VW pārdošanas vadītājs saka, ka nav jēgas banot ICE automobiļus. Drīz ar tiem brauks tikai minoritāte un tie izmirs kā tas reiz noticis ar zirgiem.
VW pārdošanas vadītājs saka, ka nav jēgas banot ICE automobiļus. Drīz ar tiem brauks tikai minoritāte un tie izmirs kā tas reiz noticis ar zirgiem.
Kvēlspuldžu epopeja.
Tieši tā. Kvēlspuldzes vardarbīgi aizliedza, nesagaidot adekvātu tehnoloģiju. Rezultāts ir piedirsta pasaule ar bīstamo atkritumu čupām no ekonomiskajām spuldzēm. Bez politiķu shēmas pāreja būtu notikusi dabiski, brīdī, kad LED tehnoloģijas sasniedza konkurētspēju.
Mūsdienu EV atšķiras no tām ekonomiskajās spuldzēm tikai ar to, ka bīstamo atkritumu daudzums ir dramatiski lielāks.
Vairāk pieirsa tieši CFL laikos, kad ekospuldzēs bija dzīvsudrabs. Tagad šādas spuldzes vairs praktiski neražo. Un labi vien ir jo ēda vairāk par līdzīga gaišuma LED spuldzēm un gaismas krāsa tām bija pretīga.
Lasīt māki? Tieši par to jau rakstu, ka pietirsa ar tām vardarbīgi, nesagaidot LED.
Dabīgi nebūtu notikusi, jo LED ir dārgākas, tā kā stimulu vajadzēja, tik ne jau CCFL veidā. Ja kvēlspuldze 0.15eur, bet led spuldze 2eur tad pircējs izvēlas lētāko.
Nu tad palēnām pielec, kadēļ “stimulēt” pašreizējos EV ir slikti? Laikam jau ne - jo nemāki pat izrēķināt, ka LED atmaksājas ļoti īsā brīdī.
Tieši tāpēc, ka cilvēks parastais nespēj rēķināt ir arī jāstimulē. Tik stimulēt vajag pareizi CCFL=plug-in hibrīds stimulēt nevajag, bet LED=pilnībā elektrisks auto vajag. Un ne visur LED atmaksājas, vannas istabā gribu kvēlspuldzi, lai pakausi silda un žāvē matus.
LOL, tad jau tev griestos jāskrūvē inkubatora sarkanā kvēlspuldze ar reflektoru.
Neuztver burtiski.
Uz HEATBALL ir jāattiecina tie paši drošības ieteikumi, kas uz spuldzēm.
Izmantojot to kā sildītāju, HEATBALL neizbēgami izstaro gaismu redzamajā spektrā. Šī gaisma ir nekaitīga un nevar būt par pamatu preces atgriešanai vai pretenziju izteikšanai. HEATBALL efektivitāte ir 95%! un tikai 5% ir zudumi gaismas veidā.
Izmirs ICE vai VW, tur nav kļūda?
Nokia ar teica, ka uz Android nepāries.
Kļūda tur nav nevienā interpretācijā. Propagandas runa ir īsta un apzināta. Filosofiskā interpretācija arī patiesa. EV ir pastāvējuši pirms un līdztekus ICE un ar ārkārtīgi augstu ticamību kaut kad nākotnē tiešām pārņems pasauli. Tikai ne jau pašreizējā politiskā parodija, bet tie, kas sasniegs konkurētspējīgas tehnoloģijas visā dzīves ciklā.
Man nav nekas pretīm būt par minoritāti.
Kāpēc neesi jau tagad? Tāpēc, ka nevari atļauties… Būt minoritātei auto izvēlē ir ekskluzīva bagātnieku privilēģija. TU brauksi ar širpotrebu - patiks tev tas vai ne.
Es varu atļauties nopirkt degvielu un samaksāt nodokļus. Man nav jāmango valsts palīdzība ķerras iegādei. PN, tirliņ.
Degvielas auto, ja izmirs tad ne dēl bateriju auto, kas nav konkurenti , bet dēļ udenraža auto, kas ir nakotne
Kaut kā neredzu, ka tā nākotne attīstītos. Varbūt ne pietiekami sekoju līdzi, bet šobrīd zinu tikai 2 mūsu tirgum (teorētiski) pieejamus ūdeņraža auto - Toyota Mirai (12 gadi) un Hyundai Nexo (7 gadi). Kaut ko Stellantis pirms dažiem gadiem dziedāja, ka attīstīšot komercniekus, bet nu jau vairākus gadus nekas nav dzirdēts.
