ro rakstīja: Ziniet neesmu nekāds tehniskais guru , kā piemēram msh, bet nu nevaru nepiekrist viņam par to, ka tagad visu ražo uz īstermiņiem..palasot te dažu komentārus, šķiet iauto pilns ar oligarhiem..pirksim jaunus autu, baudāmos 1.5 nemotorus..cik tie forši..mosh pat 200000štukas nokalpos..sviests..lielākā daļa valsts iedzīvotāju tomēr pērk lietotus auto..daudzi no Vācijas..nu un gribētos redzēt, kā šie tikko no Vācijas pēc 5iem gadiem,šodien ražotie auto, ar saviem1.0-1.5 motoriem kalpos nākamajiem īpašniekiem..jaunu auto vispār nesaskatu jēgas pirkt, jo tam jau izbraucot no salona vērtība nokrītas par 30 %.. a lietotiem drīz motors virs 2.0 būs kā ar uguni jāmeklē..karoche kuda mir katjitsa 
Redzi, ražotāju patiesībā spiež nereālas ekonormas (tik trakas ka teju visi krāpjas), bet maksā viņam naudu PIRMAIS pircējs.
Kas notiek ar to auto pēc tam - ražotāju visai maz krata, jo lielāko daļu "dilstošo" daļu tāpat neražo ražotājs bet ražotrāja piegādātāji.
Es saprotu, ka Latvijā lielākā tirgus daļa ir kā reizi otrreizējais tirgus, bet pēc dažiem gadiem dēļ ekonormām un ražotāja vēlmes nopelnīt pēc iespējas vairāk (uzražojot tik lēti cik iespējams, lai 90% pirmo lietotāju savu brauktgribēšanu kilometros vai gados būtu iztērējuši un vēlams ne par centu izturīgāku - lasi dārgāku ražošanā) un tad iepārdot viņam atkal jaunu!
Kas notiek ar otro pircēju ražotāju patiesīā visai maz krata. To varētu žmiegt izdarī, ja auto ražotājam ar likumiem piespiestu nest atbildību par "nolietoto" auto utilizēšanu un pārstrādi. Kamēr tā nav - ekonomiski pamatoti ir ražot auto, kas noiet maks 3-5 gadi un 120-150kkm, bez nopietniem remontiem, un tad tas auto drīkst sabirzt čupā.
Tā kā ir šāda tencence - pēc zināma laika lietojamu auto ar uzrakstu "otrās rokas" atrast būš deficīs.
Nu gluži kā ar cigaretēm - Kā vienu cigareti pīpē trīs pīpmaņi bada laikā, pirmais pīpē cigaretes īpašnieks cik grib, otrais cik var, trešajam sanāk tikai tas, kas palicis pāri pēc pirmajiem diviem.
vidējais Latvijas vieglā auto lietotājs nobrauc 15 kkm gadā, varbūt cipars mazliet audzis, bet nedomāju, ka daudz, ok - 17 kkm gadā. Ņemot vērā, ka to ciparu veido arī darba darīšanās braucošie ar prāvāku nobraukumu, varam secināt, ka privātpersona parastā nobrauc mazāk par šo ciparu...
un? kas sanāk? Privātpersonas ~12 kkm * 10 gadi = 120 kkm. Aptuveni tik arī tas jaunais auto kā nebūt ciešami droši novelk - līdz parasti lielajai, lasi dārgajai, dzinēja apkopei.
Tiem, kas ikdienā spiesti braukāt ne tikai uz no darba, bet arī pa darba darīšanām nobraukās no 25-45 kkm ar parastu vieglo auto
Lūk arī tie paši 75 -130 kkm saskries pa 3gadīgu oplīzinga termiņu. Otrreizējam pircējam vēl varētu sanākt kādu brīdi pabraukāt - līdz tiem 150-170 kkm, ko tie motori, īpaši tos nelaužot, arī varētu izturēt. No uzņēmuma oplīzinga auto, ja paveicas atliek 30-80 kkm braucami km, kas nozīmē parastajam mirstīgajam 3-8 gadi vēl ko braukt.
Tālāk - metāllūžņu pārstrāde...
Lielāko jauno auto masu vismaz šeit iepērk uzņēmumi - tie arī nobrauc tos 100-140 kkm pa 3-4 gadi. Privātie - jā - pērk par savu naudu, tik to pašu nobrauc 7-10 gados. Visa matemātika. Ir protams atsevišķi izņēmumi, bet kopējo bildi neietekmē teju nunemaz.