Piedod, bet neticu. Drīzāk izsauca apsardzi, kuri laipni parādīja, kur atrodas durvis.

Kāpēc nesamaksāja par moča kasku?

1. BAN ir daļēji Latvijas kapitāls, BTA arī. Šķiet, Balva arī bija. Iespējams, kļūdos, baigi pētījis neesmu.

2. No comments bez konkrētiem gadījumiem.

3. Rimi tu arī nevari nopirkt to, ko pārdevējam ir neizdevīgi tirgot.

Kādas ir jūsu atsauksmes par Latvijas apdrošinātājiem? Konkrēti piemēri? Kas tīk, kas netīk? Kurš izmaksāja, kurš piekāsa?

Plus garantijas fondiem, fuktukiem u.tml.

Par senčiem runājot, kolīdz sāc pelnīt pats, ir tikai loģiski, ka pie senčiem vairs nedzīvo vai arī ej uzturēšanas (paikas, komunālo) doļā... Bet studenti bieži vien nepelna tik daudz. Bez tam, īpaši pilsētās dzīvojošajiem to mašīnu tik bieži nemaz nevajag, lai vajadzētu pirkt savējo.

Varētu piektist, ka UK variants varbūt arī nav pats sliktākais. Mums tomēr ir pavisam cita maksātspēja un, cik nācies par šo parunāt ar reāliem cilvēkiem, lielākā daļa tomēr atbalsta šo - mūsu modeli. Kā zināms, demokrātijā vairākuma griba ir noteicošā.

Un kā vēl mainītos. Nav vairs tie laiki, kad vienīgajam, kam ģimenē bija tiesības, bija ģimenes galva. Tagad lielākoties tās ir arī sievai un kādam no atvasēm, kas, kamēr izstudē, dzīvo pie senčiem. Cik man ir nācies saskarties ar klientiem, tikai kādi 25-30% ar auto brauc tikai paši un nevienam nedod.

Tu domā, vajag katrām tiesībām klāt vēl polisi?

Bļin, vo, izrāva vārdus no mutes. Es, to lasot, gribēju tieši to pašu jautāt. Visus auto - jaunus, vecus, lielus, mazus, labus, sliktus, dārgus, lētus salīdzina ar divdesmitgadīgiem Audī.

Es pazīstu veselu kaudzi ar cilvēkiem, kuri bija no visādiem bmwpowera urļikiem salasījušies, ka gāze nerullē, tad piedomājuši klāt, ka esot dzīvībai bīstams, baigi smirdot, motors turot labi ja 2 gadus, īstais dzinējs esot benzīns sākot no 2.5 uz augšu u.tml. Varu vismaz kādus piemērus desmit nosaukt, kur šādi "kņigu ņečital" paši tagad braukā ar gāzēm, maza tilpuma turbomotoriem vai dīzeļiem.

Klau, samaksā man... Es aizvedīšu... Klau, bet, ja saules akmens būs atnācis atpakaļ?

Jā, bet pareizi jau Deksters saka - mēs mazie un melnie tur neko izdarīt nevaram, tikai čīkstēt internetā.

Ei, deks, par ko nākamajamajās vēlēšanās turēsi īkšķi - Vienotību vai Repši?

Uz kurieni?

nu, bet par to jau arī saku. tieši tā arī bija. termiņi gan nebija noteikti, bet pārējais jā. līdz brīdim, kad banka pateica, nedosim vairs, ja papildus neieķīlāsiet mātes māju.

Ne tikai sūtīja nah, bet menedžeru algas, kvartāla prēmijas, gada prēmijas utt. bija atkarīgas no izsniegto kredītu apjoma un paši menedžeri ieteica neuzrādīt citas saistības vai arī ierakstīt lielākus "citus ienākumus", jo iestāstīja, ka nevis nedabūs krītu nemaz (kas vēl varētu atturēt no ņemšanas), bet, ka kredītu iedos poļubomu, bet būs labāka likme un par kādiem latiem 50-100 mazāks maksājums. Nu, un kurš tad negrib par to pašu māju maksāt mazāk? Pašas bankas tagad mēģina izlocīties, ka neko neesot zinājušas par "šādiem negodīgiem darbiniekiem", bet, ja ir iespēja, pamēģiniet kādreiz parunāt ar kādu bijušo banku kredītmenedžeri, tā teikt, neoficiāli, zem 4 acīm.

Tieši to jau es te cenšos iestāstīt.

