skaties.lv/beztabu/satiksme/tukuma-policijas-automasinas-trauce-citiem-autovaditajiem/

Kādas domas? Par to, ka tā nav brauktuve, bet mistiska iebrauktuves uz kuru CSN neattiecās, kā arī par to, ka uzlejot baltu krāsu uz apmales, automātiski tas tiek pieņemts par horizontālu apzīmējumu. Un to, kā turpinām turēt mašīnas kā līdz šim, gan jau pavasarī atkal kko uzkrāsos.

LVS ir norādīti gadījumi kuros nav jāuzstāda c/z. Apzīmējumam būtu jābūt vienmēr, tiesa uz pavasara pusi var būt arī padzisis. Jāņem vērā, kā sniegotās dienas pie mums ir pazūdoša tendence, līdz ar ko arī viens apzīmējums diezgan labi pilda funkciju, ja gājēji ievēro zināmu piesardzību.

Atkarīgs no tā kurā vietā esi ieņēmis kreiso malējo stāvokli, lai nogrieztos. Ja līdz ar tālākās 920 CHA sākumu/beigām, tad tam pa kreisi griezējam no mazāksvarīgā ceļa pēc CSN nemaz nav iespēju veikt šādu manevru nešķērsojot 920. Ja esi atstājis vietu kur viņam iespraukties un saskrienaties vēl tavā joslā, tev taisnība, ja saskrienaties jau prtējā joslā viņam taisnība. Pirmkārt, nekorekti uzkrāsots 920 CHA, otrkārt nekorekti izveidots krustojums. Bet, ja viņš pārkāpjot CSN prasības šķērso 920. CHA un veic pilnu manevru, uzbraucot uz galvenā ceļa, viņam ir visas tiesības aizbraukt pirmajam attiecībā pret Tevi, kas gaida uz parasta kreisā manevra veikšanu.

Vēl var būt arī 101, 102 uzstādīta ārpus apdz.v. Ja par pirmajām varētu savilkt, ka jābūt uzstādītai priekšrocības zīmei, tad šīs pēdējās jau ir brīdinājuma zīmes. Turklāt 2 vietās LVS pieminēta arī 409. c/z.

Jautājums, no kurienes šis ir ņemts - Ja nav viena no šīm zīmēm pirms krusta, tad to nevar uzskatīt par krustojumu. ??

Labi, bet ja zīme tiek nozagta? Piemēram, tas pats ātruma ierobežojums 30km/h, ja ir nozagts, tad automātiski tur vairs nav 30, bet defoltā esošais ātruma ierobežojums. Un neviens nesūdzās, ka tur taču bija 30, nu tikai zīmes nebija.

Šis būtu spilgtāk, ja apdzīvotā vietā parasti ir zīme 70km/h, bet vienu dienu nozagta, skaidrs, ka jāatjauno atpakaļ, bet pēc būtības kā zīmes nav, tā nav arī 70, bet ir 50, kā jau parastā apdzīvotā vietā.

Vai gadījumā galvenā ceļa zīme (Nr.201) nav tā kas nosaka ir tur krustojums vai nav?? Es tikai nevaru atrast atbilstošu CSN punktu kas šo apstiprinātu un stingri reglamentētu.

Tā jau ir seku apzināšana, prasīt (ne)pārkāpējam, kartei, pašvaldībai, ko viņi domā. Bet tieši kā atpazīt krustojumu vai brauktuvju krustošanās vietu pirms to šķērsošanas, lai pēcāk nav jānodarbojas ar tiesu lietām?

Nu kaut vai šis piemērs - skaties.lv/beztabu/zakumuiza-ir-autovaditaju-naudas-maka-lamatas-uzmanieties/

Dēļ tā, ka uz vietas konkrētajā laika sprīdī nevar īsti novērtēt ir krustojums vai nav, ienāk sodiņš.

Kā Jūs atpazīstat krustojumus? Te nevis priekšrocību konteksts, bet gan vairāku ierobežojumu beigas domātas. Vai ir kaut kāds lietu kopums pēc kā paskatoties uz pievienojumu pie ceļa saucat šo vietu par krustojumu? Vai tikai par brauktuvju krustošanās vietu. Un tieši braucot, nevis pēc tam pētot kartēs, kas atrodas tā vai šitā pievienojuma galā.

