Bet man ir SAAB atslēgu piekariņš. Emaljēts. Ar grifu.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Bet man ir SAAB atslēgu piekariņš. Emaljēts. Ar grifu.
gastello rakstīja: es neaizstāvu kakša viedokli ,bet saku izsaku savu novērojumu ,jo lietoju otro čipotu dizeļmašīnu(stšķirībā no tevis)
kā tad sauc šo: "gastello rakstīja: velti braucat kaksim virsū"?
gastello rakstīja:
Seene rakstīja:
gastello rakstīja: velti braucat kaksim virsū,tieši TDI dīzeļiem pietiek jaudas lai saniegtu max ātrumu līdz redlainam,paskaitiet paši cik km/h var dabūt vēl klāt palilinot max apgriezienus par 300-400 augstākajā pārnesumā .
manam klāt dabūju 20 km/h un pamatīgu dūmu mutuli
Nu tad vēlreiz. Kakša ātrums palielinājās no 200 uz 250km/h. Ja to apvieno ar tevis teikto par 300-400rpm palielinājumu, tad sanāk, ka dzinējs pirms tam redlainā ir darbojies ar 1200-1600rpm... varbūt esmu ko palaidis garām, bet tas pat priekš kravas auto ir ĻOTI maz. Un neesmu manījis kuģus, kas uz 200 pārvietotos.
klau tu esi muļķis vai izliecies?
Muļķis esi tu, ja vēl nesaprati, cik bezjēdzīga ir tava vēlme aizstāvēt Kakša viedokli. Es tikai uzrakstīju ciparus, kas izriet no tavas argumentācijas.
Pirmais rakstīja:
vienīgā informācija tev ir no interneta????
es tev prasu vai tu esi redzējis kaut vienu mašīnai piespraustu to devaisu
patiesībā es tev prasu vai tev ir kaut mazākā nojauta tieši kurā vietā viņu pieslēdz?
ja uzreiz neatbildēsi, tad
nākamajā atbildē palūgšu fotogrāfijas no reālas dabā nofotogrāfētas mašīnas - citādi izskatās, ka sābiem viss ir citādāk kā pārējā pasaulē
p.n.
es esmu pats personīgi licis 2 mašīnām šito virsū.... tiesa neviena no tām nebija sābs
Informāciju no ne-interneta nevaru tev piedāvāt šeit kā linku. Jebkas cits būtu tikai mans viedoklis, nevis atsauce.
Esmu redzējis gan piespraustu, gan nepiespraustu.
Pieslēdz kā starpsavienojumu dzinēja vadības ķēdē - šos konkrētos pie degvielas padeves sistēmas spraudņa. Retāk tiek izmantots pieslēgums centrālā vadības bloka galā, jo tas ļoti bieži ir nobāzts ļoti grūti pieejamā vietā.
P.N. ar savām fotogrāfijām un SAAB pieminēšanu - es neesmu iedziļinājies, kur tieši šādu ierīci būtu jāpieslēdz manam auto, jo tādu netaisos uzstadīt.
Pirmais rakstīja:
Seene rakstīja:
Pirmais rakstīja: kas ir \"karte\"
komonreila dīzeļmotora gadījumā kompis saņem informāciju no datčikiem un izrēķina datus par to kurā brīdī un uz cik ilgu laiku atvērt pjezosprauslu...
datčiki ir gaisa masas mērītājs, degvielas spiediens komonreilā, \"gāzes\" pedāļa stāvoklis, motora apgriezieni uttt
Esi redzējis kādu dīzeļcommonrailu bet turbīnas? Un Eiropā obligātā EGR? Tos arī vada ECU.
Un metode ar \"feiku\" commonraila spiedienu jau vairs nav spēkā. Normāls ECU pāris minūtēs sapratīs, ka commonrailā ieplūst vairāk degviela nekā vajadzētu būt izsmidzinātai un pielabos savus aprēķinu datus, pielāgojoties nobīdei spiediena rādījumos. Ir jāvilto krietni vairāk par viena devēja rādījumiem, pie tam to jādara aktīvi, nevis pasīvi (ko var panākt ar konkrētam dzinējam paredzētā čipa iestarpināšanu datu ķēdē) vai vēl labāk - pašam ECU jaielādē savādāka programma.
