Iesaku pašam izbraukt ar kaut ko no šī gadsimta lai saprastu ka tavs sābs šim gadsimtam nepieder Jā, zemi apgriezieni pēdējajā robā mūsdienās ir pieņemti - bet vai nu ar tomātu, vai ar sešinieci kārbu. Bet nu atcerēsimies, lai arī prēmiums, bet tomēr tavs sābs opelis vien ir, tāpēc arī tev tur ir dīzeļa pieciniece iestumta; nožīdojās ražotājs un neatļāvās ielikt vismaz to sešinieci kas deviņdesmitajos gāja kopā ar C20LET. Fofāgens vismaz turējās līdzi laikam un tajā periodā pakāpeniski sāka sešinieces piedāvāt, lai arī, protams - lai mašīnā tāda nullto sākumā būtu bijusi, tam būtu bijis jābūt niknākam 1.8T, niknākam 1.9 TDI vai VR6. Par darba apgriezieniem - paskaties kur tavs ražotājs uzrakstījis maksimālo griezes momentu Es vispār biju šokā par to šauro diapazonu, tiešām ir tik traki? VAG 1.8T tas diapazons ir ~2x plašāks. Ja tu izbrauktu ar šī gadsimta mašīnām, tad arī atklātu ka tava motora nervozā reakcija uz pedāli arī neatbilst mūsdienām. Kaut kādā C6 3.0 TDI kurš paātrinās ne sliktāk par to tavu opeļsābu, var gadīties ka ar kārbu ieslēgtu sportā un pedāli grīdā bērna galva nešūpotos - tik ļoti neatbilda izjūtas attiecībā pret bultiņu kāpumu.

Nevis es esmu dumjš bet tu esi vārdu sagrozītājs. Kurā vietā es aicinu atteikties no lētas elektrības importēšanas?! Es saku to ka valsts īpašuma paredzētā funkcija ir darbība valsts iedzīvotāju labā, nevis peļņas gūšanas nolūkos, tātad - Latvenergo jādarbina HESi tajos brīžos kad elektrība ir dārga, lai elektrību pārdotu pašmāju tirgū par pašizmaksu, nevis biržas cenu, un LVM jāpārdod malka par cenām par kurām to var nopirkt visi, nevis tikai skandināvi un biezie. Dīvainā kārtā tu mani regulāri saukā par komunistu, pats regulāri vai nu aizstāvot ārzemju kolonizatorus, vai arī korumpētu amatpersonu peļņas gūšanu. Vari beigt stāstīt ka pie mums brīvais tirgus nepastāv, labi to zinu - bet no tā ka ierubīs vidējajam latvietim nepaceļamas cenas, tirgus brīvāks nepaliks.

Ja ar dīzeli pie 2k pārslēdzoties var strauji paātrināties, tad mans golfs ar esošo motoru jau ir raķete, un strauji paātrinoties tevis aprakstītajā veidā skaties ka tevi kāds velosipēdists nenoskrien :D Bet pie tā ka tavs motors normālos darba apgriezienos reaģē agresīvi vainīgi nevis normāli darba apgriezieni bet gan droseles atvēruma/pieprasītā pūtiena kalibrācija - izklausās ka tev tur jau kāds čipšķūneris ir pacenties jo ražotājs parasti cenšas nodrošināt smuki un vienmērīgi darbojošus motorus.

Nē, haļava beigsies brīdī kad "uzkrāšana" kļūs par pārāk lielu finansiālu slodzi energokompānijai - sagaidāma situācija brīdī kad propelleri un saules paneļi ir salikti tādos apjomos ka privātais "uzkrājējs" grib "uzkrāt" elektrību kas maksā sīceni vai pat negatīvu summu, bet tērēt jūtami dārgāku elektrību vakaros vai dienās kad saule nespīd un vējš nepūš. Tad "uzkrāšanu" atslēgs un tu varēsi pa lēto pārdot savu elektrību un pārējajā laikā pirkt pa dārgo - vai pats lādēt savus akumulatorus.

... Nu tad pastāsti ar ko nelegāls atšķiras no legāla - kas tur vajadzīgs - būvatļauja? Kaut kāda specifiska atļauja?

Nevajag izrādīt savu neziņu par tēmu Trīsritenim standarta platums būs 80 cm kamēr divriteņiem parasti platumu nosaka ragi. Pitons kā reiz var būt pat šaurāks par parastu šosejnieku; ir čaļi kas būvē pitonus bez stūres, un tur pats ričuks var būt pārdesmit centimetrus plats, ar jūtami platāku braucēju virsū

Jā, gandrīz kā šis. Ar pitonu gan sakara nekāda.

