ir. Bet te jāpastāsta plašāk.
RVR tramvaju ražošana nekad nav bijusi prioritāte. Pirmskara laikos kaut ko Rīgai ražoja, bet nelielās partijās. Pēc 2.pasaules kara šis novirziens bija uzspiests no augšas.
1946. gadā Maskavas Tušinas aviorūpnīca Nr.82 iesāka no ASV nošpikotu (protams tikai ārēji
) tramvaju būvi, kur 1950.gadā pārcēla uz RVR.
1960.gadā RVR tika radīts jauns, jau savs modelis RVR-6
photo.tramvaj.ru/... 
kuru līdz 1988.gadam saštancēja 6008.gabalos 
Protams, tas jau 70.gados bija morāli novecojis, bet tā kā \"tauta prasīja jaunus\" tramvajus, tā ražošanu ar nelielām izmaiņām turpināja. Principā vagons bija drošs ekspluatācijā, viegls remontos, mazkaprīzs, ar klusu gaitu un lielum lielākā daļā pilsētu par tiem atsaucās labi. Taču tikai 2 durvīm, zemiem logiem, askētisks.
Tāpēc Maskavas roka RVRam 1971.gadā uzdeva izstrādāt jaunu modeli. Kas arī tika izdarīts. Kaut gan kā iepriekš minēju, RVR prioritāte bija elektrisko vilcienu un dīzeļvilcienu ražošana, kurai visā bij. psrs nebija analogu. RVR vilcieni labi kotējās un \"dzimtenes plašās āres\" ar vilcieniem nebija piebarojamas. Atšķirībā no tramvajiem, kurus ražoja ciemā pie Urāliem gan Sanktpēterburgā un daudz importēja no Čehiem un nedaudz no demokrātiskajiem vāciešiem.
Atgriežoties pie RVR tramvajiem, 1976.gadā rūpnīca uzražoja pirmos divus RVR-7 vagonus vagons.tramvaj.ru/...
Tos aizveda izmēģināt uz \"plašo dzimteni\" pa dažādiem miestiem.
Bet tā kā RVR inženieri bija biku pārcentušies un aizskrējuši labu gabalu laikam pa priekšu gan ar tiristoru-impulsu vadību, gan reekuperāciju un citām fīčām, tad tramvaji vairāk stāvēja nekā brauca. Jo tas ir saprotami: 70.gados daudzos psrs tramvaju parkos vēl ekspluatēja pēckara 2-asu koka vagonus, kuri bija prasti kā gludeklis un elementāri labojami ar kuvaldu un kaut kādas mātes palīdzību. Loģiski, ka RVR-7 tādiem bija kā kosmoss. Vai 70.gadu autoserviss varētu salabot mūsdienu autiņu, piepičkātu ar elektroniku? Tur bija līdzīgi.
RVR gan ik pa brītiņam vagonā kaut ko izmainīja uzražoja vēl pa kādam šādam vagonam un nosūtīja tos uz dažādām pilsētām, bet atsauksmes bija sliktas.
1982. gadā vagonam nedaudz izmainīja dizainu vagons.tramvaj.ru/...
un vēl uzlaboja elektroniku, taču tā kā tie braukt lāgā tā arī neiemācijās, 1985.gadā projekts RVR-7 tika slēgts. Kopumā tika izgatavoti 24 šādi vagoni.
2 ir saglabājušies: viens Tverā, bet tikai karkass, otrs Ņižņijā, muzejā:
tf1.mosfont.ru/...
TR-1 un TR-2 jau ir cits stāsts.
Po par sastrēgumu aiz šās, po par pārējiem. Kur tādas rodas???
