Jā, šis nav kaut kāds sūda elektromobīlis...

[jāskatās no kaut kādas sestās minūtes]

Ekoloģija/pseidoekoloģija nav tas pats kas mašīnas saudzīga/pareiza lietošana Stāstīt ka vadīties pēc tā tava eko asistenta un tā mocīt motoru ir pareizi ir tas pats kas stāstīt ka EGR un DPF neietekmē dažādu motora mezglu resursu. Tavā gadījumā es tiešām ceru ka tik jauna dīzeļa CR sprauslas smidzina tik precīzi ka kvēpi līdz filtram iet minimālos daudzumos - jo 20-25 gadus veciem dīzeļiem kam vēl ir siksnas piedzīts sūknis un mehāniskās sprauslas, bet jau maināmas ģeometrijas turbīna, šāda pensionārbraukšana ir nopietna problēma, jo turbīnas ģeometrija aizdiršas ar kvēpiem un nosprūst - jeb kā teica pazīstams čalis, kurš vecus dīzeļus pazīst tikpat labi kā es vadus, "sēņot var ar WG turbīnu, ar VNT jāmin grīdā" un minēja ka pie tās trīsstāvenes kurā viņš dzīvo stāv divas mašīnas, kurām no pensionārbraukšanas turbīnas ir tā aizdirsušās ka nemaz nedarbojas, tikai tur braucēji to nejūt...

Ja ir runa par dīzeli, ne vecāku par 20 gadiem, tad jā, VNT turbīnas standarta motoriem parasti sāk kaut ko pūst pie 1,5k - 2.5 ceškai ir parasta, nemaināmas ģeometrijas turbīna ar pūtiena slieksni pie 2k standarta motoram un ~1,6 - 1,7 čipsotam. Turbo benzīnniekiem gan vairāk velk uz tām 2 štukām, kaut vai tāpēc ka parasti tur ir nemaināmas ģeometrijas turbīnas...

Relatīvi smaga mašīna ar relatīvi sūdīgu aerodinamiku [hečbeks], pamazu [priekš tās slodzes] motoru kuram paredzēts darboties kā turbiķim, bet kurš sestajā ātrumos kas atļauti pie mums visdrīzāk darbojas atmosfēriskā režīmā un droši vien uz pūtiena sliekšņa...

2.5 ceškai ar standarta regulējumu, braucot uz 95, sešinieces sestais robs ir mazohistu robs - patēriņš tāds pats kā piektajā, bet katra mazākā sabremzēšanās noved vai nu pie pārslēgšanās, vai nepieciešamības ieskrieties nīkulīgā atmosfēras režīmā. 2.5 ceškai "jo spēks slēpjas kvēpos" edišen ir savādāk, un tīri tikai tāpēc ka tur motors jau spēj to gliemezi tajos apgriezienos [~2k] iegriezt ar kvēpu masu, ko standarta motors nespēj - tad nu tur ir 300 gramu ekonomija un kruīzējot var redzēt ka gliemezis pumpē kādus 20 kPa.

Pieci. Visām B3/B4 pastētēm bija 02A tipa kārbas, uzprojektētas kā piecinieces, kurām gan bija versija ar piekto robu izņemtu ārā, bet tāds marazms tika tikai pavisam agrīnām un plikām B3 pastētēm kas reāli dabā nav sastopams.

Vakar ričukam ierīkoju aizmugures bremzes. Esmu vīlies - nepārsteidzošā kārtā ar vienu kloķi darbināt divas dangu bremzes ir smagi. Cik labi bremzē, to vēl nezinu - kādu citu vakaru, kad būšu morāli nobriedis pie vajadzības metināt aizmugures tiltu, būs mājas tuvumā lielākā ātrumā jānomet pa nažiem - man ir bail ka kāds aizmugures tilta metinājums var neizturēt to bremžu vērpienu, jo bremzēm svira ir ar diezgan garu plecu... Ilgtermiņā noteikti pakāpeniski būs jāiet uz hidrauliskām disku bremzēm.

Šodien darbā aiz gara laika samainīju priekšējā pārslēdzēja trosi, vecā bija par īsu un tāpēc bija tizlā lauzienā, jauno uztaisīju ar rezervi lai vajadzības gadījumā var pārvietot vidusasi vēl 5 cm uz priekšu - es biju aizmirsis ka priekšējais pārslēdzējs var būt viegls un precīzs...