Es varu atļauties nopirkt degvielu un samaksāt nodokļus. Man nav jāmango valsts palīdzība ķerras iegādei. PN, tirliņ.
Tirliņš esi tikai tu pats - nespējot aptvert, ka “minoritātes” brauc ar Ferrari un Lamborghini. Tu brauc ar ķerru (masu sēriju auto) un, ja ķerras būs tikai elektriskas, tad ar tādu tu arī brauksi, jo minoritāšu auto (roku darbs mazā sērijā) nav tev pa kabatai.
nu , mūsu mūžā vēl degvielas auto būs, protams, ka ies mazumā, bet ne tik ātri
Degvielas auto, ja izmirs tad ne dēl bateriju auto, kas nav konkurenti , bet dēļ udenraža auto, kas ir nakotne
Kāda tur nākotne! Ūdeņraža auto ir tāds pats elektroauto, tikai baterijas vietā ir ūdeņraža tvertne UN liels, smags, dārgs egregāts, kas no ūdeņraža dabū ūdeni un elektrību. Ūdeņradi saražot, uzglabāt, piegādāt arī vēl vajag. Kamēr elektrouzlādes infrastruktūra - vadi un rozetes - ir katrā nostūrī.
Doma par ūdeņraža piegādāšanu uz kaut kurieni ir kļūdaina pašā pamatā. Daudz vienkāršāk un lētāk ir to ražot uz vietas uzpildes stacijā.
Tikai ja būs bezgalīgi daudz bezkaunīgi lētas elektrības.
Varbut būs jēga kuģiem vai lidmašīnām. Pagaidām nav.
Kaut kā neredzu, ka tā nākotne attīstītos. Varbūt ne pietiekami sekoju līdzi, bet šobrīd zinu tikai 2 mūsu tirgum (teorētiski) pieejamus ūdeņraža auto - Toyota Mirai (12 gadi) un Hyundai Nexo (7 gadi). Kaut ko Stellantis pirms dažiem gadiem dziedāja, ka attīstīšot komercniekus, bet nu jau vairākus gadus nekas nav dzirdēts.
Tāgluži nav ,ka neattīstās , pagaidām lielākā problēma tehnoloģijas izmaksas, bet pienāks laiks un šī tehnoloģija paliks lētāka, drusciņ vēl pacietības, kad sapratīs,ka ar litija adatu vissu nevar atrisināt, tad attīstība būs straujāka
Ko ūdeņraža auto ar savu 30% efektivitāti risina? Risina problēmu, kuras vairs nav. Baterijas attīstās un ir ar daudz lielāku ietilpību, kā ūdeņraža gāze. Nu jau pat uzkrāt hidroakumulācijas elektrostacijā neatmaksājas.
ūdenradis arī attīstīsies , tapēc rakstīju, ka tā ir nākotne, nevis litijs
Kas tur var attīstīties, vislētāk to ir ražot no naftas un to arī naftas kompānijas darīs, tik mērķis. Ūdeņraža ekonomija ir tāda pat utopija kā komunisms, pienāks…nekad.
saskaņā ar esošo fiziku un ķīmiju, ūdeņradis neko daudz vairāk nevar attīstīties. Tad, kad izdosies ūdeņradi uzglabāt teorētiski iespējamā metāliskajā agregātstāvokļa formā, tad arī būs nākamais līmenis.
Tos zirgus vēl var ievajadzēties, ko piejūgt priekšā elektroauto ar nosprāgušām baterijām :-/
Krimā jau zirgi atgriežas tā kā nesaki nekad.
Pēdējā laikā viens no labākiem komentāriem.
“Es varu atļauties nopirkt degvielu un samaksāt nodokļus. Man nav jāmango valsts palīdzība ķerras iegādei.”
saskaņā ar esošo fiziku un ķīmiju, ūdeņradis neko daudz vairāk nevar attīstīties. Tad, kad izdosies ūdeņradi uzglabāt teorētiski iespējamā metāliskajā agregātstāvokļa formā, tad arī būs nākamais līmenis.
uzglabāt ir viens, bet pasmelt no kurienes to ūdeņradi? 1 kg ūdeņraža ''radīšanai' vajag 50 kwh enerģijas. 1 kg ūdenŗaža ķīmiskā iespējamā enerģija ir 30 kwh.