Interesanti, ja es aizeju pie ārsta, šis man izraksta ne tās zāles, kā rezultātā man veselība saiet sviestā vai, kā man te zināmiem cilvēkiem bija, neoperēja kāju, jo domāja, ka saglābs, bet beigās nācās amputēt, pie tam, saindēja asinis tā, ka tas cilvēks arī drīz nomira, man arī būtu jāvaino sevi, ka esmu uzticējies profesionālim?

Darbotos gan, jo parasti visu summu jau nedeva. Iedeva teiksim, zemei, nopērc zemi, tad kaut kādiem pamatiem vai proektam, uztaisi to, tad ārējai apdarei, izdari, tad nākamo utt.

Līdz vienā brīdī, kā man vienam radiniekam - čušššš. Palika savā īrētajā dzīvoklī un vēl nepabeigtās mājas kredīts jāmaksā. Un arī māja jāceļ, jo no plikas ārējās apdares nekāda labuma nav.

Kaut kad jau runāja, ka it kā darīšot gan. prognozējamā cena bija kaut kur ap 5 tūkstoši eiro.

Es pazīstu divas ģimenes, kuras labprāt agrieztos un kuriem šī zeme daudz nozīmē. Abas ir īsti Latvijas patrioti. Tikai abas negatavojas maksāt par neko zviedru pensionāriem.

1. Ģimene vēlējās uzlabot dzīves apstākļus, tāpēc paņēma līzingā otru mašīnu (pirmā nebija līzinga), jo ar vienu nevarēja izbraukāt ne uz darbu, ne sīčus izvadāt uz skolu un bērnudārzu, pie kam abi strādāja katrs savā pilsētas galā (ne Rīgā, tātad arī sabtranss nemaz tā neiet kā gribētos). Tā kā ienākumi atļāva, visai drīz paņēma diezgan nelielu kredītu, lai varētu izremontēt ne visai labā stāvoklī, bet, nopirktu dzīvokli. Karoče, nekas tāds, ko varētu par luksusu uzskatīt. Pienāca krīze, vīrs pazaudēja darbu - firma nobankrotēja. Kādu laiku dzīvoja uz pabalsta, paralēli piehaltūrēja, bet, protams, tādu ienākumu vairs nebija. Pēc kāda laika darbu pazaudēja arī sieva. Kā jau godīgi cilvēki, gāja uz banku runāt, bet bankas nostāja bija, kāda jau tajā laikā bija (varam kaut ko atlikt uz pusgadu, pēc tam maksāsiet dubultā, nu, kā jau te teica - labos laikos lietussargs, sliktos to atņem). Dzīvokli nodeva izsolē, ko par smieklīgu naudu "nopirka" bankas meitas uzņēmums. Palika starpība. A ko darīt? Sīkie arī jāuztur. Abi notinās uz UK, ir atraduši puslīdz normālus darbus un, nu, nezinu, plāno iziet maksātnespēju, varbūt pēc tam atgriezīsies.

2. Ģimene ņēma kredītu, lai attīstītu savu biznesu (maizes ceptuve vai kaut kas tml.). Neliels, bet diezgan veiksmīgs ģimenes uzņēmums ar normālu pievienoto vērtību, darba vietām utt. Grūtos laikos ienākumi smagi samazinājās, banka, līdzīgi kā jau te minēja, pārtrauca kredītlīniju, pārrunas ar banku (to pašu, kur 1. gad.) bija kā pret sienu. Uzņēmums rezultātā tika atņemts, ieķīlātā privātmāja+ražotne tāpat, būtībā, ģimene palika uz ielas. Uzņēmuma darbība apturēta, objekti vēl tagad nav pārdoti, cilvēki izveidoja šādu pat biznesu, tikai Ņujorkā.

Pirms 2 gadiem vairāk kā 10 000 cilvēku parakstījās par t.s. krīzes likumu, ko kredītņēmēju apvienība iesniedza toreizējam prezim Zatleram. Viņš pakonsultējās ar bankām, bankas pateica, ka nē, tādu nedrīkst pieņemt un ar to arī lieta beidzās. Labi, piekrītu, tas likums savā ziņā bija utopija, kaut gan Baltkrievija ieviesa kaut ko līdzīgu, katrā ziņā, neļāva ar saviem iedzīvotājiem tā izrīkoties. Bet, lai nu kā, no valdošo puses netika izrādīta ne mazākā vēlme nākt pretī saviem iedzīvotājiem, jo tas, redzies, kaitēšot svētajām un neaizskaramajām govīm - bankām. Un arī tā iešana ielās neko daudz jau palīdzējusi nav. Vai tad pēc 13. janvāra 2009. gadā valdība sāka ieklausīties tautā? Pēc pārējiem protestiem, kas ir bijuši arī pēc tam, kaut kas reāli ir mainījies?