tev ir tikai viedoklis vai tu zini
tad pastāsti mums (muļķīšiem) kurā vietā datu ķēdē tas čips tiek iestarpināts
Vajag arī jums (muļķīšiem) iztulkot?
tadsjautues rakstīja: un arii tas ir murgs ka tikai ar kaut kaadu chipu var panakkt lielaaku atrumu ar tiem pashiem apgriezieniem
tad jau ir jaamaina kaarba un tikai ta
Nākamais... To, ka ar čipu var mainīt ātrumu, nemainot apgriezienus, pat kaksis nespēja izdomāt. No kurienes tu izlīdi?
gastello rakstīja: velti braucat kaksim virsū,tieši TDI dīzeļiem pietiek jaudas lai saniegtu max ātrumu līdz redlainam,paskaitiet paši cik km/h var dabūt vēl klāt palilinot max apgriezienus par 300-400 augstākajā pārnesumā .
manam klāt dabūju 20 km/h un pamatīgu dūmu mutuli
Nu tad vēlreiz. Kakša ātrums palielinājās no 200 uz 250km/h. Ja to apvieno ar tevis teikto par 300-400rpm palielinājumu, tad sanāk, ka dzinējs pirms tam redlainā ir darbojies ar 1200-1600rpm... varbūt esmu ko palaidis garām, bet tas pat priekš kravas auto ir ĻOTI maz. Un neesmu manījis kuģus, kas uz 200 pārvietotos.
Pirmais rakstīja: kas ir "karte"
komonreila dīzeļmotora gadījumā kompis saņem informāciju no datčikiem un izrēķina datus par to kurā brīdī un uz cik ilgu laiku atvērt pjezosprauslu...
datčiki ir gaisa masas mērītājs, degvielas spiediens komonreilā, "gāzes" pedāļa stāvoklis, motora apgriezieni uttt
Esi redzējis kādu dīzeļcommonrailu bet turbīnas? Un Eiropā obligātā EGR? Tos arī vada ECU.
Un metode ar "feiku" commonraila spiedienu jau vairs nav spēkā. Normāls ECU pāris minūtēs sapratīs, ka commonrailā ieplūst vairāk degviela nekā vajadzētu būt izsmidzinātai un pielabos savus aprēķinu datus, pielāgojoties nobīdei spiediena rādījumos. Ir jāvilto krietni vairāk par viena devēja rādījumiem, pie tam to jādara aktīvi, nevis pasīvi (ko var panākt ar konkrētam dzinējam paredzētā čipa iestarpināšanu datu ķēdē) vai vēl labāk - pašam ECU jaielādē savādāka programma.
Kaksis rakstīja: Par četrām funkcijām nezinu, bet četras dimensijas ir iespējamas. Laikā (ceturtā dimensija) mainīga telpa.
Nu tad lai tev būtu ko padomāt - programmātiski ir iespējamas arī 5 un vairāk dimensijas. gaidu bildi...
msh rakstīja:
Seene rakstīja:
tu esi stulbs vai izliecies? ja tagadējās sistēmas "aprēķina no kartēm", tad kā saukt to ko darīja tās, kas no iestādītās tabulas nolasīja datus?
un tavu nesaprotamo turbīnu atmešanas vēlmi ar nespēju izprast, ņemto vērā, ka ne-turbo palēnām kļūst par izmirstošu sugu.
