VAG grupas (VW, Audi, Škoda) 2.0 TDI lietotājiem: Šie dzinēji ir ļoti jutīgi pret eļļošanas trūkumu un sprauslu tīrību. Stanadyne ir viens no retajiem, ko šie ražotāji oficiāli akceptē.
Auto ar augstu nobraukumu (250k+ km): Kur degvielas sistēma jau ir piedzīvojusi nodilumu, papildu eļļošana (lubricity) var pagarināt sūkņa mūžu par gadiem.
Pilsētas braucējiem ar DPF: Palielināts cetānskaitlis nodrošina pilnīgāku sadegšanu, kas nozīmē mazāk kvēpu un retākas DPF reģenerācijas.
Ziemas periodā pie mainīgiem laikapstākļiem: Būs vieglāk piedarbināt pie lielākiem mīnusiem
Vēsturiskiem spēkratiem un sezonas tehnikai: Tiem, kas ziemā maz brauc — piedeva satur antioksidantus, kas neļauj degvielai "novecot" un neveido nevēlamus nosēdumus, sabiezējumus degvielas tvertnē.
Iebildumi par EKII 2026 elektroauto atbalsta programmu:
Valsts subsīdijas komercdarbībai kropļo konkurenci un brīvo tirgu, kam būtu jābūt efektīvas Latvijas tautsaimniecības pamatam.
Nav pierādīta iepriekšējo auto atbalsta programmu izmaksu–ieguvumu efektivitāte no KEM. Nav publiski pieejama šāda analīze, cik izmaksā viena samazinātā CO₂ tonna iepriekšējo programmu ietvaros. Bez izmaksu–ieguvumu izvērtējuma nav pamata apgalvot, ka 40 miljoni eiro tiek izmantoti efektīvāk nekā citos klimata vai CO2 samazināšanas projektos.
Emisiju kvotu izsolēs iegūtie līdzekļi ir jāizmanto plašākas sabiedrības interesēs. To primārajam mērķim būtu jābūt plaša mēroga sabiedriskiem vai sociāliem projektiem ar lielu ietekmi. Lai gan programmā ir atbalsts daudz bērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, praksē lielākā daļa finansējuma nonāks jaunu auto iegādei privātpersonām. Būtībā tiek finansēts individuālu personu pašpatēriņš ar kapitāl ietilpīgu produktu palielinot importa negatīvo saldo, turklāt kuram ir straujš vērtības kritums.
Jaunu elektroauto vērtības kritums tirgū ir straujāks nekā līdzīgas virsbūves iekšdedzes dzinēja auto. Piemēram, Nissan Leaf vērtības kritums var sasniegt līdz pat 70% 5 gadu termiņā. Škoda Enyaq kritums vairāk kā 50%, kamēr līdzvērtīgam Škoda Kodiaq ar iekšdedzes dzinēju piecos gados kritums ir ap 40%. Tas nozīmē, ka liela daļa jaunu auto subsīdijas faktiski tiek “zaudēta”. Ja KEM ministrija pildītu sev uzliktos uzdevumus un pildītu šajā sarakstā minēto punktu Nr.1, tad mēs visticamāk redzētu, ka tieši lietotu elektroauto subsīdijas no CO2 samazinājuma viedokļa būtu efektīvākas, jo vērtības kritums lietotam elektroauto ir proporcionāli mazāks, bet tagad tas ir tikai pieņēmums.
Piedāvātais CO₂ slieksnis lādējamiem spraudņu hibrīdiem ir jāpalielina no 50 uz 60 gr/km), jo Eiropā ir mainījusies jauno modeļu testēšanas metodoloģija. Pretējā gadījumā vairāki modeļi, kas iepriekš (2025.gadā) kvalificējās, šobrīd no programmas tiek izslēgti nevis tehnoloģisku, bet metodoloģisku izmaiņu dēļ, kā, piemēram Stelantis grupas un Kia automobiļi.
Jāatceļ paplašinātās garantijas prasības lietotiem elektroauto, jo tas būtiski sašaurina lietoto elektroauto konkurenci un sadārdzina auto cenu.