Tad man vēlreiz jājautā - vai tad tu nebiji tas, kurš skandēja, ka bļaut kādam virsū bez risinājuma, ko darīt, ir stulbi? Konkrēti toreiz runa par Dombrovska valdību gāja. Tagad tu arī te lamā kredītņēmējus, bet reālu risinājumu piedāvāt nevari.

Par neīdēšanu un kļūdas izvērtēšanu skaidrs. Protams, ka tie, kas ir iegrābušies, izvērtēs un tā vairs nedarīs. Un lielākā daļa arī neīd (domāju, gan jau zini, ko lielākā daļa dara). Tikai tāds mazs sīkums - tā starpība, kas jāmaksā par neko, ta' nekur nepazūd, bet tikai pieaug. Un te nu mēs jau 3. reizi atgriežamies pie jautājuma - ko darīt? Neslēpt ienākumus un godīgi ar noliektu galvu un bijīgu seju maksāt bankai to starpību vai arī slēpt ienākumus, kā rezultātā tu par pensiju, labiem ceļiem un cilvēka cienīgām vecumdienām varēsi tikai sapņot?

Par prostitūtām visās malās brīdina, ka sifilisa saķeršanas iespējamība ir visai liela. bet par kredītiem ta' stāstīja, ka tā vajag, tas esot labi, jo tas attīstot ekonomiku, uzlabo dzīvi.

Bez tam, prostitūtas neiet pie klientiem un nedraud viņu sievām izstāstīt.

Pirmkārt, daudzi nepaņēma, jo daudziem arī neiedeva. Izmanīgākie izfīrēja caur galiem bankās. Bet, nu jā, piekrītu, daļa nav liela.

Otrkārt, kredītreģistrā ir informācija par 800 000 kredītņēmēju, tā ka, īsti subjektīvs tas skatījums laikam nebūs vis. Ja tie ir tikai daži kredītņēmēji, kāpēc tad bankas tik ļoti raud par tiem zaudējumiem? Kāpēc tik sirsnīgi iestājās pret maksātnespējas likumu, nolikto atslēgu principu utt.? Ja būtu daži, vienkārši norakstītu un aizmirstu, vai arī vismaz tā nebļaustītos.

Pat ja pieņemam, ka ar to varētu nodrošināt Latvijas pensionārus, tu gribi, ka aizbraukušo latviešu vietā te ienāk visādi svaigugaisugribošie austrumnieki un stutē augšā valsti?

Sertifikācija varēja drīzāk būt dēļ tā, ka kravinieks, kā rezultātā nav Eiropas tipa atstiprinājuma numura.

Tad jau vajadzētu pēc idejas būt japānim.

Redzi, tur jau ir tā lieta. Bet kļūdīties ir cilvēcīgi - teica gailis, nokāpjot no pīles (I. Ziedonis "Kurzemīte") Ir viegli vainot kādu pie notiekošā vai notikušā, īpaši to neaizsargātāko daļu, bet, kad paprasa reālu risinājumu, ko darīt tagad, tad "nevaru atbildēt". Nav jau vairs svarīgi, vai tu varētu tā, vai nevarētu. Prieks, ka esi gudrāks par pārējiem, bet svarīgi ir tas, ka daudzi varēja, valsts pieļāva, bankas deva un arī risinājumi būtu jārod visām 3 pusēm kopā. Bet atbildība par visu triju pušu kļūdu/stulbumu/neizdarību/ļaunprātību (patiesībā nav svarīgi, kurš no tā visa dominē) nez kāpēc jāuzņemas tikai tam, kuram ir vismazākās iespējas sevi aizstāvēt? Vai tad tu nebiji tas, kurš skandēja, ka vainot valdību pie visādām probzām, neliekot priekšā, kā situāciju risināt, ir stulbi? Te ir tieši tas pats. Tev patīk tiesāt kredītņēmējus, aizbraucējus un ko tik vēl ne, bet risinājumu nepiedāvā. Pēc kara visi gudri - vajadzēja tā, nevajadzēja šitā. Bet kāds ir risinājums?

Prieks gan, ka tev vismaz pietika drosmes atzīt, ka nevari atbildēt, ko darīt...