Neaizmirsti ko vācieši bija sasnieguši jau pirms bismarka - kļuvuši par vienu no attīstītākajām eiropas tautām, kolonizējuši lielu daļu austrumeiropas utt.
Jā, iedomājies - vajag iemaņas lai ar kāju neizārdītu viduskonsoli [vai, precīzāk sakot, to neiespertu kur nevajag] vai arī neizgāzties no mašīnas ar galvu pa priekšu, jo kājas kaut kur aizķērušās. Bet nu man ta vajag tikai iemaņas - es domāju ka pēdējās desmitgades golfiem nav variantu, izkāpšana pa otru pusi tuvu neiespējama.
Būtu labāk tai bābai iemācījis mašīnu nolikt - tricārs ir golfa klases hečbeks, par vēlmi tādam gribēt parkingu vai kameru būtu jākaunas, nav jau sedans, kam varētu būt mazliet pagrūti saprast kur ir pakaļas buferis. Un ja nu tomēr cilvēks tāds kas nemaz nemāk braukt, aftermarketa parkings nemaksā miljonu.
Nu redzi, man ir iemaņas izkāpt pa otras puses durvīm, iegūtas tajās reizēs kad mašīna garāžā ir jāiebrauc atmuguriski - bet blakussēdētājam šādu iemaņu nav... Bez tam, vieglāk un precīzāk ir piebraukt līdz ar nagiem savu pusi, nevis otru pusi.
Var jau būt. Man gan, braucot ar mašīnu kas ārēji ir ne lielāka par tagadējo mini, paretam gadās situācija, kur kāds tizlāk nometis uz brīdi mašīnu, mani ieraugot grib pārbraukt un nobolās ka es izlienu tāpat. Pēdējajā laikā ir bijušas pāris reizes kur kādas mājas sētā jāizlien starp lauksaimniecības tehniku - uz aci liekas ka neizlīdīs, bet izlien gan.
Par izkāpšanu - man ir pieejams tāds hārdkors, kur nolieku mašīnu ar kreiso sānu cieši blakus citas mašīnas labajam sānam un izkāpju pa pasažiera pusi; ļoti reti gadās pielietot tādu metodi vietās kur normālai nolikšanai vietas ir par maz - kā tev ar tādu metodi?
Pie mums var uzsākt kustību - pirkt mašīnas kas mazākas par A6/piecsimto behu - izrādīsies ka ne tikai vieglāk lielveikalu stāvvietās izkāpt, bet arī var daudz kur izbraukt, kur lielā kaste vienkārši fiziski cauri neizlien.
Runājot par kaunu un muļķībām pie stūres - man vienreiz patika skats uz tās ielas, pie kuras Liepājā atrodas Depo - stāvu tās ielas krustojumā ar Zemnieku ielu [vienvirziena ielu], ar skatu uz Depo [bet laikam ne mašīnā bet ar kājām vai uz velosipēda, jo es nekur tajā brīdī nebraucu] - iedegas zaļais, viens sievišķis no Depo puses nogriežas pa kreisi [pret spalvu] un aizbrauc - paiet brītiņš, stumjas atpakaļ...
Vakardien pieredzēju no viena bembista interesantu izklaidības pazīmi - braucu ārā no Liepājas Senukai, man iedegas zaļais, piepeši, hujaks, pa brīvībeni virzienā prom no centra mierīgi aizbrauc melns BMW; būtu es pie dzeltenā uzsācis, varbūt būtu satikušies... Vēlāk, braucot tajā virzienā, sapratu par ko bembists domāja - tad kad no Senukai izbraucošajiem iedegas zaļais, iedegas zaļais arī tai joslai kas no centra puses nogriežas uz Senukai - bembists ieraudzīja zaļu bultu pa labi un nepapūlējās paskatīties uz savas joslas luksi... :D
Jā, iespējams ka tu ar savu vilcienu pieredzi un divām tonnām bleķu izvēlētos iziet uz tādu apdzīšanas manevru, par domām uz kādiem es sevi mēdzu skaļi lamāt, jo tomēr galā jānokļūst dzīvam un veselam. "ventspils šoseja svētdienas pēcpusdienā" - abet ko es teicu? :D Es agrāk diezgan bieži mēdzu braukt piektdienas vakaros pa A9 Rīgas virzienā vai svētdienas vakaros/agros pirmdienas rītos Liepājas virzienā - es ļoti labi zinu par ko tu runā un kas tev jāizcieš, pats savām acīm esmu to daudzreiz pieredzējis - braucot pretī un pukojoties ka grūti nokost kādu no retajām sēnēm manā joslā, jo pretī pārāk maz spraugu... :D Rīdzenieku problēmas.
