Sasmējos par to "tās tur pat 100k" - tayatas orižinal 100 štukas ir maz - 20 gadus veciem fofāgeniem [neesmu skatījies kā ir jaunākiem] kuļmašīnām ir 60 vai 90 štuku intervāls, kā jau saproti, kulšanas process ir diezgan smags, ar savām vibrācijām utt - a benzīnniekiem, tiem zobsiksnas intervāla nav, tikai noteikums apkopē, ikgadējajā laikam [neatceros] apskatīties zobsiksnu un ja tai ir bojājumi, to mainīt, bet ja nav - močīt. Man kādu laiciņu atpakaļ bija darīšana ar mašīnu, 20 gadus vecu un 200k km pulkstenī, ar pārlekušu briesmīga paskata zobeni; pieņemu ka bija oriģinālā

Atgriežoties pie velosipēdiem - ja tagad zobsiksnas ir pasākuši sludināt kā mūžīgas, skaisti - pirms dažiem gadiem solītais mūža ilgums bija "2x ilgāk kā ķēdei". Velosipēda zobsiksna darbojas draņķīgākos apstākļos nekā mašīnas - tā nav zem plastmasas vākiem un asis uz kurām tā atrodas, atrodas ļodzīgākā veidojumā nekā no diviem gabaliem saskrūvēts metāla klucis.

Divus zobratus? Nu kāpēc tik primitīvi? Ja ir tik daudz naudas ka var atļauties zobsiksnu un parastu velosipēdu kam ar astoņnieci ir par īsu, tad var arī paņemt kādu Schlumpf Mountain Drive

Apsildāmi, jo sprauslā esošais spirts iztvaiko, atstājot ūdeni kura sasalšanas punkts ir ap nulli.

Kāpēc?

Drīzāk ieviestu GPS izsekotājus un maksu par nobrauktiem kilometriem...

(Dzēsts)!

Kāpēc šī jaunuma apžļembāšanai bija jātaisa tofiks forumā?

Kāpēc tev liekas ka atļautu? Nu labi, atļautu - bet tikai tad ja tev parastais ātrums ir precīzi 90 kmph un tu apdzen ne lēnāk kā es ar savu golfu trešajā robā. Es kam kruīza ātrums ir ~97, zinot ka bilde sākas no 102, tādu posmu uztveru kā fotoradaru visā garumā. Protams, ja man būtu logā vāze kas rēķinātu manu vidējo ātrumu, tas būtu bik savādāk, bet tādu risinājumu ieviest netaisos.

Nu bet elementāri - tu esi nopircis izstrādājumu kurš satur tā darbamūžam domātu smēri un kuru apkopt nav paredzēts - tev vai nu bija pēc dažiem gadiem jāpērk jauns velosipēds, šito izmetot, vai arī šitas jābrauc līdz rumba izjūk un tad to jāizmet. Laipni lūdzam mūsdienu patērētāju sabiedrībā. Pats Shimano noteikti ir paredzējis rumbu izjaukts līdz tam līmenim kur no rumbas ir izņemts ārā mehānisms - tā saeļļošana paredzēta iemērcot traukā ar kaut kādu kosmosa eļļu [trauciņš + eļļa ko tajā ieliet, "eļļošanas komplekts" saucas, maksā kaut kādu sotaku, ja ne vairāk], bet ja kaut kas notiek, tad mehānisms jāmaina, tā ārdīšana nav paredzēta .

Velosipēdu pirmsākumos VISAS rumbas ar planetāro pārvadu bija ar eļļu iekšā - Sturmey Archer trijnieces bija ar sarežģītiem blīvslēgiem un eļļas ieliešanas nipeli. Kaut kādos septiņdesmitajos ražotāji pakāpeniski pārgāja uz "mūžīgu" smēri ražošanas ekonomijas dēļ tā paša iemesla dēļ kādēļ mašīnas pēdējo 20 gadu laikā palikušas sūdīgākas - pieaugušās pārticības dēļ cilvēkiem sāka palikt pohuj cik ilgi tas ričuks ies. Attiecīgi mūsdienās no rūpnīcas eļļa iekšā ir tikai tām rumbām, kurās ir iekšā tik liela zobratu kaudze ka smēre radītu pārāk lielus jaudas zudumus - bez tevis piesauktās Rohloff Speedhub vēl ir arī Shimano Alfine 700 [11 robu rumba], necik sen atpakaļ īpatnējais izstrādājums kas, ja nemaldos, saucas Pinion, arī laikam ir ar eļļu - vēl kaut kādu laiciņu atpakaļ kaut kāds Rohloff konkurents formējās, pieņemu ka tam arī varētu būt eļļa.

