Lietotāja "msh" atbildes

Man atkal besī pamuļķis kurš nesaprot elementārus motora uzbūves un darbības principus un motoru labumu vērtē pēc izlaiduma gada. Kāpēc jāsalīdzina čipotu ar standartu? Lai pamuļķim, kurš motorus vērtē pēc izlaiduma gada, parādītu ka tas 25 gadus vecais klucis spēj to pašu ko desmitgadīgais, un standartā atšķirība ir tikai dēļ standarta konfigurācijas. Bet tu, protams, arī nesaproti kāpēc tā atšķirība ir tāda - jo pirms 25 gadiem četru katlu kuļmašīna bija pozicionēta priekš nabagiem, kamēr šodien to jau smērē kā prēmiumu, un liek jūtami smagākās mašīnās, attiecīgi +/- tam pašam motoram ir jāspēj vairāk. Ja neesi pamanījis, dīzeļiem attīstība pēdējos ~25 gadus ir bijusi divos virzienos - 1) precīzāka iesmidze - priekš atgāzu normām, un 2) mazākas, vieglākas un efektīvākas turbīnas un/vai vairāku turbīnu kopums - lai izspiestu lielāku jaudu no tikpat liela motora, pārāk neciešot apakšām. Kaut kādam 25 gadus vecam klucim uzliekot pēdējās desmitgades turbīnu, jaudā un tajā kā tas gliemezis tiek iegriezts, starpība būtu maza, ja vispār būtu - protams ka tu tāpat turpinātu sist kulakā uz desmitā gada dīzeli, jo "tas tak 2010. gada motors, joptvā!"... "Un vēl jautājums cik nokauti tie tavu pāķu čomu dīzeļi ir" - noteikti daudz mazāk nokauti nekā tavu pilsētas sprukstiņu čomu dīzeļi. Redzi, tajos deviņdesmito gadu motoros īsti nav ko nokaut - tur ir četras vai piecas sprauslas, kurām smidzinātāji maksā dažus desmitus eiro gabalā, tur ir turbīna, kura pamatā kalpo bez problēmām, un pa lielam tas arī ir viss. Tie nav tavu pilsētas čomaku desmitā gada dīzeļi kuriem dilst sadalenes, jāizgriež kvēpu filtri, jānoglušī EGR, sprauslas maksā kosmosu, reizēm izkūst kāds virzulis utt. Un par sprūstošo ģeometriju - kā tad es aprakstu? Ja dīzeļa VNT turbīnai sprūst ģeometrija, tad motors pēc laba un stipra uzsāciena aiziet avārijas režīmā - jo ģeometrija praktiski vienmēr nosprūst tajā stāvoklī kas vajadzīgs lai turbīnu maksimāli ātri iegrieztu, un tādēļ attiecīgi motoru vienkārši pārpūš - īpaši nav dzirdēts ka sprūstu otrā galā Attiecībā par "ikdienā turbodīzelis ir daudz patīkamāks par atmosfērisku benzīnu" - nu jā, pie noteikuma ka izpildās tas pats faktors kas busiem - motora darba tilpums neadekvāti mazs priekš masas kas jāvelk.

Pff... VAG gadījumā vieglāk pateikt kuriem TDI nekā tāda nebija - pašiem pirmajiem 2.5 TDI, tiem kas nāca mašīnās kas saucās "Audi 100" [bet es varbūt meloju un C4 A100 AATnim jau nāca; slinkums pārbaudīt] un pašiem pirmajiem 1.9 TDI, es tikai nezinu ar kuru vadību to ieviesa - iespējams ka visos mk3 golfos un B4 passātos jau bija - 2.5 TDI [kurš nāca C sērijā] nāca 600w [200w + 400w] elektrisks radiatoriņš sildītājā, 1.9 TDI galvas aizmugurējajā dzeses flancī trīs kvēlsveces - abiem risinājumiem darbības princips vienkāršs - pie zemas dzeses temperatūras un pietiekami zemas ģeneratora noslodzes motora vadība ieslēdz vienu vai abus apsildes kontūrus. Nu kaut kādu miroņa dvašu dod.

