Velomens rakstīja: Paldies par interesanto lasāmvielu.
Nav par ko 
Ir vēl nedaudz iz Liepājas vēstures
1940. gada 3. janvāris „Kurzemes vārds”
Sniegputeņa vētras postījumi
Vakar pievakarē sāka plosīties sniegputeņa vētra. Tā brīžiem bija līdz 9 ballēm stipra. Vētra ielās neilgā laikā pieputināja lielas sniega kupenas, tā radot traucējumus satiksmē. Sniegputeņa dēļ satiksmi pārtrauca arī tramvaji. Tos ieputināja sniegā un viņi vairs nevarēja tikt uz priekšu. Brīvības – Klaipēdas ielas līnijas tramvaja vagons palika stāvot Brīvības ielā, bet Kr. Barona ielas Gaisa ostas līnijas vagons palika stāvot Raiņa ielā. Līniju atbrīvošana no sniega visu vakaru nodarbināja 50 strādniekus. Sniegputeņa vētra bojājusi vadus arī apmēram 50 Liepājas telefona aparātiem un vairākas ielas pārrāvusi elektrības vadus. Uz neilgu laiku ielas palika tumsā, bet drīz bojājumus atkal uzlaboja. No laukiem ziņo, ka arī tur vētra pārrāvusi vadus vairākām elektriskās strāvas līnijām. Vakar no rīta uz zveju bij izbraukusi motorlaiva „Daugava”. To jūrā pārsteidza vētra. Zveinieki, pārdzīvodami baigus brīžus, un nosaluši vēlu vakarā atgriezās ostā.
Uznākušais sniegputenis pilnīgi aizputinājis pieeju Ziemeļu kapsētai. No „Pluto” fabrikas, apmēram 300 metru garā posmā līdz Ziemeļu kapsētas beigām, spēcīgais vējš sadzinis sniegu apmēram 2 metru augstā valnī. Caur to neiespējami tikt gājējiem un pajūgiem. Tramvaju satiksme norit vienīgi līdz „Pluto” fabrikai. Lai nokļūtu līdz kapsētai, tās sargs izracis eju cauri augstajam sniega valnim, kas sniedzas līdz kapsētas žoga virsotnei. Lielas grūtības jāpiedzīvo bēriniekiem, jo tiem piekļūšana ar līķratiem pie kapiem neiespējama. Zārku jānovieto uz ragaviņām un tikai tādā veidā cauri izraktai ejai to iespējams ievest kapsētā.
Trešdienas vakarā pār Liepāju gāja spēcīga sniega vētra. Neilgā laikā sniegs ielās saputināja lielas kupenas un radījis traucējumus satiksmē. Sniegputenis ieputināja satiksmes autobusu. Pēc atrakšanas tas uz priekšu pavirzījis nelielu gabalu un sniegā atkal apstājās. Vēlāk satiksmi pilnīgi pārtrauca un pilnībā atjaunoja tikai vakar pl. 16. Satiksmes traucējumi radās arī tramvaja līnijā uz Gaisa ostu. Pl. 20 arī tur satiksmi vajadzēja pārtraukt. Līniju no sniega vakar tīrija visu dienu. Satiksmi atjaunoja tikai pl. 19. Uznākušā sniega vētra bija 8 – 9 balles stipra.
Sniegā pie Liepājas iestiga preču vilciens. Izsauktā palīdzības lokomotīve to nogādāja stacijā.
1941. gada 10. decembris “Kurzemes Vārds”
Sniega dēļ traucēta tramvaja kustība
(rubrika: Liepājas dzīve)
Naktī uz otrdienu uznākušais sniegs pilnīgi aizputināja tramvaja sliedes. Vakarrīt no depo izbrauca sniega tīrāmais vāģis. Mitrās un biezās sniega kārtas dēļ kustību no rīta neizdevās atjaunot, kādēļ pie sliežu attīrīšanas stājās darbinieku personāls. Ap pulksten 11 rīta kustību atjaunoja uz Brīvības ielas līnijas, bet uz Kara ostas līnijas kustību izdevās atjaunot tikai pa daļai. Pie sliežu attīrīšanas šoziem strādniekus nav iespējams sagādāt, kādēļ šajos darbos ierosināts nodarbināt žīdus vai karagūstekņus.
1941. gada 30 decembris “Kurzemes Vārds”
Sniegputeņa negaiss
(rubrika: Liepājas dzīve)
Svētdien vakarā Liepājā un tālā apkārtnē sāka plosīties dienvidvakaru sniegputeņa vētra. Negaiss mitējās tikai vakar priekšpusdienā. Pilsētā bija aizputinātas visas tramvaja līnijas. Vakar visu dienu tramvaja darbinieki tīrīja sliedes. Vietām sliedes aizputinātas līdz 2 metru augstām kupenām. Sniegputenis postījumus nodarījis elektriskām apgaismošanas tīklam posmā Liepāja – Aizpute – Kuldīga. Sabojātos vadus sāka izlabot jau vakarrīt. Pēcpusdienā bojājumi bija novērsti. Aizputināto ceļu dēļ vakar vietējie pārtikas tirgi bija ļoti klusi.
1940. gada 28. janvāris „Kurzemes vārds”
Satiksmes grūtības dziļa sniega dēļ
Piektdienas naktī Lejas-Kurzemē atkal uzsniga bieza sniega kārta. Vakarrīt visas Liepājas ielas un lauku ceļi bija klāti ar biezu sniega kārtu. Lēnāk kā parasti ripoja automobiļi un slīdēja kamanas. Apgrūtināta bija arī tramvaja satiksme. Sliežu atrakšanos darbos strādāja 60 strādnieki.
1940. gada 21. maijs „Kurzemes vārds”
Stingrāk uzraudzīs vieglos ormaņus
Liepājas ormaņi ne tīrības, ne zirgu materiālu ziņā vēl arvien nav sasnieguši to stāvokli, kādu no viņiem prasa pasažieri un ari mūsu uzraudzības iestādes. Pilsēta ir 63 ormaņi, bet labi, ja to trešajai daļai ir pietiekami brangi un spēcīgi zirgi un glīti rati. Daudzi ormaņi vēl arvien tērpusies netīros, saplēstos tērpos un viņu rātos valda apšaubāma tīrība.
Lai to novērstu, Liepājas prefektūra turpmāk ormaņiem, kas neievēros norādījumus, atņems braukšanas tiesības. Ormaņu pārbaude turpmāk notiks biežāk. Viena no pārbaudēm bija vakar. Kuršu laukumā garā rindā kārtojas visi ormaņi, pēc kam atsevišķi pa vienam brauca garam prefektūrai, kur pajūgus pārbaudīja prefekts J. Everts ar biroja pārzini H. Graudu, kopi ar veterinārārstiem un pilsētas valdes tehniskās nodaļas pārstāvi. Visi ormani uz pārbaudi gatavojoties bija glīti nokrāsojusi savus ratus un ari iztīrijuši savus formas tērpus. Cerēsim, ka mēs tikpat glīti un tīri ietērptus ormaņus redzēsim ari pēc pārbaudes.
Ormaņiem, kuru pajūgi nebija kārtībā vai ari mugurā bij netīrs tērps, pārbaudes komisija noradīja to novērst un aicināja tos ierasties uz jaunu pārbaudi pēc 2 nedēļām. Vairākiem ormaņiem ieteica iegadāties ari jaunus zirgus. Glītākie pajūgi un labākie zirgi bija 61., 40., 65. un 62. numuriem.
Savukart RS savus busu exprešus nolikvidēja kā sugu, jo tie nerentējas.