Reizi pa desmit minūtēm izklausās ļoti briesmīgi un nepraktiski; es pagaidām pamēģināšu reizi pusstundā :D Pastāsti par barību.

Ko nozīmē "nelegāls"?

Šitas noteikti būs kā ar sabiedriskā transporta joslām elektrokastēm - haļava vienā brīdī beigsies.

Un cik bieži stundā dzerot tas litrs tiek izdzerts?

Brīvais elektrības ražošanas tirgus varbūt. Bet tikai kamēr rietumos pašiem jaudas adekvātas. Kamēr brīvā elektrības tirgošana pa lielam ir tikai manipulācija ar cipariem. Bet brīvais kokmateriālu un kurināmā tirgus atainojas granulu tofikā - kur mums tajā brīvajā tirgū par Latvijas algām jāpērk kurināmais pa rietumeiropas un skandināvijas cenām. Labi ka vēl pagaidām kosmosā ir aizlidojušas tikai mehanizētās kurināšanas kurināmais un malka ir palikusi tikai pāris reizes dārgāka. Jā, tas ir tavs brīvais tirgus - dzīvojot ar mežiem klātā valstī šoziem pensionāri varēs pamanīties izputēt arī dzīvojot pilsētā ko apkurina ar pašmāju šķeldu. Un brīvajā tirgū mūsu zemi un mūsu īpašumus tikpat brīvi izpērk tie paši skandināvi, jo viņiem naudas vairāk.

Veloceļi? Kāds sakars ar veloceļiem? Palasi te attiecīgus tofikus - pirmā problēma ir galvās - "laiks ir slikts", "nedrīkst sasvīst" utt.

Atceries - gulošajam velosipēdam vidusass attālums pret ķebli ir kritisks uz milimetru. Kaut kam ir jāregulējas obligāti tīri lai izkompensētu dažāda biezuma kurpju zoles vai zeķes - lielākais ietaupījums, kas gan Pitonam būtu ne pārāk labs, būtu šajā gadījumā sēdeklis ar ovāliem stiprinājuma caurumiem. Manam, protams, vidusass regulējas, bet tā kā mazāka auguma cilvēki manā dizaina kritērijā neietilpa, tad uz mazuma pusi var dabūt 5 centimetrus, varbūt desmit - tālāk zobrati vai klaņi atmetas pret dakšu. Ja obligāti vajadzētu lai arī mazi rūķīši varētu pabraukt, tad ir dažādi varianti - sašaurināta dakšas priekša, dakša kas no sāna skatoties ir banāna formā, dakša ar mazāku priekšas riteni par 26" utt.

Atkārtoju vēlreiz - boileris uz taimeru - ejot dušā dārgajā laikā boileris jau ir izslēgts Abet vairāku cilvēku situāciju risināt ar lielāku boileri.

Kara? Vai tomēr politisku spēlīšu?

Kā nav nekāda sakara ar humānām vērtībām? Tu vēlies visus sastumt pilsētās, jo tur būšot baigā darba ražība, un ja tā nav, tad "valsts subsidē", "laukos jāatrodas tikai industriālām fermām" blablabla. Cilvēks var vēlēties dzīvot laukos, meža malā, gan estētiskā baudījuma dēļ, gan patīkamākas vides [nav noziedznieku, nav sastrēgumu utt] un ir gatavs tādēļ pieciest mazāku algu - a tu viņu vēlies iebāzt savā skudru pūznī lai viņš tur pisās un perās pa sastrēgumiem, vadājot bērnus uz skolām [kuriem uz skolu būtu pašiem ar savām kājām jāaiziet] utt. Tad kas tas ir? Piedevām reālajā pasaulē no tiem kas pamet laukus, vismaz puse aizbrauc prom uz ārzemēm, un maksā nodokļus tur - rezultātā nekāda labuma no skudru pūžņu pildīšanas nav, tikai mīnusi - kaut vai tā absurdā situācija ka pierīgā skolas par mazu paliek un pilsētās bērnudārzi trūkst.

Teorētiski. Praktiski vairāk velk uz lieki aizdirstu telpu. Normāls un trenēts kasieris darbojas stipri ātrāk par pircējiem pie pašapkalpošanās kases un nav ierobežots lēmumu pieņemšanā, teiksim, pārdot šmigu vai nē.