Tas ko ko kāds nespēj aptvert ir tas ka tevis nosauktais princips darbojas arī uz "drive by cable" motoriem, jo brīvgaitu tur nenotur droseles atdure,bet kaut kas cits - brīvgaitnieks vai droseles motorītis - nu tas benzīnniekiem, dīzeļiem ar mehāniskajiem sūkņiem pats par sevi, tur brīvgaitas apgriezienus notur pats sūknis. Tas ko es nespēju aptvert ir tas kā tu ar saviem lielajiem nobraukumiem neesi iemācījies lietot motoru un sapratis ka virzuļmotora dažādi režīmi ir mehānisks kompromiss. Jā, kad mans vecums bija 18 un mazāk, es mēdzu tā, kā tu apraksti, mocīt muteres golfmašīnas 1.6 mono - piektajā robā brīvgaitas apgriezieni notika pie kādiem 40 kmph. Pieaugot es sapratu ka tāds darba režīms motoram nav īsti veselīgs - es šaubos ka tu atradīsi tomātu kurš tādu perversiju izveiktu, lai arī saprogrammēts priekš ekobraukšanas - man nāk atmiņā C5 2.5 TDI - mierīgi braucot uz 60 pulkstenī apbrīnojami zemi 1,2k - uzmini kas notiek pieskaroties gāzes pedālim? Atkarībā no tā, cik dziļi piespiež, 2-3k... Tas kas tiešam varētu būt būtu tas ka visādi ekobraucēji un sēņotāji mocītu savus motorus kā tu.

1. Vipendrons 2. Vipendrons 3. Vipendrons 4. Dzīvojot noziedzīgā apvidū var noderēt. 5. -//- 6. Vipendrons.

2) sasmīdināji - jā, mazie mk2 golfa izmēri tur nav, tur ir mk2 polo izmēri... Ārējais izmērs nav tas pats kas iekšējais izmērs; galvenais kas pa gadiem ir audzis ir ārējais izmērs, ne iekšējais - kā reiz tās polo klases mašīnas LABĀKAJĀ gadījumā varētu būt salona gabarītiem kas līdzīgi mk2 golfam [rietumos entuziasti ir likuši iekš mk2 golfa padsmitgadīgu polo un fābiju priekšējos paneļus, atšķirībā no mk4/mk5, kuri ir dažus centimetrus platāki, bet ielikt var, tik jātaisa durvju apšuvumos izgriezumi, polo klases mašīnu paneļi der smuki - nu jā, VW DĀR rūpnīca nullto vidū iekš Golf Citi [feisliftots mk1] lika fābijas paneli... ] , vienīgi salonā varētu rasties tāda saspiestības sajūta, jo panelis stipri lielāks... Te ir runa par to ka cilvēks ir pārsteigts ka tajā mašīnā ir kaut cik vietas - es arī, pērkot muteres fābiju, biju pārsteigts ka mēs četri pamatā lielgabarīta cilvēki ērti sasēdāmies.

Bulkuvāģos nav jāierāpjas, jo tur tā sēdēšana ir tikai kripatu augstāka kā normālā vieglajā mašīnā - busā ir jāierāpjas, bet tur jau ir iekšējs pakāpiens, un busa grīdas augstums ir nepieciešamības, nevis ponta pēc.

Tik tas mazais sīkumiņš ka krāsns pati par sevi ir vēdināšanas aparāts - jeb tu domā ka krāsns gaisu degšanas procesam arī ierauj pa skursteni? Ne tak, sadedzina telpā esošo gaisu un ar retinājumu pa dažādām šķirbām ierauj gaisu no āra. Šitā efekta dēļ man ir tīri interesanti kā tas iedarbojas uz izslavēto rekuperatoru ja jebkādas degvielas krāsns atrodas mājā, nevis uz māju noslēgtā un atmosfēru vaļējā pagrabā vai nojumē...

Atšķirība ir tāda ka dzērājs maksā akcīzes nodokli, tāpēc arī ir kaut kāda publiska simboliska cīņa pret alkoholismu, bet realitātē nekā. Kamēr tie kas negrib potēties, dēļ tā ka negrib potēties, lielākus nodokļus nemaksā...

Pašķirstot LSMa purnagrāmatas lapu, tur parādījušies daži raksti par to ka trūkst naudas vēža ārstēšanai - man patika komentāri pie viena raksta, par melanomu - kāds pusducis sarkastisku komentāru par to ka kovidam gan naudas netrūkst...