Ļurbu es atmetu jo tā ir sekundāra funkcija - neļurbo motori eksistē? Eksistē. Ļurbo motors ar noamputētu ļurbu darbojas [nerunāsim par to, kā darbojas] - darbojas. Nav ko te sarežģīt padarīšanu, te neiet runa par konkrētu motoru bet principu
Man jau liekas ka tu izliecies par stulbu Karte digitālajiem vadības blokiem pēdējo trīsdesmit [vispār vairāk] gadu laikā ir bijis vienkārši pamats no kura izrēķināt. Gribi zināt kurā brīdī vadības bloks tīri nolasa no kartes? Tajā brīdī kad nezināmu iemeslu dēļ atmirst visi temperatūru datčiki, lambdas un viss pārējais un paliek tikai holla devējs un gaisa masas mērītājs [tas arī varētu atmirt ] - lūk tajā brīdī kompis nolasa datus no kartes
Un tā kā tev vēl joprojām nav skaidrs kā notiek lielumu aprēķināšana , lūk, atkal degvielas karte, šī gan ir tāda pārskatāmāka www.alltrac.net/... Paņem izvēlies vienus apgriezienus un vienu gaisa daudzumu un krustpunktā ir kartes lielums degvielai. Tajā pašā laikā, teiksim, kompis saņem no lambdas signālu [tā kā tev patīk lietas sarežģīt, tad no platjoslas lambdas ], ka, teiksim, kaut kādā bezsakarā vajag pa 20% treknāku degmaisījumu un kompis to tabulu par attiecīgu lielumu "paceļ uz augšu". Bet vielaicīgi saņem signālu no temp datčika ka motora temp ir 90c [paņemsim par piemēru bošu, tā kā bošam avārijas temp ir 80c, pieņemsim ka boša kartes ir kalibrētas uz 80 grādiem] un vajag nedaudz liesāku un "pabīda to karti uz leju". Bet šie abi lielumi ir SASKAITĀMIE KURI DARBOJAS VIENLAICĪGI. Un ir vēl čupiņa ar datčikiem, kuru lielums te ir "saskaitāmais". Teiksim, astoņdesmito gadu motoriem, kuriem nebija uz droseles potenciometrs bet bija slēdži, ieminot grīdā degmaisījumu taisīja par 10% [ja atmiņa neviļ] treknāku nekā norma. Atkal saskaitāmais kas cilā karti. Tā ir tā tava aprēķināšana Un tam vēl pa vidu fakts ka kompim vēl ir savs "saskaitāmais", kuru tas izmaina pielāgojoties motoram un kuru tas "iegaumē" - teiksim, opeļiem pēc kompja reseta kaut kādus 500km vajadzēja nobraukt lai kompis no jauna pielāgotos motoram
nu feini tak, vai ne... atsūti tik kādu linku uz karti ar kādām četrām funkcijām četrdimensiju telpā.
msh rakstīja:
Seene rakstīja:
Nevajag nemaz vissarežģītāko, lai tev pavisam aizmirstos par aizdedzes leņķi svarīgāka pamatfunkcija - cilindros ir nepieciešams arī gaiss. Bet galvenais, ko gribu pateikt, ir tas, ka "karte" būtībā ir daudzdimensiju tabula, kas, kā jau minēji, atkarībā no noteiktajiem parametriem atgriež konkrētas vērtības ar ražotāja iestādīto soli. Un šis solis arī bija iepriekšējās paaudzes vadības sistēmu efektivitātes robežstabs. Mūsdienu ECU satur nevis karti bet programmu - t.i. formulu kopumu, kas parametrus aprēķina, nevis nolasa iepriekš sagatavotos, tādējādi paaugstinot vadāmo funkciju precīzāku veikšanu.
Kādā sakarā man būtu jāpiemin gaiss? Kāds ECU ir sakars ar gaisa padevi [šajā brīdī aizmirstam ļurbomotorus un ļurbīnas vadību ] - kloķene ar siksnu vai ķēdi griež sadaleni kura noteiktos brīžos atver ieplūdes vārstus un virzuļi ierauj gaisu Tīri mehāniska funkcija
Un par tiem formulu kopumiem es visu laiku stāstu, bet tev nez kāpēc liekas ka kaut kas ir milzīgi mainījies un viss ir stipri savādāk un kas tik vēl ne Ir viena vai vairākas kartes aizdedzei un degvielai un no tām izrēķina apsteidzi vai sprauslu atvēršanu un tā tas ir bijis un tā tas būs Tas ko tu te stāsti par "atgriež ražotāja iestādīto soli" attiecas tīri uz karburatoriem [kurš iesmidzina uzregulēto degvielas daudzumu pie noteikta vakuuma ] un k-jetronikiem, kuri pie noteikta lāpstas pacēluma iedod noteiktu pulsu uz sprauslām. VISAS digitālās elektroniskās šprices aizdedzes apsteidzes leņķi, sprauslu atvēršanas ilgumu un citus parametrus, kuri ir pietiekami sarežģīti, APRĒĶINA NO KARTĒM. Neatkarīgi no tā, vai tas ir 1979. gada semaks vai tavs sābs vai visjaunākais Rolls Royce. Un ja tu vēl joprojām uzskati ka lūk, "jaunākās paaudzes vadības bloki visu izzīž no zila gaisa", tad jāprasa - kas notiek kad, teiksim, nosprāgst gaisa masas mērītājs? Mašīnu ved ar dīleri ar ejakulatoru jo motors vairs nedarbojas? Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir kartes - lai vienam svarīgam lielumam iztrūkstot, ECU vēl spētu kaut kā nodrošināt motora darbību
tu esi stulbs vai izliecies? ja tagadējās sistēmas "aprēķina no kartēm", tad kā saukt to ko darīja tās, kas no iestādītās tabulas nolasīja datus?
un tavu nesaprotamo turbīnu atmešanas vēlmi ar nespēju izprast, ņemto vērā, ka ne-turbo palēnām kļūst par izmirstošu sugu.