Es tev rādu piemēru pie kā reāli mūsu situācijā novedīs "brīvais tirgus". Kamēr tev kolonizācijas nevēlēšanās saucas "komunisms".

Labi, spēj 20%, tikai 15% negrib. Uz Rīgu es vedu tandēmu ar kuru es no laba prāta braukt negribu un ar kuru dienā gribēt nobraukt vairāk par kādiem 80 kilometriem būtu nežēlīgs optimisms. Ceru nākotnē divvietīgu braukšanu risināt ar diviem kopā sakabinātiem trīsriteņiem. Ātrums, elementāri - pirmkārt, pretvējš. Otrkārt, divas somas. Treškārt - ceļš varbūt ir taisns bet augšā lejā, augšā lejā; man vispār bija nepierasts šitas variants - uzmokies kalnā un pēc tam puskilometru, varbūt pat kilometru ripo. Jebkurā gadījumā es neriskēju no kalniem braukt ar lielāku ātrumu par kādiem 30 kilometriem stundā; kur vajadzīgs, svilinu aizmugurējo bremzi. Kas saņemšos un izmainīšu stūres savienojuma leņķi, tad tas, iespējams, mainīsies, patlaban es ātrāk par kādiem 36 km/h neatļaujos, nevēlos uz 40 kaut kur aizšļūkt. Par klipšiem šaubos, bet nestrīdēšos. Mīšanās ātrumam lielākoties nebija ne vainas - uz sajūtām regulārajos Palangas braucienos rodas aizdoma ka pārāk liels mīšanās ātrums ir kaitīgs un lieki nogurdina ceļus; šie sāk nīdēt ja sanāk mīties uz kādiem 90 apgriezieniem minūtē. Uzturs - varbūt. Šķidrums - nu nu. Pirmkārt, slodze nav TIK liela. Otrkārt, nav vairs karsts. Mocot iekšā litru stundā noteikti vajadzēs puslitru stundā izmīzt :D Vakar izdzēru ap četriem litriem šķidruma - puslitrs kolas hesburgerā, pārējais ūdens. Par pārtiku, iespējams, nestrīdēšos. Ergonomikas sakarā runājot jūtu ka laikam pirms dažām dienām beidzot izveiktās ķebļa izmaiņas ir palīdzējušas - es beidzot ķebļa apakšu uztaisīju stāvāku lai neslīdētu no ķebļa ārā un tādējādi nesamazinātos attālums līdz vidusasij [kas kaitē ceļu locītavām] - Kuršu kāpu braucienā man sāka sāpēt labais celis, šoreiz nē.

Kā tu sildi ūdeni ja tev šitas nestabilais variants nav izvelkams pa lēto tarifu - ar kaut kādu caurplūdes sildītāju? Neredzu nekādu problēmu boileri sapārot ar taimeri un sildīt ūdeni nakts vidū.

Tavā gadījumā definīcijas staipīšana saucot kondišu kas spēj arī sildīt par "siltumsūkni". Vecāku gadījumā droši vien tā arī ir - es tuvākajā apkaimē nepazīstu nevienu kas kurinātu ar kaut ko kas nav malka un zinu uz pirkstiem saskaitāmas katlumājas kas tiek kurinātas ar šķeldu vai granulām - siltumsūknis diezgan smuki maksā un patērē arī elektrību.

Divi jautājieni. Pirmkārt, kam ir domāti mazi pīkstuļi kas kaut kā klātbūtnē sāk pīkstēt un mirgot, kaut ko atbaidīt? Uz A9 no Lapsu ceļagala uz apvedceļa pusi ik pa gabalam kāds tādus pie stabiņiem salicis... Otrkārt - kam domātas tās papildus margas uz vantenieka? :D

Kas jau kuram "dižs elektrisks". Es šaubos ka daudziem šejieniešiem kam ir mājas tajās ir kaut kādas ierīces ar trīsfāzu elektromotoriem - ja tādu nav, tad vienīgā atšķirība starp dzīvokli un māju - turīgi un slinki māju iemītnieki var izdomāt siltumsūkni uzlikt - visi pārējie patērētāji pa lielam var būt arī dzīvoklī.