Runājot par satiksmes organizāciju, man būtu viens kutelīgs jautājums, kā Jūs atpazīstat krustojumus? Nevis brauktuvju krustošanās vietas, izbrauktuves no pagalmiem utt, kas csn atrakstīts, ka pēc būtības nav krustojums. Jautājums neizbēgami saistīts ar priekšrocībām to šķērsojot, ātruma un apstāšanās, stāvēšanas ierobežojumu beigām, kā arī to kā citi orientējas, jo csn nav pateikts nekas par to, ka krustojums obligāti aprīkojams ar šo vai to.

Nedaudz pateikšu priekšā, ir šāds csn punkts - 258. Priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību neregulējamos krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos. Priekšrocības zīmes ir šādas. Vai no šī punkta var kaut ko izlobīt?

Ok, ne tajā Pierīgā kurā lielākās problēmas briest. Lai gan apskatot linku tur Rīgas aglomerācijā tupa ietilpst tās pašvaldības par kurās deklarētajiem iedzīvotājiem IIN maksā darba devēji Rīgā. Ir dažādi dati, bet nu ne visi dzīvo tur kur ir deklarēti, īpaši ja runa iet par Rīgu. Līdz ar ko, tieši šitādā veidā noteiktā aglomerācija var būt diezgan šķība. Personīgi arī es savam pagastam piešķiru Rīgas aglomerācijas statusu, lai gan tur esmu tikai šad tad pa brīvdienām, bet principā dzīvoju Rīgā.

Bet doma saprasta un pieņemta.

Es saku, ka vajadzētu parādīt, nevis automātiski kaut ko pieņemu. Tavs piemērs tiek pieņemts zināšanai, bet to vai tā notiek parāda satiksmes intensitātes dati. Vienos mazpisānos samazinās, citos palielinās. Ja pārsēdies no sabiedriskā, tad tikai palielinās utt. Respektīvi vairākas statistikas jāliek kopā un jāpēta. Domu gan jau saprati.

Ja Saulkrastu apeju vispār var nosaukt par Pierīgas problēmu risināšanu. Lai neapvainojās vietējie, bet nu tur līdz Pierīgas statusam vēl nedaudz jāatnāk tuvāk. Tā kā rezumējot, 0 jaunu ceļu Pierīgā, 1 divlīmenis, kurā labais vēstījums sačakarēts ietekmējoties no dažu biznesmeņu žēlabainajiem skatieniem, mēs taču nodokļus nesam, dodiet pa taisno pieslēgties un vēl visus kreisos atļaujiet, savādāk nenopelnīs valsts nodokļus...tā itkā trūktu tanku un citu veikalu kur savus nodokļus atstāt.

Te būtu laba CSDD gada kopējā nobraukuma tendence, kas tad arī parādītu paradumus. Ja kādreiz kopā pa gadu nodrillējām x un tagad 1.5x skaidrs, ka arī intensitātes visur augs. Bet tie kas pārorientējušies no Mazpisāni - Mazpisāni vai no vispār nebraukšanas ar auto uz maršrutu Mazpisāni - Rīga, loģiski ka rada ne tikai iedomātu, bet reālu satiksmes pieaugumu ko izjūtām gan ikdienā, gan ciparos. Un tieši šo pārorientāciju vajadzētu parādīt kopējām nobraukuma palielinājumam.

Ļoti skrupulozi nerēķinot, bet pēc satiksmes intensitātes datiem, tieši pēdējo desmit gadu laikā intensitātes pieaugums ir par 25-30%. Ja rēķina gabalos, tad uz lielajām šosejām kur bija Ap 25-30k, tagad ir ~40k. A7 iebraukšana Rīgā, bija 18k, tagad ir 28k. A8 bija 18k, tagad 31k, Jūrmalas A10 bija 38k, tagad 48k. Žēl, ka nav uz vieglu roku dabūjamas vēl senāku gadu statistikas. Vienīgi jāņem vērā, ka ap 12o gadu gandrīz visur bija kritums apjomos, kā arī pirmskrīzes gados 2007, 2008 gada cipari varēja būt 15ā 16ā gada līmenī, jo LVC saka, ka nupat tikai esam sasnieguši un pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Mašīnu paliek vairāk, braucam arī aizvien vairāk, interesanti būtu redzēt CSDD kopējo reģistrēto nobraukumu apjomā pa gadiem, tas arī būtu lielisks pierādījums, tam ka dzīve prasa un atļauj braukt aizvien vairāk. No šī arī izriet tas, ka risinājumi kas pirms 10gadien bija ok, šobrīd vairs galīgi nav ok un ir laiks kaut ko uzlabot, jo ja vien nenāks atkal kāda baismīga krīze, cipari tikai kāps un kāps. Iespējams pat eksponenciāli līdz atdursies pret iedzīvotāju skaita samazinājumu.