Kindzulis rakstīja:
Seene rakstīja: perfokaršu zapiņu.
domaa ka jams ir manijis- kas tas taads- perfokarte? man domaat jams nebij veel dzimis tnii briidii kad 5¼ un lentas tapa lietotas ...
nu tak zapiņu vismaz ir redzējis! Cerams...
msh rakstīja:
Seene rakstīja:
Kad būsi aptvēris, ka ECU atbild par krieni lielāku lietu skaitu nekā "cik daudz degvielas iesmidzināt cilindros", tad būs vērts ar tevi diskutēt. Pagaidam pavizinies ar savu perfokaršu zapiņu.
Un? Es minēju vienkāršu piemēru, tu uzreiz uzmet lūpu ka es nepieminu vissarežģītāko motoru Jā, ECU pēc vajadzības kontrolē vēl visādas lietas, bet pamatfunkcijas vienalga paliek divas - aizdedzes apsteidzes leņķis un sprauslu atvēršanas ilgums Tu te, protams, vari stāstīt, ka, lūk, jaunajos motoros ir kosmiskas tehnoloģijas un kas tik vēl ne - bet iekšdedzes dzinēju darbības pamatprincips - cilindrā jāpadod noteikts daudzums degvielas kuru īstajā brīdī jāaizdedzina - nav mainījies jau ilgāk kā gadsimtu un arī nekad nemainīsies, izmainījušās tikai tehnoloģijas, degvielu kvalitāte un prasības
Nevajag nemaz vissarežģītāko, lai tev pavisam aizmirstos par aizdedzes leņķi svarīgāka pamatfunkcija - cilindros ir nepieciešams arī gaiss. Bet galvenais, ko gribu pateikt, ir tas, ka "karte" būtībā ir daudzdimensiju tabula, kas, kā jau minēji, atkarībā no noteiktajiem parametriem atgriež konkrētas vērtības ar ražotāja iestādīto soli. Un šis solis arī bija iepriekšējās paaudzes vadības sistēmu efektivitātes robežstabs. Mūsdienu ECU satur nevis karti bet programmu - t.i. formulu kopumu, kas parametrus aprēķina, nevis nolasa iepriekš sagatavotos, tādējādi paaugstinot vadāmo funkciju precīzāku veikšanu.
msh rakstīja: P.N. Oktānskaitļa apakšu nosaka motors nevis vadība, kura tam ir tikai pieskaņota, bet augša var būt bezgalīga, jautājums tikai vai to var izmantot.
P.P.N. Visi motroniki no saviem pirmsākumiem septiņdesmito gadu beigās spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem - kompis "iegaumē" kartes nobīdes, kuras izraisa motora nolietošanās [protams, ne jau bezgalīgi un neiet runa par beigtiem datčikiem ], savādāk būtu žopa, kā arī "pielāgošanās darbības apstākļiem" pārsvarā ir kartes pacilāšana uz augšu vai leju. Man patika labs piemērs - tas laikam bija kaut kāda B4 8v digifanta vadības bloks nosaukts par piemēru - kaut kāds fimpeļa 8 vai 16 bit procis, degvielas karte 8 pozīcijas pēc apgriezieniem, 8 pozīcijas pēc gaisa [slodzes], 8 pēc temperatūras, vēl tur kaut kādi vismaz divi faktori un kopā sanāk vairāki desmiti tūkstoši variāciju par tēmu "cik daudz degvielas iesmidzināt cilindros" Vienkārši, vai ne?
Kad būsi aptvēris, ka ECU atbild par krieni lielāku lietu skaitu nekā "cik daudz degvielas iesmidzināt cilindros", tad būs vērts ar tevi diskutēt. Pagaidam pavizinies ar savu perfokaršu zapiņu.
msh rakstīja:
WALA rakstīja: BTW vienu daļu japāņu benzīnauto auto ļoti labi var "nočipot" ielejot 100-to bencīnu.