Viss ar to ir izteikts.
saskaņā ar esošo fiziku un ķīmiju, ūdeņradis neko daudz vairāk nevar attīstīties. Tad, kad izdosies ūdeņradi uzglabāt teorētiski iespējamā metāliskajā agregātstāvokļa formā, tad arī būs nākamais līmenis.
uzglabāt ir viens, bet pasmelt no kurienes to ūdeņradi? 1 kg ūdeņraža ''radīšanai' vajag 50 kwh enerģijas. 1 kg ūdenŗaža ķīmiskā iespējamā enerģija ir 30 kwh.
Viss ar to ir izteikts.
Arī uzglabāšana ir gana izaicinoša: ūdeņraža molekula ir salīdzinoši maza un tāpēc tā spraucas cauri lielāku molekulu materiāliem. Attiecīgi normāla materiāla bākai tas vnk spiedīsies cauri. Tāpat šī problēma piemīt blīvējumiem un slēgumiem.
Pilnīgi pievienojos centim no maximas.
Es varu atļauties! Un man nav jāubago palīdzība .
Padalīsies, kuru “minoritāti” pārstavi? McLaren vai Lotus?
Jeb tomēr mažoritāti, kas neaptver, ka “var atļauties” tikai širpotrebu, kur izvēle patiesībā nav paša rokās.
Tieši tāpēc, ka cilvēks parastais nespēj rēķināt ir arī jāstimulē. Tik stimulēt vajag pareizi CCFL=plug-in hibrīds stimulēt nevajag, bet LED=pilnībā elektrisks auto vajag. Un ne visur LED atmaksājas, vannas istabā gribu kvēlspuldzi, lai pakausi silda un žāvē matus.
Tavs salīdzinājums brauc pilnīgās auzās, jo CCFL ir litija toksiskās baterijas, nevis to pielietojuma veids. Tāpat - CCFL ir saules un vēja parki, kas nespēj nodrošināt stabilu enerģiju un tāpat jārezervē ar fosilajiem TEC. Tie visi ir milzu bīstamo atkritumu kalni, kas ir vardarbīgi sponsorēti no nodokļu maksātāju naudas un bez praktiska utilizācijas plāna.
Savukārt par kvēlspuldzi vannasistabā tieši pareizi parādi, cik debili ir mēģināt ar aizliegumiem kaut ko panākt - jo elektriskais dveļu žāvētājs tur turpina sildīt to, ko nav piesildījusi kvēlspudze.
Tavs salīdzinājums ir pilnīgās auzās, uz kvēlspuldzes dvieli neuzmetīsi.
Un kādi ir utilizācijas plāni NOx savienojumiem un sīkajām daļiņām ko izpird pa auto izpūtēju? Ieelpot tos plaušās? Lielisks plāns. Liekuļot vajag ar mēru, tā jau nu beigsim ražot atrkritumus. Es tā saprotu esi par atkritumu dedzināšanu tad.
Auzās ir tava domāšana. Uz kvēlspuldzes nav jāmet dvieli, bet tās radīto siltumu piefiksēs un ietaupīs dvieļu žāvētāja termostats.
Un protams gribas demagoģiski jaukt p ar p - vides piesārņojums (mikoratkritumi) EV ir daudz lauciņos, kas patiešām būtu salīdzināmi ar ICE. Un arī tajā, piemēram, esi piemirsis baterijas svara radīto riepu mikrodaļiņu papildus piesārņojumu. Bet tas viss, lai izvairītos no diskusijas par lielajiem taustāmajiemm un kaudzēs krājamajiem toksiskajiem atkritumiem.
>esi piemirsis baterijas svara radīto riepu mikrodaļiņu papildus piesārņojumu
Liekulim jāķeras pie salmiņiem. Riepas EV dilst tāpat kā citiem auto, pie tam nav bremzēšanas putekļu.
Tieši tā, liekulim jāķeras pie salmiņiem, jo par toksisko atkritumu kalniem runāt negrib.
Par zirgu mēslu kalniem pilsētās arī negribi runāt, bet kur tie tagad ir? Tak atrisinās to atkritumu problēmu, pārāk vērtīgi materiāli, lai tos gluži vienkārši noraktu.
Zirgu mēsli ir diezgan noderīgi. Bet par to, kādēļ pat ar vacajām riepām netiek galā, jau runāt negribēsi, vai ne? Kur nu vēl par jau notikušajiem bateriju “"pārstrādes” uzņēmumu ugunsgrēkeim. pareizi sapratu?