Slinkais man te mēdz prasīt kāpēc es nebraucu uz pamperbikšu festiem - atbilde ir - pilnīgi neinteresē no realitātes atrauti pasācieni - nepraktiski velosipēdi ar kuriem brauc tik diženi sportisti ka velosipēdi uz pasācienu jāved ar mašīnām, nevis ar tiem jāaizbrauc Mani tieši tāpat, tādu pašu iemeslu dēļ neinteresēja volkswagenfests, kad tāds vēl tika rīkots - nah man tērēt naudu un laiku lai aizbrauktu uz pasācienu kur lepojas ar sapistām mašīnām un dala balvas tiem, kas savas mašīnas sapisuši visvairāk... Nē, es labāk ričuku izmantoju tam, ko tikai 5% pamperbikšu var vai spēj, un tad kad es vēlos, nevis pieskaņot manus plānus, triekties uz Latvijas otru galu lai piedalītos pasācienā kas domāts lai zīmuļiem būtu kur pazīmēties un nokonfigurēts priekš vārguļiem, ar attālumu kas līdzvērtīgs pusei mana parastā iepirkšanās brauciena garumam. Tā kā man sakarā ar stāvokli starpautiskajos tirgos ir iešķiebts šomēnes atvaļinājums, tika nolemts izdarīt to, ko nesanāca izdarīt pirms 7 gadiem...

Ja iespējams, atpūtas taisīju pasēžot uz pieturu soliņiem; pārmaiņas pēc jāpasēž uz kā neērtāka nekā velosipēda ķeblis. Te, Zirņos, tas nebija iespējams - pieturas remonta darītāji ir bijuši ļoti lieli pohujisti kā rezultātā pēc viņiem soliņš tikai derīgs lai iepirkumu maisiņu noliktu :D Nākamajā pieturā līdzīgs skats.

Pēdējā atpūta pirms šosejas pamešanas.

Viegli nebija, bet galvenā problēma bija tāda, ko nebiju gaidījis. Izbraucot ārā no Grobiņas radās esam viduvējš pretvējš, bet to biju gaidījis; jau tad gāja diezgan pašvaki - tad kaut kur ap kādu Skrundu pagurušās kājas sāka darboties jūtami labāk - Saldū Hesburgerā piestūmu vēderu, pēc tam parādījās otrā elpa. Starp Saldu un Brocēniem gadījās nolikties uz pārvada; kāds bija racis nost zemi no nomalēm un atstājis malu nobārstītu ar šķembām, uz tām arī nolikos, un tādā veidā kā man ir visvairāk bail - brauktuves malā virzienā uz brauktuvi; par laimi neviena mašīna tajā brīdī aizmugurē netrāpījās, rezultātā divi caurumi kreisajā plaukstā un viena paštaisītā priekšas dubļusarga stiprinājuma skrūve aizlidoja un pazuda. Galvenā problēma parādījās kaut kur starp Bikstiem un Kaķeniekiem - asas sāpes kreisajā celī - nē, ar tiem muskuļiem kas dara galveno darbu viss bija kārtībā un tie arī brauciena beigās vēl bija spējīgi normāli uzmīt - kāds no apakšstilba muskuļiem bija izdomājis mani uzmest, nācās tā arī turpināt braukt. Apvedceļu sasniedzu bik pirms pusnakts, atpūtos un sāku diezgan pohujistiski dragāt pa ielām - ar manām nogurušajām kājām nosturēt pa trotuāru būtu bijis pagrūti; tām dažām mašīnām kas brauca nebija problēmu man apbraukt garām. Daudz netrūka ka būtu pār vantenieku braucis pa brauktuvi, bet tomēr nolēmu tur čakarēties lai brauktu pa trotuāru - centrā sāku diezgan cītīgi likt mīksto sarkanajiem. Braucot ārā no vērmaņdārza man degungalā viens braucot pa trotuāru ar elektrisko skrejriteni tur uz stūra pamanījās aizlidot pār ragiem; nenoturējos un garām braucot noteicu "riteņi par mazu" :D Galvenā mana kļūda šī brauciena sakarā - pārāk optimistisks brauciena plāns; biju cerējis ātrāk aizbraukt galā - realitātē brauciens risinājās apmēram kā Neringas brauciens, to arī vajadzēja pielikt blakus kā orientieri. Braukt pa A9 bija labāk nekā gaidīju, un brīžiem interesanti - Anneniekos, piemēram, bija jautra atpūta - sēžu pieturā, vieta tāda kur mašīnas brauc lēni - 9 no 10 mašīnām galvas grozās... :D Nākamo pirmdienu vai otrdienu jāplāno atpakaļceļojums