Vienīgais šarlatānisms ir tavējais - jaudas procentu nekur nebija, bet turbodīzeļa pieejamā griezes momenta proporcija bija apmēram izzīsta no pirksta uzskates nolūkiem - jā, kuļmašīnu fans es tiešām neesmu, tāpēc neesmu pētījis pūtiena grafikus tām, tikai dažiem turbo benzīnniekiem. "Naids pret dīzeļiem" arī ir tavs izdomājums - man vienkārši ir izveidojusies alerģija pret pasakām ka dīzelis esot baigais sporta motors; tipisks austrumeiropas nabagu izdomājums.

Nu nēēē, nēēē, nu ne jau atkal - nu ne jau atkal man nāksies vilties - kārtējajā situācijā, kur iauto daiļdirsēji saslavējuši jaunu kastu nenormālo pārākumu, un izbraucot ar kaut ko tāda vecuma, nāksies smagi vilties, jo starpība ir tieši tur, kur to sagaidīju un nekāda īpašā... Tu varētu pastāstīt kuri ir tie "normālie dīzeļi", bet es jau uzreiz pateikšu ar ko tie tavi "normālie dīzeļi" ir labāki par tiem ar ko esmu braucis - nu vai drīzāk "labāki" - ar to ka ir vairāk vai mazāk nopisti, jo lai arī dara to pašu, darbojas apmēram tāpat un ar to pašu degvielu, bet satur kosmosa figņas kas dārgi maksā, un tāpēc viss tiek amputēts un maksimāli saekonomēts. Kaut kāds 25 gadus vecs AFN par kaut kādu 5 gadus vecu 2.0 TDI ir sliktāks tikai tajā kas nāk ārā pa izpūtēju - ar lielākiem smidzinātājiem un attiecīgu regulējumu priekš iekšā sēdētāja viņš būs 1:1; ar kvēpu masu pat to deviņdesmito gadu VNT turbīnu iegriezīs tikpat ātri kā kā dažus gadus vecam 2.0 TDI - es vispār gribētu ar kādu tādu 2.0 TDI izbraukt [ar mešalku, protams], lai pārbaudītu vai tāds standarta konfigurācijā ir kaut cik tuvu tādam AFNam - vienam paziņam tāds bija, bija apbrīnojami elastīgs, ieplūdē spiediens sāka celties no 1,2k

Mazāks un jaudīgāks, nu VAU vienkārši! Ja jau ir tik fantastiski, tad jāprasa - kur ir Maksts traktoru fanu klubiņš? Reku kaut kur pa Rīgu ganās TDR, Turbo Diesel Racing team, ar vīlētiem VAG 1.9 TDI, 250-350 zs jaudās, dažādu modeļu mašīnās, golfos, aužos - kur ir nikni kūpošas, vēl jaudīgākas makstis, ja jau reiz tajās esošās kuļmašīnas ir vēl niknākas? Nekur - jo nekā sevišķa tevis piesauktajos motoros nav. Redzi, tevis piesauktās VAG četru katlu kuļmašīnas no fabrīķa nāk ar tādu jaudu, kāda tam ir nevis tāpēc, ka tās neturētu vairāk [no standarta 1.9 TDI kluča čaļi spiež ārā ~250 zs/450 nm - kā tur ar tiem tevis piesauktajiem itāļu un franču brīnumiem, cik tie tur?], bet tāpēc ka VAG ir krutāks koncerns - tiem kam tur ar kaut kādu 130/whatever zirguspēku četru katlu turbodīzeli bija par maz, bija jāpērk dīzelis ar sešiem vai astoņiem cilindriem; ne par velti 1.9 un 2.0 visniknākās versijas nāca/nāk tikai šķērsvirzienā, jo garenvirzienā tās būtu ar jaudu kas potenciāli celtu nost pircējus V6 dīzeļiem - taviem brīnumiem ir bik vairāk iepūsts tīri lai tie smukāk izskatītos uz to pliko VAG nabagu versiju fona; apsveicu, tu esi uz to uzķēries. Abet par to pirmo rindkopu - kā ar tevi pašu? Tu varbūt pamatā ganies pa latīņu šrotmobīļu forumiem - es jau kādus 14 gadus apgrozos VAG forumos, tāpēc salīdzinu to, kas man tuvs. Man diezgan dziļi pie dirsas ka alfai kura pēc pusgada ceļos uz tolmetu, jo sapuvusi, kuļmašīnā iepūš 20 kilopaskālus vairāk, tāpat kā pie dirsas ka renim kuļmašīnā, kuru šrotā čaļi šobrīd jau ar āmuriem utilizē, arī reiz iepūta 30 kilopaskālus vairāk nekā līdzīgai VAG kuļmašīnai. Man arī vispār visas tās kuļmašīnas pa lielam ir pie dirsas - visi tie nemotori ir domāti komerctransportam vai cilvēkiem kam patīk ieseksota centa sajūta - es vienīgi mazliet orientējos VAG kuļmašīnu elektronikā, jo reizēm man mēdz kaut ko pa to tēmu paprasīt; ja kāds prasa kaut ko par dzelžiem, pasūtu tālāk. Sasmējos par "manis nicinātajām lētajām eļļām" - diez kur es tās nicinu, lejot golfā vidusmēra 5w40 sintētiku?