Nākamā lieta kas darāma - lukturi - jāuztaisa diviem lukturiem stiprinājumi, jābūvē paši lukturi un jābūvē kastīte slēdžiem.

Kurš runā par čīkstošām rumbām? Čīkstēja pedāļi - vairs nečīkst, jo kaut kā viņos iemocīju smēri, bet esmu viņos vīlies - izrādās ka konusi ir iepresēti un asis nav izņemamas.

To kas priekšā ir šķībs īsti nevar saprast jo teorētiski lielā O malas var būt pašķiebušās metināšanas procesā, lai arī tā tam nevajadzētu būt [gali toč ideāli taisni nav - es vienkārši redzu ka bremžu supports atrodas minimālā lauzienā pret disku - vai nu supporta kronšteins ir šķībs, vai ritenis savos stiprinājumos stāv šķībi - kas nebūtu nekāds brīnums, jo stiprinājumu dziļuma vienāduma precizitāte varētu būt milimetra robežās.

Nu tad pamēģini trešo un būsi šokā.

Es no savas garās piecinieces trešo izmantoju kā reiz pamatā lai būtu interesantāk; 90% gadījumu varētu piektajā apdzīt, 10% gadījumu varētu nedzīt.

P.N. Tev tā kārba ir īsa, tu pats zemais lidotājs vai tev patīk daudz čikāties ja tu Latvijā pa šoseju brauc sestajā robā?

Sūds par tavu treniņu plānu un 30+ kmph - jau pārvietojoties ar parastu velosipēdu ar adekvātiem 25-30 kmph un mērķi nokļūt pēc iespējas ātrāk galā, sākas jau problēmas. Nerunājot nemaz par veloceliņiem kas uztaisīti ķeksīša pēc - kā Liepājā uz Zirņu ielas. Un pilnai laimei asprāši tur ir uzlikuši tās zīmes kas pa brauktuvi braukt aizliedz...

Tu te esi ierāvis auzās - problēmas ir tieši tāpēc ka ir piekare, un attiecīgi aizmugures tilts spēj lēkāt ar asākām kustībām nekā tad, ja piekares nebūtu. Priekšā kā reiz piekares nav, un tur nekas negrab - tiesa gan, tur arī dubļu sargs ir pieskrūvēts abos galos.

Kārtīgi uzliku aizmugurē vienu dubļu sargu [un sadarīju vēl šo to ar pusautomātu aizmugures tiltam]; esmu vīlies - nepārsteidzošā kārtā tas plastmasas sūds to tik vien dara kā grab, tas nekas ka paredzēto 2 V veida skavu vietā 4, tb 9 stiprinājuma punkti Pagaidām jau nāksies pieciest, bet ilgtermiņam jādomā ko darīt - bik šaubos vai vērts meklēt kaut ko veikalos, pieņemot ka kādā skārdnieku darbnīcā atrastos Angļu Ritenis, jautājums vai par trīs dubļu sargu uzrullēšanu man nepaprasītu tādu naudu, ko labāk būtu iztērēt lai to angļu riteni uzbūvēt un pašrocīgi uzrullēt...

Kā reiz tevis piesauktajiem [ne]motoriem no tās kurināšanas nav nekādas jēgas, jo vārgā iešana apakšās augšās nehuja neuzlabojas...

Nejauc pirkstu ar krānu - tā "nereģistrētā" ar tukšu bāku prom nebrauca... Ja jau ekofašists aizbrauca prom nelādējies, tātad tam bija nopietns iemesls.

Vakar vakarā uzliku fiksajā variantā [gala stiprinājums un abas V skavas] abus dubļu aizsargus un piemetināju vienai aizmugures danga bremzei stiprinājumus [jo otri divi jānofleksē no donorrāmja, un bija jāizdomā kur tos metināt, augšā vai apakšā] un uztaisīju pagaidu stiprinājumu lai būtu kur ķeseli iekabināt, lai velosipēdam būtu kravnesība lielāka par nulli. Šodien pirmo reizi pēc avārijas, tātad pēc mēneša pārtraukuma, uzbraucu uz šosejas - kopā šodien nobraucu 83 km, kādus 50 pa šoseju, 10 pa granti, atlikumu pa dažādas [lielākoties sliktas] kvalitātes asfaltu, secinājumi:

1) ar steigu jāpārnes ķeblis kādi 5 cm uz priekšu, lai mani gurni atrastos uz vienas ass ar stūres asi - dizaina autors raksta ka tā tiek mazināta stūres staigāšana minot - tādēļ es esmu pasācis sēdēt vairāk uz priekšu, un pabraucot bik vairāk, tas bez sekām nepaliek - šodienas garākais gabals bija 30 km, pieceļoties atklāju ka krusti sāp...