Par naftas noplūdēm un degvielas vedēju avārijām jau arī negribēsi komentēt. Tā kā nav nekādas starpības. Ne jau zaļuma pēc pērk EV, tie laiki ir garām. Jebkurā gadījumā centralizēti utilizēt baterijas ir vieglāk kā ķert sīkās daļiņas no atmosfēras. Arī TEC skurstenim uzlikt filtru ir ērtāk un lētāk, kā katru auto smacēt to aprīkojot ar DPF filtru un katalizatoru.
Kapēc negribēšu? Tieši otrādi - ir vērts salīdzināt vienu un otru, tikai objektīvi izvērtējot īpatsvaru. Un sīkās daļiņas no atmosfēras ir jāķer, jo ar vardarbīgiem ediktiem ir panākts, ka vieglajos auto masveidā lieto dīzeļus.
Tikai EV entuziastiem vajag saprast, ka, pēc iekšdedzes auto iznīdēšanas politiķi dabas un klimata vārdā ķersies klāt arī viņiem. Lai palielinātu nodokļu ieņēmumus, protams. Tie lielie e-auto nobraukumi, ko panāk ar apm. 800 kg smagu bateriju daļēji ir tikai lai sekmīgi konkurētu ar ICE auto. Bet katrs var iedomāties, ka, piemēram, 200kg baterija taču ir 4x dabai un klimatam draudzīgāka, nekā 800 kg baterija.
Cik kilometrus vidēji dienā nobrauc automašīnu īpašnieki ES?
Valsts vidējie rādītāji: autovadītāji tādās valstīs kā Nīderlande nobrauc aptuveni 82 km dienā (gandrīz 30 000 km gadā), savukārt Lietuvā autovadītāji vidēji nobrauc tikai 16 km dienā.
Tā, ka lielā baterija daudziem ES EV īpašniekiem ir tikai, lai lādētu auto reizi mēnesī, vai retāk, nevis lai nobrauktu lielus attālumus ikdienā. Un politiķi Briselē līdz šim argumentam nonāks, un kārtīgi apliks ar nodokļiem tos EV īpašniekus, kuriem būs kas lielāks par elektrisko mazauto.
Nē liela baterijai ir lai katrreiz nav jākrāmējas ar vadiem. Salādē, kad biržā cena lejā un brauc nedēļu no vietas.
Ja, ja biržas cena lejā, liela baterija salādēta - kur tur šito nosapņoji. Ja vēl ar saviem saules paneļiem kaut kā ir iespējams šādam scenārijam tuvoties, tad nu ikdienas dzīvokļa īrētājam tas ir nesasniedzami. 😂
Pārsvarā jau EV nu galīgi nav ikdienas dzīvokļa īrētājam, kur to tu nosapņoji. Pačukstēšu ir arī lēnie lādētāji, piemēram, pirmdienā aizbraucu uz darbu un 8 stundu laikā tas knapi ir pilns, štepselē nost un brauc mājā. Lēti un efektīvi. Ja būtu 40kwh baterija, tad jau pēcpusdienā jāskrien to štepselēt nost. Tā kā liela baterija nozīmē elastību un kā reiz labāk der dzīvokļu blaktīm. Auto nav pirmā nepieciešamības preci, ja nevari atļauties vai nespēj plānot ikdienu, brauc ar sabiedrisko.
Ui, kā kundziņa lepnums lien ārā…
“dzīvokļu blaktis”, “auto nav pirmā nepieciešamība”…
Par kādu lepnumu ir runa? Es dzīvoju dzīvoklī.
Bet jā auto nav pirmā nepieciešamība it sevišķi Bradypus, kas visur kājām var aiziet.
Te jau tava kretīniskā mēsla daba lien ārā… Bradypus NEVAR ar kājām aiziet palīdzēt vecākiem laukos. Un tieši tāpat vecāki nevar bez auto tikt uz veikalu pēc pārtikas.
Var tikai vajag gribēt. Iemet Google Maps maršrutu un tev parādīs kā tikt un ar ko. Bet te vispār runa par pilsētu nevis taviem pāķiem.
It jābūt pilnīgam dalbajobam, lai piedāvātu Google ka risinājumu 100+ km iešanai ar kājām. Vai kaut vai ar spieķīti staigājošiem pensionāriem tos 7km līdz 1x dienā kursējošam autobusam. Bet ko var gribēt no deģenerāta, kam “pāķi” ir vērā neņemama “suga”.