Tu esi sajaucis kas bija pirmais - vispirms bija vista, jo bez vistas nebūtu olas, nevis otrādi - nevis benzīnnieks ir jāgriež, bet benzīnnieku var griezt, jo atšķirībā no dīzeļa, tai nodarbei ir jēga, un tāpēc arī inženieri tos motorus ir attiecīgi nokonfigurējuši. Dīzelis ir nokonfigurēts zemiem apgriezieniem jo viņš griezties nespēj - ja benzīnnieku nokonfigurētu zemiem apgriezieniem, no dīzeļa viņš atšķirtos tikai ar to ka būtu stiprāks - bet nu priekš kam tādu benzīnnieku kurš sava dīzeļa astmātiskuma dēļ lielākos ātrumos neko nespētu, ja viņu var uztaisīt normālu un elpojošu? Kā arī - lētāk un vienkāršāk ir motorā iepūst 1 bāru pie 6k nekā 2 bārus pie 3k - kamēr dīzeļiem vienkārši nav variantu.

Elementāri, vatson - tu rēķini absolūtos lielumos, es relatīvos. Relatīvos, tas ir - par piemēru paņemsim audī 2.3 motoru - pie 1k rpm 70% griezes, pie 2k rpm 80% griezes, pie 3k rpm 90% griezes - un tas viss ir pieejams tik ātri, cik ātri tu spēj nospiest gāzes pedāli. Tikmēr taviem četru katlu belarusniekiem tas izskatās - 1k rpm 30% griezes, 1,5k rpm - bik vairāk, 1,7k, mironis sāk atdzīvoties, 2k yay, pilns pūtiens [100% griezes moments] - pāreja no vieglas slodzes attiecīgajos apgriezienos uz pilnu slodzi mērāma sekundēs, un jo tas motors jaudīgāks, jo tas viss paliek briesmīgāk, jo tā starpība paliek lielāka. Jā, protams, tajā šaurajā diapazonā kurā tas turbodīzelis tiek piepūsts, viņš velk - jo cilindros tiek iepūsts bārs vai vairāk, un līdz ar to tiek sadedzināts attiecīgs daudzums degvielas - bet pa lielam tāds nebaudāms motors, ne tur atsaucība, ne viņš iet. Un jā - tu pie tādiem neatsaucīgiem dīzeļiem, acīmredzot, esi pieradis, un tāpēc tas tev liekas normāli - es esmu pieradis ka motora atsaucība ir mērāma sekundes tūkstošdaļās, nevis sekundēs, un asi ieminot grīdā kaut kas izmainās jebkurā apgriezienu diapazonā, un nevis tajā apgriezienu diapazonā, kurā jādudina pa pilsētu, ne tikai pietrūkst reakcijas asuma, bet pat pedālis pārvēršas par gumijas pedāli... Labi, man nav sanācis pabraukt ar pēdējās desmitgades dīzeļiem, paprovēt kā izpaužas progress turbīnu tehnoloģijās, bet spriežot pēc wikipēdijā lasāmajiem cipariem, fizikas likumus diži appist neizdodas, uzlabojums pret deviņdesmito gadu dīzeļiem ar VNT turbīnām ir diezgan neliels - divdesmitgadīgam 1.9 TDI ar VNT turbīnu pūtiens sākas pie 1,5k un apogeju sasniedz pie 2k - spriežot pēc wikipēdijā lasāmajiem cipariem, tā robeža ir bik pazeminājusies. Ā, un runājot par atmosfēriskajiem dīzeļiem - man pirms dažiem mēnešiem sanāca izbraukt ar mk3 kadiju, 2.0 SDI - es biju ļoti pārsteigts - es pirmo reizi braucu ar dīzeli kas ir atsaucīgs uz gāzes pedāli - jā, protams, tā kaste ar to motoru diezgan švaki kustas, bet zato pirmajos divos robos tu asi iemin grīdā un motors reaģē, nevis kā TDI, kur pat skaņa neizmainās... :D