Ne nekas klāt jāliek ne jāmokās, nepatīk ielej atkal 95-to un brauc p "lēto".
Kāds vēl čips, kompim ir divas aizdedzes kartes, vājākā zemākam oktānskaitlim, agresīvākā augstākam un ar to arī viss ir izteikts...
Esi dzirdējis par detonācijas sensoriem? Un to, ka ECU ar tādu palīdzību spēj izmantot _jebkuru_ oktānskaitli, turot aizdedzes momentu tieši uz detonācijas robežas, bez konkrētas kartes. Vienkāršī pielāgojoties tam, kas konkrētajā brīdī notiek cilindros. To, ka, piemēram, SAAB ECU jau ļoti sen mēra kompresiju?
Mūsdienu auto ir viena - programma, nevis karte, kas spēj pielāgoties virknei apstākļu.
Kaksis rakstīja: Nē nu tie sābisti ir talbajopi. Es jau arī neteicu, ka apgriezienus var celt ar čipošanu (kautgad to var izdarīt, pārceļot vai atceļot ierobežotāju), bet ar šķūnēšanu, kas ir komplekss pasākums.
Teici, ka tādi esot daudz. Kur esi redzējis? Es gan kaut kā neesmu dzirdējis, ka "kompleksie šķūnētāji" bieži noņemtos ar dīzeļiem. Daudz ir tikai "čipotie".
Kaksis rakstīja:
Seene rakstīja:
Kaksis rakstīja: Ja ir tāda iespēja, paskataties kādreiz dragreisa motorus. Tur ne tādas vien "neiespējamas" lietas var redzēt. Pat standarta benzīna motoru, kuram max. apgriezieni ir pacelti x2 no stock.
paskaties pats un uzzini kādreiz par dragreisa motoru dzīves ilgumu.
A kam tas interesē. Runa ir par faktu, ka var celt apgriezienus.
Tas interesē tiem, kam ir veikts tevis pieminētais "šķūnings". Un neviens neapstrīdēja, ka apgriezinus nav iespējams īslaicīgi pacelt, bet gan to, ka tas netiek darīts veicot "čipošanu". Bet to jau tu laikam nespēj atšķirt.
Kaksis rakstīja: Ja ir tāda iespēja, paskataties kādreiz dragreisa motorus. Tur ne tādas vien "neiespējamas" lietas var redzēt. Pat standarta benzīna motoru, kuram max. apgriezieni ir pacelti x2 no stock.
paskaties pats un uzzini kādreiz par dragreisa motoru dzīves ilgumu.
WALA rakstīja: Ai nē kolibri tomēr ir nīkulis salīdzinot ar jebkuru auto "apgriezieniem", tikai k-kādi 1200 "apg"./min. max.
labāk jau "odiņš" ar 36 000 "apgriezieniem"
Slinkais rakstīja:
Kaksis rakstīja: Nu tad izskaidrojiet man kā auto, kuram stock ir 200 km/h pēc šķūņa (tikai motora) iet uz 250 km/h. Dīzelis, kārba tā pati.
labs chips palielina degvielas padevi un turbo spiedienu, liidz ar to uzlec jauda un daudz svarigaaka grieze. auto iet dinamiskaak. un augstakaa parnesumaa pietiek speeka sasniegt lielaaku atrumu. normaliem ljaudiim sen skaidrs ka zirgspeeki ir domati makleru un advokatu pievilinashanai un 200 km pat vacijaa nebrauc masveidaa. pa bani visi zagjee ap 130-150, jo zheel degvielu un dzineeju.
Tā ir gan. Iemēģināju savam ātruma ierobežotāju jaukā svētdienas rītā uz saulaina bāņa. Un te pēkšņi viens jauks sudrabots auto pārkārtojās no labās joslas uz trešo un parādīja, kā braukšana mierīgi ir tikai brīvprātīga izvēle. Tik vien kā uzrakstiņu AMG paspēju izlasīt
WALA rakstīja:
Seene rakstīja:
Šādā gadījumā gluži vienkārši motors pirms tam ir bijis par švaku, lai augstākajā pārnesumā spētu sasniegt savus max apgriezienus.