Uz 70 nē, bet 85 ļoti bieži.

1) Uz A ceļiem lielāka plūsma, sevišķi fūres

2) Uz mazajiem ceļiem notikušie CSNg mēdz arī nenokļūt statistikā...

Ir nevis jāurbj kaut kādi caurumi, bet jāpārjauc rumba, jāsasmērē un visam pa virsu jāuzlej bik tomātkārbas eļļa. Lietošanā var noskrūvēt konusu reizi pa pāris gadiem lai to eļļu ielietu.

mmm, jā, tikai ir viena problēma - elektriskās kastes y tu noteikti rēķināji pēc sava elektrības tarifa - es tiešām nevaru iedomāties kā tu varēj dabūt līdzīgas izmaksas ja y būtu bijuši publiskie uzlādes punkti...

Pie Mendziņa dzīves stila izskatās ka viņa kurpju kaste ir lai viņš varētu kļūt par elektrisko kastu "ekspertu"

Pie 12,5v noteikti IR nepieciešams uzlādēt aķi. Man slinkums meklēt kādam uzlādes līmenim atbilst tas tavs spriegums, bet uzlādētam Ca aķim spriegums ir ne mazāks par 12,8v; ir pat gadījies redzēt kaut ko ap 13v.

Par 95%. Neesmu vēl iedziļinājies [man kaut kur mētājas tāds sildītājs, izcelts no B2 pastētes], bet dzirdēts pietiekami un diezgan ticami, par cik siltums tiek regulēts ar krānu, nevis ar klapi.

Vajag iepirkt B2 audī, tam ir interesants salona apsildes risinājums - no centra lūciņām nāk ārā āra gaiss neatkarīgi no tā, ko uzgriež lai nāk no citām lūciņām - varētu būt forša fīča ja nāk miegs, pūst aukstu gaisu sejā un siltu uz rumpi, pilnīgi žēl ka man tāds nav...

Tiešām? Man gan liekas ka tieši otrādi - tajos posmos nu apdzīšana būs jāveic pēc vāzes vidējā ātruma aprēķina, lietojot bremzi lai ierakstītos vidējajā ātrumā, neatkarīgi no tā, cik tās bremzes lietošana atbildīs drošai braukšanai - ja pēc sēņotāja nokošanas nāksies sadzēsties uz 70 lai neatrautos kvīti, tad tas arī notiks.

Nu un protams - pieņemot ka tādos posmos cepisti mazāk vazāsies un varēs nomest malā, tādos varēs riktīgi nostabilizēt ātrumu, paprovējot uz cik tad mašīna iet, pirms posma beigām nometot malā un pagaidot. Ja uz jūrmalenes to ieviesīs un tur attiecīgi pazustu cepisti, es nemaz neatteiktos no iespējas tur paprovēt, uz cik tad mans golfs īsti iet [divīti gan jau viņam būtu jāspēj] - zini kā, satiksmes drošības uzlabošanas un plūsmas ātruma nostabilizēšanas vārdā...

Atmetot sarkasmu, tas viss ir buļļa sūds ko tu tur uzrakstīji. Atver acis un paskaties kā cilvēki brauc garām fočikiem kas ir uz šosejas uzstādīti, vai fočika priekšā notiek tas ko tu aprakstīji? Es varu pateikt ko es mēdzu tādu fočiku priekšā darīt - ar sakrustotām kājām, kruīzā uz ~97 kost nost sēņotājus, jo tā "nostabilizējas" plūsma - vidējā ātruma posmos būs tas pats, nu jā, tikai garākā posmā. Vairs neatceros kā bija kad uz tīnūženes tāds bija, bet tepat otrpus robežas netālu no Palangas viens tāds ir, tādā jocīgā vietā kuras ģeogrāfija un ātrumu ierobežojumi pirms tam liek domāt ka tur atļautais ir 70, lai arī reāli ir 90 [tb nav nekādu zīmju kas tos 70 prasītu] - tā nu tur kopš ir vidējā ātruma fočētāji tie kas čurā biksēs, to dara vēl izteiktāk un tie kas zina uz cik drīkst braukt, kā es, dabū taisīt aprēķinātākus un lēnākus apdzīšanas manevrus - vārdu sakot, fočētāji ļauj stabilizēt plūsmas ātrumu STARPĪBU uz lielāku un mazināt ātru apdzīšanu daudzumu vairāk uz tādām kur nesteidzīgi lien purnā. Kā tas uzlabo drošību, man nav ne jausmas, paskaidrosi? Man likās ka drošību uzlabo mazāka ātrumu starpība un īsāki apdzīšanas manevri, nevis otrādi...