Nu un priekš kam vajadzēja? Podā izmestas 129 eiras. Ja gaisā ir par daudz oglekļa dioksīda, tu sāc žāvāties, respektīvi - indikators tavā mājā jau ir, dabisks. Ja akurāt kaut kādu figņu pa šo tēmu vajadzētu, tad oglekļa monoksīda detektoru, mājās kur ir krāsns un ļoti izklaidīgi cilvēki to krāsni kurina...

Man atkal liekas ka tev ir bijusi klātienes pieredze tikai ar vienu vieglo mašīnu, un to pašu labi nosēdinātu vai stancētu. Par to ka par ērto ierāpšanos pseidodžipos tu konkrēti dirs parāda trīs lietas. Pirmkārt, tāds lielajiem džipiem sastopams ārpuses elements kā kāpšļi - nu jeb kā nosaukt tos bleķa veidojumus - diez kāpēc ražotāji liek elementus uz kuriem pakāpties lai iekāptu mašīnā, kurā sēž kā uz krēsla? Otrkārt, dažādu nemākuļu arguments pseidodžipiem - "labāka pārredzamība" - ja jau pakaļa arī pseidodžipā atrodas 50-60 cm virs asfalta kā normālā mašīnā, tad no kurienes rodas šī labā pārredzamība? Treškārt, man pirms kāda laiciņa sanāca pabraukt ar džipu - jā, īstu džipu - kurā iekāpj kā tu to piedēvē pseidodžipiem - pieliek pakaļu pie ķebļa, bik pastumjas uz augšu un esi ķeblī. Džips bija Ford Ranger, un tā kā džips, tad tam ir adekvāts klīrenss - lai nodrošinātu adekvātu klīrensu bet arī adekvātu smaguma centru, un vieglu iekāpšanu, ķeblis atrodas tik zemu attiecībā pret grīdu ka iekšā jāsēž ar tizli izstieptām kājām, un no pseidodžipu "labās pārredzamības" čiks vien sanāk, jo priekšā atrodas liels mašīnas purns, kas lieliski visu aizsedz. Tev zināmajiem vecajiem cilvēkiem acīmredzot ir pietiekami daudz makaronu sakarināti uz ausīm par pseidodžipa ērtībām, gan jau tu pats to esi izdarījis. Es jau minēju piemēru, kur tantiņa šī iemesla dēļ deva priekšroku Omegai un pakaļroku Fronterai - dīvaina tantiņa, neko nesaprot no ērtas iekāpšanas, vai ne?

Tas bija nevis dīzeļīpašnieks, bet dīzeļkapeikpisējs - tādu dīvainu braukšanas stilu kā viņam es dabā esmu redzējis tikai LAP šoferiem, kam tādu noteikti paģēr grafiks un spiediens no augšas taupīt degvielu. Ar ko viņš brauc, kaut ko garantijas periodā, kaut ko kas ražots pēdējos 15 gados un ar amputētu kvēpu filtru vai ar kaut ko kas vecāks par 15 gadiem?