+1
ja vien nav bijis tā ka cilvēks tur to motoru jau līdz tam ir redlainā griezis ar pēdējo pārnesumu.
teorētiski... Bet praktiski tikai kaksis var iedomāties, ka dīzelim var par 25% pacelt motora max apgriezienus un pēc tam nelasīt virzuļus pa grāvjiem.
Kaksis rakstīja:
WALA rakstīja:
uupis rakstīja: Atkal kosmiskās tehnolôgījas.
GRIEZE tas ir tāds pintiņš?
Jap tu vismaz zini
Es tik nevaru joprojām iebraukt kādēļ viņas mēra ņūtonmetros.
Pārāk liela grieze esot slikti. Tā man teica. Kaut ko tur samazinot, jaudu laikam.
Tieši griezes moments, nevis jauda ir tas, kas tiek noteikts transmisijas elementu limitos. Un faktori, kas ierobežo griezes momenta palielināšanu ir spēja to novadīt līdz riteņiem un vajadzība pēc dinamikas.
Kaksis rakstīja:
Seene rakstīja:
Kaksis rakstīja: Nu tad izskaidrojiet man kā auto, kuram stock ir 200 km/h pēc šķūņa (tikai motora) iet uz 250 km/h. Dīzelis, kārba tā pati.
Iespēja 1 - vienkārši noņemt ātruma ierobežojumu (un nejauc ar motora apgriezienu ierobežotāju)
Iespēja 2 - ielādēt efektīvāku dzinēja vadības programmu, iegūstot ekonomiskāku un jaudīgāku dzinēja darbību, vienlaicīgi ar lielāku atkarību no degvielas kvalitātes UN noņemt ātruma ierobežojumu.
Iespēja 3 - nomainīt atsevišķas motora detaļas un iegūt jaudīgāku dzinēja darbību, zaudējot gan ekonomiskumu, gan motora kopējo mūža ilgumu.
Ātruma ierobežotājs tam auto nekad nav bijis.
Mah ātrumu var palielināt tikai uz kinemātikas rēķina. Ja neaiztiek kārbu un riteņu diametru, tad atliek tikai celt motora apgriezienus, kas arī tika izdarīts.
Šādā gadījumā gluži vienkārši motors pirms tam ir bijis par švaku, lai augstākajā pārnesumā spētu sasniegt savus max apgriezienus.
Kaksis rakstīja: Nu tad izskaidrojiet man kā auto, kuram stock ir 200 km/h pēc šķūņa (tikai motora) iet uz 250 km/h. Dīzelis, kārba tā pati.
Iespēja 1 - vienkārši noņemt ātruma ierobežojumu (un nejauc ar motora apgriezienu ierobežotāju)
Iespēja 2 - ielādēt efektīvāku dzinēja vadības programmu, iegūstot ekonomiskāku un jaudīgāku dzinēja darbību, vienlaicīgi ar lielāku atkarību no degvielas kvalitātes UN noņemt ātruma ierobežojumu.
Iespēja 3 - nomainīt atsevišķas motora detaļas un iegūt jaudīgāku dzinēja darbību, zaudējot gan ekonomiskumu, gan motora kopējo mūža ilgumu.
Aptauja: 69% autovadītāju uz vasaras riepām pāriet jau aprīlī; neaizmirsti pēc pirmajiem 300 km pārvilkt skrūves
6
Vai, pārbaudot alkohola koncentrāciju izelpā, policijas rīcība nav ne ekoloģiska, ne ekonomiska? (+ VIDEO)
4
Maija_Eskuella rakstīja:
Ja ir runa par vidējo patēriņu, tad jebkuram dīzelim to var dabūt arī virs 10l uz 100km - vajag tikai kārīgi pa šoseju atvilkt, pilsētā paburzīties pa korķiem un citur tā dinamiskāk, agresīvāk pārvietoties +vēl ja bieži jāgaida nekustīgā auto ar ieslēgtu motoru (it īpaši ziemā).
Nefig nevar... Pa šoseju tad ir ilgstoši jāatvelk ar 200+, kas reāli nav iespējams pat Vācijā. Korķī uz Krastenes gan izdevās dabūt 12, noresetojot kompi tieši pirms iestašanās korķī. Bet tas tikpat ātri pazuda, uzbraucot uz tilta. Dinamiski, agresīvi apdzenot fūres polijas ceļos nekas vairāk par 6 nesanāk.