Es vēlreiz saku - nekad neesmu apgalvojis, ka CSDD viss ir labi, nekad arī neesmu apgalvojis, ka visiem darbiniekiem ar attieksmi ir OK (īpaši apskatēs). Tas, ko es apgalvoju, ir...
Pirmkārt, arī CSDD klienti nav nekādi svētulīši. Ir visādi shēmotāji, krāpnieki utt. Līdzīgi kā citur, dēļ tādiem nākas ciest arī normāliem iedzīvotājiem. Līdzīgi kā apdrošināšanā, kur dēļ dažādiem krāpšanas gadījumiem apdrošinātāji bieži vien stingrāk un ilgāk izskata šaubīgākus atlīdzību pieteikumus.
Otrkārt, bieži (tiem, kuri hroniski mēdz pārprast rakstīto, lūdzu pievērst uzmanību vārdam "bieži", ar to nav domāts "vienmēr" vai "vairumā gadījumu") tie "viņš tur kā pāvs ņirgājās" stila apgalvojumi ir balstīti tīri uz emocijām vai pārpratumiem un patiesībā neviens nav gribējis par viņu ne ņirgāties, ne gudri dirst. To varu droši teikt, jo visu savu apzinīgo mūžu esmu strādājis ar klientiem dažādās nozarēs (izņemot pirmā darbavieta). Tas ir līdzīgi kā man kādu laiku atpakaļ viens auto pārdevējs stāstīja, ka klients, pērkot mašīnu bija prasījis, vai tad OCTA nav par brīvu, pārdevējs atjokojot (piekrītu, joks īpaši izdevies nebija) teicis - pa velti var tikai aiz stūra pa muti dabūt. Un klients pilnā nopietnībā aizgājis pie priekšnieka un rakstījis zajavu, ka pārdevējs esot viņam draudējis pa muti iedot.
Treškārt, iespējams, ka tas gan būs subjektīvs vērtējums, bet vismaz pēc manas pieredzes (no klienta vai apmeklētāja, sauciet kā gribiet viedokļa) , salīdzinot ar citām valsts iestādēm, CSDD apkalpošanas līmenis ir labāks. To es nesaku kā bijušais darbinieks un to esmu dzirdējis vairākkārt. Pamēģiniet kaut vai ar kādu nesakritību aiziet uz to pašu VIDu vai, piemēram, iekšlietu ministrijas informācijas centru aiziet, tad tā pa īstam sāksiet saprast, ko nozīmē "pāva attieksme". Ceturtkārt, visur pastāv tāda lieta kā cilvēciskais faktors. Bez tā mēs neiztiksim nekur, kamēr nedzīvosim vieni paši mežā. Un tāpēc, varbūt labāk atceramies to, ka mēs paši arī esam tikai cilvēki, kuri var kādu rītu izkāpt ar kreiso kāju no gultas vai nebūt 100% kompetenti savā amatā utt. Un, galu galā, "ja tu man tā, es tev šitā" attieksme jau ir novedusi pie tā, ka mūsu tauta, kurai pēc loģikas vajadzētu būt vienotai, ir tādi kašķīgi latvju bāliņi, kas to vien dara, kā ēdas savā starpā. Vienkārši, ja gribam, lai kaut kas mūsu valstī mainās, sākam paši ar sevi.