Nu tad tādiem nestaigājošiem pensionāriem ir laiks uz veco ļaužu pansionātu vai uz zirgu transportu kā tēmas virsrakstā. Demagogs protams piesauc 100+ km iešanu kājām par ko vispār nebija stāsts. Starp citu pirms sabiedriskā transporta Rīga bija kājām izstaigājam.
Turpini vien pierādīt, kāds mēsls esi… Uz mežu nosalt tos vecīšus nepiedāvāsi vest?
Tu, kretīniskais MELI, apgalvoji, ka es visu varu izstaigāt kājām un tagad MELO, ka par to “nebija stāsts”.
Kā valstis, ieviešot EV, domā kompensēt nodokļu ieņēmumus, kuri līdz šim bija no degvielas:
Ceļu lietošanas nodevas, kuru pamatā ir nobrauktais attālums .Tā vietā, lai apliktu ar nodokli degvielu, valdības izseko faktisko nobraukumu un maksu par kilometru. Piemēram, Islande veiksmīgi ieviesa uz odometra rādījumiem balstītu ceļu lietošanas maksu elektrotransportlīdzekļiem, pieprasot īpašniekiem ziņot par gada nobraukumu. Šveice un Apvienotā Karaliste aktīvi pēta un plāno progresīvas ieviešanas sistēmas par katru kilometru, lai aizstātu degvielas nodevas.
Elektroenerģijas un uzlādes nodokļi: Valstis ar plaši izplatītiem uzlādes tīkliem, piemēram, Vācija, Zviedrija un Nīderlande, efektīvi apliek ar nodokli elektroenerģijas patēriņu publiskajās un mājsaimniecību uzlādes stacijās, sasaistot transportlīdzekļu lietošanas nodokļus ar tīkla uzlādi.
Fiksētas elektrotransportlīdzekļu piemaksas: Lai kompensētu tūlītējus nodokļu ieņēmumu zudumu, neizmantojot sarežģītu izsekošanas tehnoloģiju, daudzas jurisdikcijas pievieno papildu maksu ikgadējai transportlīdzekļu reģistrācijai. ( Pēdējais gan attiecas pamatā uz ASV )
Kā valstis, ieviešot EV, domā kompensēt nodokļu ieņēmumus, kuri līdz šim bija no degvielas:
Ceļu lietošanas nodevas, kuru pamatā ir nobrauktais attālums .Tā vietā, lai apliktu ar nodokli degvielu, valdības izseko faktisko nobraukumu un maksu par kilometru. Piemēram, Islande veiksmīgi ieviesa uz odometra rādījumiem balstītu ceļu lietošanas maksu elektrotransportlīdzekļiem, pieprasot īpašniekiem ziņot par gada nobraukumu. Šveice un Apvienotā Karaliste aktīvi pēta un plāno progresīvas ieviešanas sistēmas par katru kilometru, lai aizstātu degvielas nodevas.
Elektroenerģijas un uzlādes nodokļi: Valstis ar plaši izplatītiem uzlādes tīkliem, piemēram, Vācija, Zviedrija un Nīderlande, efektīvi apliek ar nodokli elektroenerģijas patēriņu publiskajās un mājsaimniecību uzlādes stacijās, sasaistot transportlīdzekļu lietošanas nodokļus ar tīkla uzlādi.
Fiksētas elektrotransportlīdzekļu piemaksas: Lai kompensētu tūlītējus nodokļu ieņēmumu zudumu, neizmantojot sarežģītu izsekošanas tehnoloģiju, daudzas jurisdikcijas pievieno papildu maksu ikgadējai transportlīdzekļu reģistrācijai. ( Pēdējais gan attiecas pamatā uz ASV )
un?
... un tas ka brīdī kad EV sasniegs 60+%, to lietošana var kļūt pat dārgāka kā degvielas auto. Jo plebejiem jāiet kājām.
Tevi vajā sazvērestības teorijas. Piemēram, Jaunzēlande iekasē kilometru maksu arī dīzeļiem, tas vienkārši ir veids kā iekasēt ceļu uztuesanai nepieciešamos līdzekļus.
Normals process.