Ak, tu par savām dižās pilsētas iemītnieka problēmām... Jā, tajās es pārāk neorientējos, jo ja arī mēs trāpītos uz vienas šosejas, tu piedalītos žurku skrējienā, sēžot vilcieniņā, bet es brauktu tev pretī pa praktiski tukšu joslu - vai, augstākais, mēs brauktu ar pāris stundu nobīdi, kur es jau būtu uz žurku skrējiena beigām, kur uzbraucot uz šosejas man jānokož 5-10 sēņotāji lai mierīgi brauktu kruīzā bez mašīnas priekšā. Man liekas ka uz pirkstiem varētu saskaitīt reizes [varbūt pēdas arī būtu jāpieķer klāt] kad es esmu braucis ilgstoši pa šoseju sēžot kādam astē.
Pa kuru brīdi džips no AMC sešu katlu benzīnnieka pārtapa par VM šrotori dīzeli?
A ko darīt ja ejot uz apdzīšanu viens tāds taaneko priekšā vienlaicīgi dara to pašu, tikai apdzen uz 105? Jā, forši nav - sēdēt tādam astē puspedālī un rēķināt, paspēšu vai nē...
Nu, laikam tas teiciens "nav labāka pazīme par to ka jūsu dzimumdzīve ir beigusies kā volvo uz piebraucamā celiņa" ir patiess - tas ka man neaiziet ka šī zobgalība varētu būt patiesa ir vienīgais ko tu varētu man pārmest Es to visu, ko tu te nosauc, ļoti labi zinu, vēl vairāk - es tā agrāk arī mēdzu darīt - braucot ar B3 audī, 2.3 kvatru - ne pārāk iedvesmojošu motoru [tā mašīna tiešām iet sliktāk nekā mans golfs, jau uz papīra] kurš toties ir patīkami elastīgs, elastīgāks nekā tavas sievas lolvo, jo tevis piesauktajos dudināšanas režīmos tas attīsta vairāk griezes momenta, bet tam jākustina tikai 1,2 tonnu sedans, nevis 2 tonnu suņubūda - problēma ir tāda ka interesantāk ir mīt grīdā, nevis dudināt - protams, pie noteikuma ja motors ir atsaucīgs. Es ar savu golfu arī varētu dudināt tāpat kā tu - četri cilindri tur tajos zemajos apgriezienos gan ir ar griezes momenta iztrūkumu, bet divu riteņu piedziņa un svars to kompensē - bet interesantāk ir ar asu pedāļa piespiedienu līdz grīdai [tādu, kur asajam piespiedienam seko tikpat asa motora reakcija, nevis tikai kārbas slēgāšanās un motora centieni iegriezt gliemezi] otrajā paātrināties līdz ~60. Tas pats ar apdzīšanu uz šosejas - kaut gan tavā gadījumā es varu saprast tavu nespēju saprast mani - pseidodžipā tev ir laba skaņas izolācija un turbodīzelis, džipā gurdens un pamazs benzīnnieks - tādus tiešām griezt nav interesanti - ar savu audī es arī uz šosejas apdzinu piektajā.
Tu laikam esi kaut ko sajaucis - tavai sievai ir Geely XC60 pseidodžips ar mazu, 2.4 litru, piecu katlu kuļmašīnu - tas ka tur virsū ir rakstīts "volvo" nenozīmē ka ir darīšana ar 12 - 16 litru sešu katlu agregātu kam ierobežotājs atrodas pie, hvz, 3k Vieglās mašīnas kuļmašīnas gadījumā "vēlme bez vajadzības nezāģēt motoru" nozīmē vēlmi negriezt to virs 4k, un tai normālais darba diapazons ir starp 2 un 3 štukām - jā, bez šaubām, dudinot uz 1,5k tiek bik ietaupīta degviela, tāpēc arī kaut kādi eko asistenti to iesaka + pateicoties attiecīgam vadības bloka regulējumam, liekas ka tas motors iet jau no tām 1,5 štukām - bet ja tur ieliktu regulējumu kas mākslīgi neierobežotu motoru, tad pārsteidzošā kārtā atklātos ka pūtiena apogeja ir pie ~2k...