Nevienā brīdi nerakstu par akcīzi elektrībai! Vispār tā interpretācija arī augstāk, ka elektroauto nemaksā nodokli ir no tas paša sērijas. Kur jūs to izlasiet??
Tu būsi pārsteigts kā ierēdņi atradīs iespēju paņemt naudu no iedzīvotājiem, šinī gadījumā autovadītājiem vai vēl precīzāk transportlīdzekļu vadītājiem - prognozēju, ka drīz būs maksa par nobraukto km pie tehniskās apskates un kad cels un cels šīs summas laika gaitā, tad pāries uz ikmēneša nodoklis, kuru automātiski jaunie elektroauto sūtīs attiecīgajām iestādēm.
Tā kā elektroauto Latvijā šobrīd lielā mērā brauc uz gāzes. Tas, protams, ir labāk nekā Vācijā, kur akmeņogles vēl nodrošina lielu daļu. Bet jā, ilgtermiņā tas ir arguments un liels pluss, ka teorētiski varēsim izmantot Latvijas enerģiju, bet šobrīd fosilā enerģija ir krietni lētāka. Un gudrāk būtu izmantot to. Lai Eiropa samaksā par elektroauto tehnoloģiju progresu. Cerams arī bateriju un to uzlādes tehnoloģiskais progress vēl notiks.
Šeit ieraksts ir vietā 👍🏻, paldies! Elektroauto pagaidām vispār nemaksā ne akcīzi, ne daudzus citus nodokļus?? Ko nu?
Kā var būt atlaides no nodokļa, tātad vienkārši mazāks nodokļa apjoms?
Ja kas, naftas akcīzē autovadītāji gadā samaksā vairāk kā 600 miljonus eur valsts budžetā. Kā tu domā, pēc elektrifikācijas, kā tas tiks paņemts vai arī valsts atteiksies no šīs tabulas ieņēmumu ailes? Šo summu vienkārši pārliks uz nobrauktajiem km.
Padomāsim, kas ir emisijas kvotu izsolīšana? Mums par kaut ko maksā, ne? Par ko? Par vēsturisko Latvijas rūpniecisko atpalicību un par (te svarīgi) nākotnes potenciāla neizmantošanu. Caur šo CO2 samazināšanas politiku ir realizētas tādas likumdošanā normas, ka vieglāk ražot ārpus Eiropas.
Tev kā valstij ir pieejams finansējums, tu vari nopirkt zivis no norvēģiem un izdalīt tās iedzīvotājiem, nauda iztērēta un daži cilvēki ir paēduši, bet vari to pašu naudu iztērēt zivsaimniecības realizēšanā Rojā, kur strādās arī daži cilvēki, bet ilgtermiņā regulāri nodrošinās cilvēkus ar zivsaimniecības produktiem. Turklāt, ja nebūs dārgākā elektrība un degviela Eiropā un nebūs jāpērk piespiedu kārtā dārgāki auto, cilvēkiem jāpalielina nodokļi, lai valsts realizētu budžetam nepaceļamus projektus, parādīsies ekonomisks pamatojums Rojas zivis eksportēt, kas lielāka pieprasījuma gadījumā ļaus paplašināt un modernizēt zivsaimniecības attīstību un vēl vairāk cilvēku strādās gan Rojā, gan Tukumā, kas piegādās barību no Bauskas zemniekiem, kamēr Rīgā pirms dažiem gadiem šo pašu finansējumu vienkārši apēda nopērkot zivis Norvēģijā. Tā teikt, ir atšķirība, un tas ir tas, ko nosaka valsts politika saskaņā ar saviem mērķiem. Ir potenciāls un ir atšķirīgas pieejas, kā to izmantot.
Personīgi es tevi saprotu un arī es to izmantotu – tīri savtīgos nolūkos. Ideāli, paldies, ka es personīgā labuma gūšanai varu izmantot sabiedrībai paredzētu naudu. Malači! Es pat teiktu 👍🏻👍🏻👍🏻
Bet, ja mēs skatāmies no sabiedrības interesēm, tad šī programma ir nonsenss dot naudu privātajam transportam. Mēs uzvedamies kā bagāta valsts, kura nu vairs nezina, kur naudu tērēt.