2) Pie viena būs jāuzbūvē stingrāks aizmugures ķebļa stiprinājums - šobrīd tas ir V veida un, kā redzams, tas laikam braucot pieļauj ķeblim svārstīties, iespējams, kādu pāris centimetru diapazonā.

3) Kā jau biju gaidījis, aizmugures dubļu aizsargiem ar divām stīpām ir par maz - lietoju vācu SKS - Blūmels "metālplasta" [plastmasa ar alumīnija folliju pa vidu] dubļu aizsargus; maksā dārgi un tiem patīk grabēt - vajadzēs noņemt no diviem priekšas dubļu aizsargiem stīpu stiprinājumi un jāpiekniedē papildus aizmugurējajiem, varbūt četras stīpas katram dos puslīdz adekvātu rezultātu...

4) Kaut kas sāka čīkstēt, noteikti pedālis - pedāļi ir lētuči, bet man bail kaut ko dārgu pirkt - sešus gadus atpakaļ gadījās nopirkt pedāļus ar slēgtajiem gultņiem par 40 eirām, kur viens pedālis diezgan drīz sāka čīkstēt...

Braukšana satiksmē bik krīt uz nerviem - ir bik starpība pret A11 manu galu pievakarē, un kaut kur ap Nīcu svētdienas pēcpusdienā - no vienas puses satiksme [ja redzu ka no aizmugures braucoša mašīna izmainīsies ar pretībraucošu pret mani, tad norauju ar diviem riteņiem uz apmales], no otras puses apkārtējo uzmanība - divās no katrām trim pretībraucošajām mašīnām ir redzamas galvas kas grozās, trīs pretībraucošos sportistos/wannabesportistos es arī izraisīju neviltotu interesi... Nu, cerams ka nākamajā nedēļas nogalē laiks būs labs, derētu aizmīt līdz Liepājai

Šovakar novēroju manā ciemā dabas parādību - pie uzlādes kastes piebrauc teslonis, laikam ar Norvēģijas numuriem, piespraužas, papipelējās tur dažas minūtes, izrāva štepseli un aizbrauca. Tāda nu ir tā saulainā nākotne - tā vietā lai iebāztu tajā kastē piķi vai vismaz bankas karti, vajag kaut kādu debīlu reģistrāciju...

Nu un nah to kurpju kasti? Mendziņam tāda ir - varēju viņu kaitināt ka mk2 CityStromer +/- tāds pats vien ir...

Šonedēļ pa vakariem pakāpeniski uzmetināju ķeblim cilpas priekš siksnas - sākotnēji man bija doma piemetināt paralēli sānu trubām 10x10 kvadrātcauruli, izlocītu vajadzīgajā formā , tad beidzot sapratu ka to pašu rezultātu var panākt ar 8 mm stiegru, tad nu pakāpeniski sametināju L veida gabaliņus tā lai gala rezultātā siksnas ieņemtu bik labāku formu. Vēl būs jāuzbūvē no nulles mazāks pagalvis, jāpiemetina ķeblim cilpas priekš somas [jo šobrīd velosipēda kravnesība ir apaļa nulle] un ķeblis jāpārnes kādi 5 cm uz priekšu.

Nu un vēl bremzēm un dubļusargiem būs būt. Man bija radusies doma par divām hidrauliskajām disku bremzēm aizmugurē - bet tas es parēķināju ka lai to izveiktu, budžets būtu vismaz 200 eiras + nepieciešamība pārbūvēt vai uzbūvēt no jauna dakšas, jo tajās disku bremzēm vietas nepietiktu, tad nu nospļāvos un izgāju uz dangu bremzēm, tikai pārmaiņas pēc nopirku sasodītā Shimano grabuļus - kloķi, jo esmu vīlies lētajos kloķos [vienīgais velosipēds kurā man tie negrab ir mans trīsritenis, kurā tie atrodas vertikāli], un pašas bremzes, jo vajag uzkāpt tam grābeklim. Nu paskatīsimies kā būs.