Man reiz bija interesanti uzdurties vecai diskusijai vienā Latvijas VAG forumā, neatceros kurā, kur divi mūsu čipšķūninga grandi, Kaross un Joniksiņš, abi divi mk3 1.9 TDI īpašniekam skaidroja ka ar dīzeli nav ko dudināt ceturtajā uz 60 - uz 60 ir jābrauc trešajā... :D
Ekoloģija/pseidoekoloģija nav tas pats kas mašīnas saudzīga/pareiza lietošana Stāstīt ka vadīties pēc tā tava eko asistenta un tā mocīt motoru ir pareizi ir tas pats kas stāstīt ka EGR un DPF neietekmē dažādu motora mezglu resursu. Tavā gadījumā es tiešām ceru ka tik jauna dīzeļa CR sprauslas smidzina tik precīzi ka kvēpi līdz filtram iet minimālos daudzumos - jo 20-25 gadus veciem dīzeļiem kam vēl ir siksnas piedzīts sūknis un mehāniskās sprauslas, bet jau maināmas ģeometrijas turbīna, šāda pensionārbraukšana ir nopietna problēma, jo turbīnas ģeometrija aizdiršas ar kvēpiem un nosprūst - jeb kā teica pazīstams čalis, kurš vecus dīzeļus pazīst tikpat labi kā es vadus, "sēņot var ar WG turbīnu, ar VNT jāmin grīdā" un minēja ka pie tās trīsstāvenes kurā viņš dzīvo stāv divas mašīnas, kurām no pensionārbraukšanas turbīnas ir tā aizdirsušās ka nemaz nedarbojas, tikai tur braucēji to nejūt...
Ja ir runa par dīzeli, ne vecāku par 20 gadiem, tad jā, VNT turbīnas standarta motoriem parasti sāk kaut ko pūst pie 1,5k - 2.5 ceškai ir parasta, nemaināmas ģeometrijas turbīna ar pūtiena slieksni pie 2k standarta motoram un ~1,6 - 1,7 čipsotam. Turbo benzīnniekiem gan vairāk velk uz tām 2 štukām, kaut vai tāpēc ka parasti tur ir nemaināmas ģeometrijas turbīnas...
Relatīvi smaga mašīna ar relatīvi sūdīgu aerodinamiku [hečbeks], pamazu [priekš tās slodzes] motoru kuram paredzēts darboties kā turbiķim, bet kurš sestajā ātrumos kas atļauti pie mums visdrīzāk darbojas atmosfēriskā režīmā un droši vien uz pūtiena sliekšņa...
2.5 ceškai ar standarta regulējumu, braucot uz 95, sešinieces sestais robs ir mazohistu robs - patēriņš tāds pats kā piektajā, bet katra mazākā sabremzēšanās noved vai nu pie pārslēgšanās, vai nepieciešamības ieskrieties nīkulīgā atmosfēras režīmā. 2.5 ceškai "jo spēks slēpjas kvēpos" edišen ir savādāk, un tīri tikai tāpēc ka tur motors jau spēj to gliemezi tajos apgriezienos [~2k] iegriezt ar kvēpu masu, ko standarta motors nespēj - tad nu tur ir 300 gramu ekonomija un kruīzējot var redzēt ka gliemezis pumpē kādus 20 kPa.
Pieci. Visām B3/B4 pastētēm bija 02A tipa kārbas, uzprojektētas kā piecinieces, kurām gan bija versija ar piekto robu izņemtu ārā, bet tāds marazms tika tikai pavisam agrīnām un plikām B3 pastētēm kas reāli dabā nav sastopams.
Vakar ričukam ierīkoju aizmugures bremzes. Esmu vīlies - nepārsteidzošā kārtā ar vienu kloķi darbināt divas dangu bremzes ir smagi. Cik labi bremzē, to vēl nezinu - kādu citu vakaru, kad būšu morāli nobriedis pie vajadzības metināt aizmugures tiltu, būs mājas tuvumā lielākā ātrumā jānomet pa nažiem - man ir bail ka kāds aizmugures tilta metinājums var neizturēt to bremžu vērpienu, jo bremzēm svira ir ar diezgan garu plecu... :D Ilgtermiņā noteikti pakāpeniski būs jāiet uz hidrauliskām disku bremzēm.
Šodien darbā aiz gara laika samainīju priekšējā pārslēdzēja trosi, vecā bija par īsu un tāpēc bija tizlā lauzienā, jauno uztaisīju ar rezervi lai vajadzības gadījumā var pārvietot vidusasi vēl 5 cm uz priekšu - es biju aizmirsis ka priekšējais pārslēdzējs var būt viegls un precīzs...
Nākamā lieta kas darāma - lukturi - jāuztaisa diviem lukturiem stiprinājumi, jābūvē paši lukturi un jābūvē kastīte slēdžiem.
Kurš runā par čīkstošām rumbām? :D Čīkstēja pedāļi - vairs nečīkst, jo kaut kā viņos iemocīju smēri, bet esmu viņos vīlies - izrādās ka konusi ir iepresēti un asis nav izņemamas.
To kas priekšā ir šķībs īsti nevar saprast jo teorētiski lielā O malas var būt pašķiebušās metināšanas procesā, lai arī tā tam nevajadzētu būt [gali toč ideāli taisni nav - es vienkārši redzu ka bremžu supports atrodas minimālā lauzienā pret disku - vai nu supporta kronšteins ir šķībs, vai ritenis savos stiprinājumos stāv šķībi - kas nebūtu nekāds brīnums, jo stiprinājumu dziļuma vienāduma precizitāte varētu būt milimetra robežās.