Nevis sazvērestība, bet loģika. Un daudz kas no tā arī jau notiek Eiropā. Par Latviju:
"Latvija no degvielas nodokļiem (akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN) ik gadu valsts kopbudžetā iegūst aptuveni 1,1 līdz 1,3 miljardus eiro."
Un tu domā, ka valsts ir spējīga atteikties no šādas summas injekcijas budžetā ? To pārliks uz EV tādā vai citādā formā.
Tad vēl jautājums par privilēģijām: Piem. "Caurlaide iebraukšanai Jūrmalā nav nepieciešama šados gadījumos: elektromobiļiem" Nu, kas notiks ar Jūrmalas caurlaidi, kad elektro vien brauks uz/caur Jūrmalu :-/
Katram piedziņas veidam ir savi plusi un mīnusi! Normāli cilvēki nav pret vienu vai otru automobiļu tehnoloģiju attīstību. Tas, kas nav pareizi, ir tas, ka no valsts notiek atklāts lobijs elektropiedziņas auto pārdošanai un tiek pamatīgi kropļota tirgus konkurence ar bonusiem un naudas piemaksu sistēmu elektroauto, bet pat ar aizliegumiem liedz pārvietoties konkrētās teritorijās ar iekšdedzes dzinēja auto, mākslīgi palielināti nodokļi un piemērojami dažādi sodi.
Sadārdzinājums no tirgus kropļošanas un neefektīvas naudas izlietošanas elektroauto attīstībai mazina valsts konkurētspēju un Latvijas gadījumā ieved vēl lielākā tautsaimniecības atpalicībā.
Pareizi būtu šobrīd atcelt CO2 samazinājuma mērķus un līdz ar to atteikties no bonusiem un no sodiem jebkuram dzinēja veidam.
>neefektīvas naudas izlietošanas elektroauto attīstībai
Kur tad to naudu likt no emisijas kvotām? Jo mazāka atkarība no naftas, jo labāk. Viss pareizi, nečīksti.
To kvotu naudu vislabāk atdot ķīniešiem, tie jau zina, kur to likt.
Deutsche Welle (DW) un ZDF kopīgajā izmeklēšanas ziņojumā atklāts, ka Ķīnas uzņēmums ar nosaukumu Beijing Karbon New Energy Technology veica vērienīgu oglekļa kredītu krāpšanu pret Vācijas klimata iestādēm vairāku miljardu eiro apmērā.
Mērķis: Vācijas Augšupējās emisiju samazināšanas (UER) shēma. Šī iniciatīva ļāva Vācijas fosilā kurināmā uzņēmumiem sasniegt vietējos klimata mērķus, iegādājoties oglekļa sertifikātus no starptautiskiem projektiem, kas samazina emisijas naftas un gāzes ieguves laikā.
Maldināšana: Ķīnas uzņēmums uz papīra izdomāja un pārspīlēja klimata glābšanas projektus naftas atradnēs Ķīnā, piemēram, gāzes savākšanas stacijas.
Kāda mums daļa gar Vāciju, tātad varam notirgot vēl kvotas.
Tas tikai parāda vispārējo domāšanas līmeni - vajag nevis reālu risinājumu klimata izmaiņām, bet vienkārši vajag finanšu instrumentus kā pārdalīt finanses pareizajiem ļaudīm, un kā visus citus “mudakus” turēt īsā saitītē. Un ekoloģija - kuru tas sip….
Tevi vajā sazvērestības teorijas. Piemēram, Jaunzēlande iekasē kilometru maksu arī dīzeļiem, tas vienkārši ir veids kā iekasēt ceļu uztuesanai nepieciešamos līdzekļus.
Normals process.
Protams, ka būs jāmaksā par ceļa lietošanu arī elektroauto. Kaut kad tad, kad sabiedrība būs tam nobriedusi. Kad elektroauto īpatsvars sasniegs kaut kādu vērā ņemamu daļu.
To neviens nekad nav īpaši slēpis (varbūt popularizējis arī nav
), un jebkurš skaidrā prātā esošs īpatnis to saprot.
Bet
Elektrību katrs, kam nav slinkums, un ir zemes pleķis, var saražot pats, naftas produktus - ne visai
Tā ka jebkurā gadījumā ar elektrību braukt ir un būs izdevīgāk.
Tad es varētu braukt ar malku. Man tā ir par velti un manam mūžam pietiks.
PZĢEC… Katrs, kam ir zemes pleķis varot pats sev izgatavot tonnām ķīmiskos atkritumus… Ar ko atkarība no Ķīniešu litija ir labāka par atkarību no Norvēģu naftas?