Cita starpā vēl novērstas pēdējās avārijas sekas [neskaitot apgrauztos ragu uzliku galus un nobik satraumēto kreisā pedāļa galu] - uztaisīts spogulim metāla stiprinājums un piekoriģēta ķebļa forma. Šonedēļ vēl vienreiz salūza viena ķebļa stiprinājuma truba, pamanīju nejauši - darbā aiz gara laika pacilāju ričuku lai paskatītos vai kaut kas slikts nenotiek ar aizmugures tiltu, tā vietā ieraudzīju ka ķeblis pa vienu metinājuma šuvi salūzis...

Princips tas pats kas ar braukšanu pa bruģi, sliedēm vai bedraināku ceļu - pieraduma jautājums, šajā gadījumā - jāpierod ka motora rēciens virs četrām štukām nav nekas īpašs. Protams, paliek vēl dīzeļi un kaut kādi gurdenie benzīnnieki kurus griezt ir bezjēdzīgi...

Bošam arī varētu nebūt priekš B8 pastētes - viņi nepiedāvā detaļas priekš X ražotāja Y mašīnas - no viņiem ir jāprasa detaļa ar XXXXXXXXXX kodu.

Pasaki mašīnas gadu un motoru, jāpaprovē kaut ko sameklēt.

Es domāju ka Papes ceļa stāvoklis pašvaldībai ir pie dirsas jo Papē ir šausmīgi maz balsotāju, maz darbavietu un pašvaki [neskaitot NĪN] nodokļu maksātāji.

Šodien pusdienlaikā nācās aizskriet līdz Papei un atpakaļ - brauciens ap 2x10 km, pamatā pa grants ceļu, kas pie esošajiem laikapstākļiem un satiksmes ir ticis vidēji izdangāts. Uz ceļa pavairāk sēņotāju ar leišu un vācu numuriem, laimīgā kārtā pamatā pretī nācā, bet dažus nācās arī nokost, jo nebija man laika ceremonēties. Pašā Papē uz līkumainā grants celiņa nācās nokost mazpadsmitgadīgu čeroki ar leišu numuriem - pieņemsim ka tas meklēja kādu konkrētu māju un tāpēc apdzīvotā vietā vilkās uz 40, bet pēc tā ka man uz tā šaurā celiņa nācās burtiski līst caur spraugu starp viņu un krūmiem, laikam tas leitis domāja "ja es ar DŽĪP velkos uz 40, tad golfs noteikti brauks vēl lēnāk". Interesantāka bija Kājene ar leišu numuriem ārpus Papes - jā nu ceļš bik bedrains, bet iekš mana golfa tās bedres ir +/- nejūtamas, nu naksuj ar kājeni jāvelkas uz 50 - tiešām tas pagarinātājs ir tik šausmīgi ciets ka tur viss grab un klab?

Jā, un kāpēc viņi saklausījās tos tevis piesauktos avotus? Vai tik ne tāpēc ka oficiālo propagandas avotu pļūtīšana ir šūta ar tik baltiem diegiem ka tas viss smird jau pa gabalu?

Es noprotu ka ir runa par Bosch LSU 4.9 platjosleni, un tad rodas jautājums - kāds atkritums tad nāk par 30 eirām?! Platjoslene maksā ~ 100 eiras - ir runa par OEMu, nevis VAG oriģināldetaļu [ko tu kļūdaini sauc par OEM] , Bošu [VAG oriģināldetaļa ir citā kastītē ielikta boša detaļa kurai izveiktas papildus kvalitātes kontroles]. Man kā cilvēkam kas mēdz bik ņemties ar vemšiem [programmējamiem vadības blokiem], ir pirmā dzirdēšana ka pastāv dajebkāda platjoslene zem 100 eirām, un tāda ko nav ražojis bošs, un vienīgais dzirdētais nabagu variants zem 100 eirām ir šrota variants - secinājumus izdari pats.

Savām vajadzībām LSU 4.2 vai LSU 4.9 platjoslenes pērku, protams, boša izpildījumā [par VAG pelēkbalto kastīti tik daudz piemaksāt neredzu jēgas], sameklējot internetā sarakstiņu ar boša detaļu kodiem, lai nopirktu zondi ar nepieciešamo vada garumu.

Kā uz to skatās - kāds varbūt domā arī tā, bet drīzāk būs otrādi.

Es domāju ka ne tikai ūsa bet vispār. Man ejot apskati ar A90, mk2 un mk3, ne reizi neviens nav prasījis ieslēgt aizmugures miglu.