"Es, ja godīgi, nesaprotu tos wanabī sportistus, kuri ar daudzātrumu MTB vai šosejniekiem, triko un pamperos, vai ar fiksīšiem brauc uz/no darba. "

Fiksītis ir stils, līdzīgi kā starp gulošajiem velosipēdiem būtu manis pieminētais Pitons

Pirmīt nebiju pamanījis pirmo teikumu - "uz parasta velo tu nelīdzenumus tomēr ar kājām amortizē". Uz parasta velosipēda es to nemēdzu darīt - priekš tam man parasti uz parasta velosipēda ir ādas ķeblis [ar pareizu formu] ar atsperēm, dēļ kā man nav paniskas bailes pret bedrēm sevis dēļ, jo bedres nav sāpīgas. Tur kur jānolec no kādas bordas vai kas tāds, jā, es pieceļos kājās un pārnesu svaru, bet tikai tāpēc lai velosipēds dabūtu mazāku pisaku, nevis sevis dēļ. Ērtam ķeblim manā velobraukšanas gadā bija arī atbilstošs rezultāts - ZIF 112-512 vaļējais rāmis vienkārši tika saliekts; sēdekļa stute saliecās pa to vietu kur tai piestiprināta augšējā truba - jo es esmu smags un pateicoties ērtam ķeblim no bedrēm un citām velosipēdu satricinošām vietām paniski nebaidos. Desnas 35 mm resnā sēdekļa stute arī pamanījās saliekties, lai arī knapi pamanāmi, tā paša iemesla dēļ - jo uz 25 kmph ieskriet uz grants veļasdēlī, tā ka ausīs rīb, nav sāpīgi.

Trīsritenim ķeblis man ir par tēmu, kāda nošpikota no profesionāliem gulošo velosipēdu būvētājiem - no garām mašīnas drošības jostām. Tādējādi ķeblis, tāpat kā parastā velosipēda ādinieks, pielāgojas braucēja formai, jo siksna nostaigā tā lai posmi būtu vienādi iespriegoti - kratīšanās kā uz viena tā otra būtu sāpīga ja forma būtu nepareiza.

"nemīlēto sēdekļu" kategorijā atrodas arī Brooks; nezinu kā tagad, piecus gadus atpakaļ dārgākais viņu ķeblis kā reiz bija sporta/pseidosporta velosipēdiem domāts šaurs ādas ķeblis par 230 eirām - tāda paša 130 eiru vērta ķebļa vipendronu versija, kur atšķirība - tērauda rāmja vietā titāna rāmis.

Palaidniek, tas jau nav pilsētas velosipēds, tas ir "ceļa" velosipēds, kura konfigurācija arī priekš pilsētas ir kompromiss, lai arī stipri mazāks nekā kalnietis. Pilsētas velosipēds padomju izpildījumā ir Desna, rietumu izpildījumā - Bromptons. Tas mazais izmērs ne tikai nozīmē fiziski mazāku velosipēdu, tas arī nenormāli uzlabo manevrētspēju un tie mazie riteņi pieļauj stipri mazākus ātrumus kā 28"; es pat esmu ar savu salieķi prikola pēc piedalījies tantiņu satiksmē Liepājas Pētertirgū, kas nozīmē braukšanu uz labi ja 3 kmph; nē, tam velosipēdam minimālais ātrums ar kuru var braukt šī vārda tiešajā nozīmē ir ap 5 kmph, braukšana uz 3 kmph sastāv no īsiem paātrinājumiem kam seko bremzēšana - bet nu pamēģini ar lielo velosipēdu pabraukt uz 5 kmph...