Elektrību NEVAR glabāt kartupeļu pagrabā - vienalga ir vai nav slinkums.
Biodīzeli gan VAR saražot un glabāt. Tikai to neviens neļaus - ātri tiksi pie krimināllietas par akcizēto preču aprites noteikumu pārkāpšanu.
Tev ļoti klibo matemātika. Redzi, lielākā daļa no degvielas cenas ir nodokļi. Uz mirkli iedomāsimies ka Latvijas vidējā mašīna patērē vidēji 7 litrus dīzeļdegvielas uz simtu - kas varētu būt, teiksim, 7 eiro uz simts kilometriem nodokļi [no pirksta izzīsts cipars]. Tālāk seko tā problēma ka tosterizācija nozīmēs mašīnu skaita samazinājumu vairākas reizes, jo vecs tosteris ir dārgs tosteris. Pieņemsim ka samazināsies trīs reizes - bet nodokļus noteikti ierēdņiem gribēsies iekasēt tos pašus - attiecīgi tu maksāsi 20 eiras / 100 km tikai nodokļos. Būs izdevīgi? Un kad jūsmo par iespēju saražot elektrību pašam, neaizmirsti - 1) arī saules paneļus var aplikt ar nodokļiem, tiešiem vai netiešiem 2) agrāk vai vēlāk būs arī nodevas to utilizācijai 3) “zaļā kursa” rezultātā ziemā, kad tie tavi paneļi ne sūda neražos, elektrība no tīkla maksās kosmosu.
Atceries - tosteris izdevīguma ziņā ļoti smagi pienes ūdeni vienkāršai 20 gadus vecai mašīnai.
>jo vecs tosteris ir dārgs tosteris
Pie šī tālāk var nelasīt, vēl viens, kas grāmatu nav lasījis, bet viedoklis ir.
Un ar 20 gadu vecu mašīnu nekas vairs nav vienkārši, kā minimums vajag metināmo aparātu. Piemēram tāds msh jau tajā 20 gadu vecā mašīnā ir iegāzis 3x tādu mašīnu vērtību nemaz nerēķinot cik eļļu ir zemē izlējis.
Jā, kāds grāmatu nav lasījis.
Metinātāju tiešām vajag. Bet tie ir daudz, labi un lēti. 23-gadīgam dīzelim lielākā problēma ir ELEKTRONIKAS problēmas un kvalificēta elektriķa atrašana. Nez kā tur būs ar to EV… Kur tam elektriķim vēl ar augstspriegumu jākrāmējas.
Metinātāji lēti? Ko tu tur mels deģenerāt. Labi metinātāji ir tikpat reti kā kvalificēti elektriķi un prasa tikpat. Tāds ķep, ļep metinājums der vienai skatei.
ELEKTRONIKAS problēmas ir visiem salīdzinoši jauniem auto, jo tie visi ir pārbāzti ar elektroniku. Ironiskā kārtā elektroauto elektronikas kā reiz ir mazāk un tie darbojas ne tik agresīvā vidē, pat ABS sensori tiem kalpo. Un ar nekādu augstpriegumu nav jākrāmējas, akumulatora moduļi ir zemsprieguma. Tā kā jā elektriķu kļūs vairāk, bet metinātāju un tādi, kas grib ostīt dīzeli arvien mazāk. Kam smērēt rokas ar tiem smirdmobīļiem, mainīt eļļas, kārbas remontēt, līst motorā. Jau tagad motora blokus aizvest slīpēt nav kur, kur nu vēl remontizmēra virzuļus, čaulas un gredzenus meklēt, kas ne visiem modeļiem pieejami. Tā kā veci auto paliek arvien dārgāki, ja vien pats nevērtē savu laiku un to čubini.
Kanibāls - kaut ko tu acīmredzot nezini vai negribi zināt par to kāds augstspriegums un kur BEV ir atrodams. Pat LV škiet bija Toyota parādijis kā jābūt aprīkotai BEV mehāniķa darba vietai + tas ka ir mehāniķis ar speciāliem tieši BEV paredzētiem darabarīkiem, kurš strādā pie auto un otrs cilvēks kurš pieskata procesu speciāli nožogotā darba vietā …
Un Toyota vēl nav tās nopietnākā sprieguma baterijas …
Tam nav nekāda sakara ar realitāti, jo tas augstspriegums ir uz 5min. Kā pagriez avārijas slēdzi akumulatora pakā, kas to atslēdz tā jau tā tiek sadalīta fiziski uz pusi. Domā tie metinātāji arī pēc dīlera vadlīnijām metina? Starp citu katram auto ir “body repair manual”, kurā tādi metinātāji pat neieskatās un tad brīnās, ka nosvilst auto, jo redz sliekšņos vai statnēs ir rūpnīcas pakojums, kas deg.
