Esi laikam aizmirsis, ka tu sāki man bāzties virsū ar lamuvārdiem (jau kuro reizi). Man pa lielam pofig, tikai uzjautrina tava divkosība un mēģinājumi attaisnoties, ka tu jau drīksti, jo, redz, tikai "saucot lietas īstajos vārdos". Ja tā konkrēti - laikam esi aizmirsis, ka tu man nāvi vēlēji.
Par sociopātijas pazīmēm, kuras tev piemīt - patoloģiska melošana, narcisms, manipulācija ar oponenta teikto, neatzīst savas kļūdas, savas personas svarīguma un pārākuma apziņa... varētu turpināt vēl un vēl. Reku, speciāli tev - teikums, kurš perfekti raksturo sociopātu (tevi) - "Sociopātiem patīk citos meklēt zemiskas jūtas un netīru motivāciju, vai arī šīs īpašības citiem piedēvēt, lai viņus nomelnotu sabiedrības acīs un izceltu sevi". Un jā - sociopātija nav ārstējama, jo sociopāts nekad neatzīs, ka tāds ir. Bet ārstēt var tikai cilvēku, kurš atzīst savu slimību.
Manās iedomās? Tagad noliegsi acīm redzamo, ka tu iesāki kašķi meklēt, kaut arī cik reizes esmu tev rakstījis, lai atpisies no manis un beidz bāzties virsū?
Tu neatbildēji "tikai", ka pasaule būtu labāka. Uz kaut kādu tavu interpretējumu (līdzīgi kā gadījumā ar ņirgāšanos par pensionāriem ar kustību traucējiem) Tu konkrēti rakstīji, lai eju nošauties. Un tā ir emocionālā vardarbība. Atkārtošu - man jau pofig, ko kāds žultains berkmanis par mani domā, bet tu tikai apliecināji, ka esi gan vardarbības piekritējs.
Uz taviem meliem te ir norādīts neskaitāmas reizes. Un ne tikai es esmu norādījis.
Narcisms - apsēstība un tīksmināšanās ar savu personu. Jau mēģinājums pašpasludināt sevi par disidentu vien bija ko vērts.
Nospiedošā vairumā gadījumu neatzīsti gan. "Diskusijās" ar mani neesi atzinis nevienu reizi (pārējo tavu sūdu es nemaz nelasu), kaut gan melojis un nepareizi interpretējis teikto esi ļoooooti daudz. Un nē, man "negribētos" - man ir pilnīgi pie kājas, es tikai faktu konstatēju.
Par pēdējo - bērnudārza līmenis. Pats neko izdomāt spējīgs neesi, tad nu pielieto "pats tu tāds" retoriku.
VIss, man apnika. Vari tālāk pats ar sevi runāt.