Jūs abi [tu un taaneko] neesat sapratuši problēmas būtību - anālā seksa [sporta] ķebļa mērķis varētu būt pieļaut kājām kustēties bik citā kustību diapazonā, un tas arī viss. Putu klucis nav nekas ērts, tas ir vienkārši lēts sūds kas domāts tiem kas brauc mazus gabalus un negrib tērēt naudu normālam ķeblim. Pirms tos putu klučus sāka ražot, standarts bija ādas ķebļi - kurus tas putu klucis nomainīja tikai cenas dēļ, un dēļ tā ka ādas ķeblis bik jāuzmana, kamēr par putu kluci ir pohuj. Kamēr ādas ķeblis dod ērtumu bez tevis nosauktajām jēla šekuma problēmām. Man pašam jau sešus gadus ir Brooks B66 - vairs jau garus gabalus [pagaidām] nebraucu; nopirku to toreiz kad atskārtu ka ar padomju astoņdesmito gadu porolona kluci tālāk par 50 km nobraukt nevar - ar brūku, protams, tāda problēma nav; garākais brauciens ar viņu toreiz, pirms sešiem gadiem, bija Nīca - Grobiņa - Kuldīga un atpakaļ, kopā 217 km - kāju muskuļi bija noguruši, par dirsu nekādu sūdzību. Taaneko silti iesaku sev arī tādu nopirkt; galvenā problēma, protams, ir cena, maksā bik virs sotaka.

Atslēgas vārds - "nedomāju" Atgādināšu ka man ir gulošs trīsritenis - jau kādu gadu nav kustējies, bet nu savulaik ar to braukāju ikdienā uz darbu, 4x2 km, pa sūdīgu asfaltu un pa granti, tā ka pieredze uz nelīdzenumiem ar ko tādu man ir. Ar manu trīsriteni, kam viss tiešām ir uz cieto, un ķeblis diezgan lēzeni stāv, reāli vienīgā problēma braucot pa vecu, grubuļainu, bedrainu, plaisainu asfaltu ir tas ka galvai nav patīkami atrasties uz pagalvja [mk3 golfa ķebļa pagalvis] un tāpēc tā jātur augšā, savādāk nekāda vaina, izlidot ātrumā cauri kaut kādai bedrei kas platāka par velosipēdu [trīsritenis tomēr] ir ne kripatu nepatīkamāk kā ar parastu velosipēdu.

Protams, šīs pieredzes dēļ kad trīsritenis tiks uzlabots vai uzbūvēts no nulles, tam tiks ieviesta aizmugures piekare [priekšai nevajag; dirsai pie dirsas ka to krata, tikai galvai vajag amortizāciju] , un ja uzbūvēšu pitonu, tam arī - tas vācietis kas to dizainu izdomāja, izdomāja arī elementāru piekari ar gumijas gabalu; paskatoties kaut kādus viņu viģikus, pa granti tie čaļi arī močīja.

Augstums ir mīnuss tikai no tāda viedokļa ka slapjā laikā lielāka iespējamība ka kāds apšļāks, un pretī braucošo gaismas žilbina neatkarīgi no tā, vai tuvās vai tālās. "Citi redz" problēma nav sevišķi saistoša - gulošajiem velosipēdiem priekš pamanāmības stāvlaukumos un tādās vietās parasti liek karodziņus lokanā kātā, uz šosejas tādu pamanīt var tikpat viegli kā parastu velosipēdu. Vispār ir lasīts no rietumu gulošo velosipēdu braucējiem ka mašīnas tādus apbrauc uzmanīgāk, jo vienkārši iestājas "WTF?!" faktors

Galvenais iemesls kāpēc parasti gulošie velosipēdi [nevis šitādi, pitoni] pie mums neeksistē un rietumos viņu ir relatīvi maz, ir cena un ražotāju veikalings/lobijs. Es saku "lobijs", jo kaut kāda tur staprautiskā velo organizācija savās sacensībās gulošajiem velosipēdiem aizliedza piedalīties pirms 90 [!] gadiem. Tā nu profesionālajā sportā viņi nav, un ārpus tā ar tiem brauc tikai entuziasti vai tie kam ir muguras problēmas un kas var tādu atļauties nopirkt.

Uztaisi to savu atribūtiku modulāru un izņemamu.