Nezināju ka čipšķūneri un citi cilvēki kas dīzeļus arī skrūvē, ne tikai ar tiem brauc, saucas "benzīnlūžņu īpašnieki" :D Tā kā es braucu pēc izjūtas, vēl nevienā dīzelī nav radušās sajūtas ka šo būtu jālieto kā fūres padsmitlitrīgo; galvenā starpība pret benzīnnieku 1) apakšās mironis 2) no tā izrietoša nepieciešamība izņemot krustus pārslēgties vienu robu zemāk nekā pierasts, lai arī izjūtas saka ko citu - nē nu ja nav kur steigties un citus nekavē, var jau arī ar dīzeļmironi pēc krusta klabināt dažus simtus metru atmosfēras režīmā līdz šis beidzot ieiet pūtienā 3) Atšķirībā no benzīnnieka, virs 3k negriežu; tā darot rodas nepatīkamas sajūtas - paši traktoru fani gan mierīgi zāģē virs 4k.

Jā, esmu šo sīkumu izlaidis, jo dēļ intereses trūkuma par kā tāda iegādi neesmu skatījies to kastu cenas - diez kā es esmu varējis to atgādināt? Es pat nemaz nešaubos ka lielākā daļa man pazīstamo pensionāru kaut kādu "pensionārisku" pseidodžipu spētu atļauties - bet, redzi, pensionāriem vajag mašīnas kurās ērti iekāpt, nevis kurās jāierāpjas - tāpēc man pazīstamajiem braucošajiem pensionāriem augstākā mašīna ir meriva, uz sitienu nāk prātā veseli divi tādi - mans vectētiņš nomainot žiķeli pret golfu arī izvēli izdarīja balstoties uz iekāpšanu, un es viņa izvēli pilnīgi saprotu Nu ja tu nezini Latvijas A ceļu numurus, kuru piedevām ir tikai 11, tad bēdīgi. Man viņi mazliet jūk, bet tas tāpēc ka no tiem 11, tikai pa 3 esmu regulāri braucis un pa kādiem 2 neesmu braucis nekad. Ar to tavu zināšanu ir interesanti - man dabā diezgan bieži nākas redzēt ne sevišķi adekvāti braucošus pseidodžipus, lielākoties ar sieviešiem pie stūres, kur skatoties uz braukšanas veidu rodas pamatotas aizdomas ka attiecīgais braucējs atrodas pie pseidodžipa stūres lai būtu drošāka sajūta.

20 kas? Mašīnas ar patiešām plānu gumiju? Un cik bija tādas, kurām priekšējo bremžu lielums atļautu mazāku ripuļu izmēru?

Es teicu - droši vien lielākā daļa no visiem pseidodžipistiem raustās - es neteicu ka no visiem sēņotājiem lielākā daļa ir pseidodžipisti. Mazauto sēņotāji ļoti bieži ir pensionāri vai kādas vecākas sievietes - ja tavas pasakas par ērto ierāpšanos pseidodžipā būtu patiesība, tad būtu pie viena tiešām būtu jāsagaida ka lielākā daļa sēņotāju būtu pseidodžipisti, jo pensionāri pārsēstos uz tiem... :D "nupat esi atzinis, ka tiem jau nav ne vainas" arī ir tavs izdomājums, gluži tāpat kā "apskaustie pseidodžipi". Jā, nomināli es pieņemu ka tu esi braucis viskautkur, bet ja jau reiz tik ļoti grūti atcerēties ka uz A11 tālākais gabals kas jānobrauc lai tiktu pārredzamā vietā ir kāds kilometrs, tad ir interesanti...

To vai sasit disku vai riepu nosaka tas, pa kuru pusi trāpa - ja iekšmala, tad disks līks un riepa dzīva, ja ārmala, tad sasit riepu bet disks dzīvs.

Tas jau nav nogrimis, tas ir izmests krastā. Bet vispār labs apraksts... :D

Rūpnieciski? :D Es šaubos ka vispār ir kāds rūpnieciski ražots gulošais velosipēds - ir tikai lielākos apjomos ar TIGu uzmetināti. Es pieņemu ka viģikā redzamais čalis ir tas, par kuru man šad un tad gadās dzirdēt - es šad un tad no pazīstamiem cilvēkiem dzirdu par vienu leiti kas ar gulošo velosipēdu braukā te kaut kur apkārt, redzēts braucam līdz pat Nīcai un cik var noprast, braukā regulāri.