Pie tam nekāda augstprieguma kamēr auto nav iedarbināts nav, jo kontaktori nav saslēgti, tāpēc jau ir 12V sistēma, kas baro pārējo auto kamēr tas nebrauc.
Jā, kāds grāmatu nav lasījis.
Metinātāju tiešām vajag. Bet tie ir daudz, labi un lēti. 23-gadīgam dīzelim lielākā problēma ir ELEKTRONIKAS problēmas un kvalificēta elektriķa atrašana. Nez kā tur būs ar to EV… Kur tam elektriķim vēl ar augstspriegumu jākrāmējas.
Tā gan iespējams, augstspriegums, gan līdzstrāva. Bet arī salīdzinoši iespējams pa 20 gadiem jau noamartizējies un atpelnījies salīdzinoši D. Tas kas būs atlicis no EV, tikai + paliksies kabatā.
>neefektīvas naudas izlietošanas elektroauto attīstībai
Kur tad to naudu likt no emisijas kvotām? Jo mazāka atkarība no naftas, jo labāk. Viss pareizi, nečīksti.
Māju energoefektivitātei, piemēram… Ja būtu vēlme, atrastu, kur likt… Nu, nav tā, ka tikai elektroauto samazina emisijas…
Kāda vēl energoefektivitāte mājām? Cik CO2 tiek izniekots tās “renovējot” un aplipinot ar nākotnes atkritumiem un vēl tērējot līdzekļus visādām ventilācijām un regulācijām. Pie energoefektivitātes uzlabošanas ir tāds emisiju pīķis, kuru atgūs vien pēc 15 gadiem, kad jau atkal nāksies renovēt, jo materiāli citi, liks kā šīferi noņemt. Pie tam vecos materiālus nebūs kur likt, jo putuplasts būs bīstamie atkritumi un atkal izdevumi. Tā emisiju samazināšana vien uz papīra, vienīgi tas, ka būvmateriālu emisijas paliek aiz robežas tāpat kā bateriju ražošanā. Primāri un ātri emisijas var samazināt transporta jomā, ne jau mainot kvēlspuldzes uz CCFL.
Tad es varētu braukt ar malku. Man tā ir par velti un manam mūžam pietiks.
tu esi stulbs vai ieliecies? Lai saražotu saules paneļus, vajag enerģiju, kas ir kādas 8 - 12 REIZES mazāka nekā tā enerģija ko tie saražo savā dzīves laikā.
Jā, kāds grāmatu nav lasījis.
Metinātāju tiešām vajag. Bet tie ir daudz, labi un lēti. 23-gadīgam dīzelim lielākā problēma ir ELEKTRONIKAS problēmas un kvalificēta elektriķa atrašana. Nez kā tur būs ar to EV… Kur tam elektriķim vēl ar augstspriegumu jākrāmējas.
Augstspriegums ir no 1000 V uz augšu.
Lai no pašreizējiem elmobīļiem dabūtu augstspriegumu, vajadzēs vairākus saštepselēt virknē. Ar resnu drāti.
Un kā atslēdz avārijas slēdzi tā baterija tiek sadalīta uz pusi un 400V vietā tur vairs ir 200V zemspriegums. Lai dabūtu augstspriegumu tur īpaši jāpapūlas mēli piebāzt.
RTU_elektroenergetikas_pamatterminu_skaidrojosa_vardnica.pdf
augstspriegums, high voltage, HV высокое напряжение Hochspannung Vispārīgajā nozīmē - spriegums, kas lielāks par 1000 V
Arī:
Letonika.lv. Enciklopēdijas - Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. augstspriegums
Dīzelis 1,497 EUR, 95 benzīns 1,627 EUR: uzpildes stacijas pārsteidz ar sen neredzētām cenām (+ FOTO)
12
Šorīt (1.07.2026) notika ceļu satiksmes negadījums starp motociklu un busiņu uz Vanšu tilta (+ VIDEO)
27