Lasītāju pieredze par saviem auto

Šis nebūs stāsts par sapņu auto, kuru esmu ļoti vēlējies, daudz par to domājis, tad par pēdējo naudu nopircis lolojis un labi kopis. Mana Citroena misija ir būt par darba zirgu, kas pa Latvijas jaukajiem ceļiem mani pavada no punkta A līdz Z.

Auto par 1600 eur tika iegādāts pēc nejaušības principa Lietuvā un uzticami savus pienākumus veic četrus mēnešus. Pērkot lētu mašīnu ikdienai mana stratēģija ir vienkārša - dievs ar marku, modeli, krāsu utt, galvenais, lai tehniski ir normālā kondīcijā. Turklāt man patīk variēt ar markām - cenšos pirkt auto, kurus līdz šim neesmu lietojis, tā sacīt redzesloka paplašināšanai. Pirms Xantias tika apskatīti daži dīzeļgolfi un astras Latvijā - traģiski. Gandrīz jau biju gatavs lielākiem finansiāliem izdevumiem un līzingiem, kad tomēr nolēmu aizdoties uz leišmali, kur savu auto arī veiksmīgi atradu. Bija iekāriens uz XM, bet jāsaka, ka visi apskatītie eksemplāri bija gana briesmīgi, lai vairs par šo interesanto auto pat i nedomātu - laiks pagājis uz neatgriešanos. Konkrētā Xantia iekrita acīs ar savu labo vizuālo stāvokli gan no ārpuses, gan iekšas. Salons tīrs, tumši beņķi, panelis nav salauzts - iebūvēts standarta radio, pretzagļu pults. Pa tādu naudu feins auto! Sākuma cena bija 1800 eur, kas nokaulējās uz jau minētajiem 1600 eur un es nospreidu - pat ja tas auto pēc mēneša izjuks nu nav tas finansiālais ieberziens tik milzīgs lai mūžīgi pārdzīvotu - un pirku nost!

Santīma un biodegvielas mīlestība man visu laiku skandēja ausīs, ka vajag dīzeli, tomēr veselais saprāts un loģika noveda pie tā, ka iegādāts tika 2 litru benzīns. Diemžēl jāatzīst, ka starp 10 gadīgiem auto par manis minēto un nedaudz lielāko cenu atrast dīzeļauto, kurš nerada bažas jau apskates sākumā ir ai cik grūti, tāpēc apmātību par dīzeļa nepieciešamību šoreiz atmet un vairs nepārdzīvoju : )

Tātad auto ir ar universāla tipa virsbūvi, aprīkots ar divu litru benzīna dzinēju, mehānisko ātrumkārbu, elektriskiem logiem priekšā. centrālā atslēga ir, bet pults nedarbojas. Lai izietu tehnisko apskati nācās nomainīt lodveida balstu un uzlikt jaunas riepas, bet citādi inspektors dikti paslavēja manu jaunieguvumu, kā netipiski labu. Un patiesi - no apakšas Citroens izskatās vienkārši lieliski! nekas nav rūsējis, nav locīts, dauzīts vai kā citādi ietekmēts! Paveicās!

Kopš atvešanas uz tēvuzemi Xantia ne reizi nav likusi vilties par sevi (ja neskaita laiku pirms izstrādājās pieradums ikreiz pēc noslāpēšanas ievadīt maģisko ciparu kombināciju, apliecinot īpašnieka statusu). Auto ripo teicami! Dzinējs vispār ir cepuri nost - uzrāviens lielisks, elastīgs visos ātrumos, spēj tik spaidīt pedāli. Kārba slēdzas precīzi. Sākumā nevarēju pierast pie sajūga, bet tagad viss šķiet labi. Mans ikdienas maršruts ir ~ 120 km 50/50 pilsēta šoseja. Pa lielceļu braucu vidēji 110 - 120 km/h, pilsētā neatpalieku no pole position ieguvējiem. Degvielas patēriņš pie šādiem parametriem man sanāk vidēji 9 - 10 litri uz 100 km ceļa. Veicot garāku braucienu ārpus pilsētas ir sanācis iekļauties arī 7 litros uz 100 km, bet tas ir izņēmums.

Pie visnotaļ slavinošā teksta gan jāatzīmē arī pāris ne ļoti labās īpašības - 1. radio ir laba vadības pults uz stūres, bet uztvērējs darbojas sūnaini. 30 km aiz Rīgas ir grūtības ar normālo staciju uztveršanu (salīdzinājumam ir otra auto Voyagera uztvērējs, kurš darbojas ļoti labi); 2. Lielākās bažas raisa Citroena hidrauliskā piekare - auto nesēžas, uz šosejas iet labi, bet ir paciets, jūt bedres un salaiduma vietas. Negreiderēts grants ceļš ir īpaši nepatīkams, bet ne nāvejošs un pagaidām es šim visam uzmanību nepievēršu, mierinot sevi ar domu, ka tai piekarei cietai arī ir jābūt : ); 3. Auto ir vienkāršs kā taburete - te nav ne kondicionieris, ne ABS, ESP - nekā. Tagad jau ir OK, bet pie tā ABS tomēr jau bija izveidojies pieradums un šīs uzpariktes iztrūkums sākumā traucēja. Kā nosacīts mīnuss ir arī neliels grabulis uz bedrēm bagāžnieka apvidū, bet tas nav nekas neparasts un kaitinošs - cik ir bijuši universāli arī stipri jaunāki par šo, grabulis ir bieži novērojams, turklāt Xantiai pat mazāks nekā Škodai Octavia. Un universāļi man principā patīk.

Rezumējums - Xantia nav auto ar kuru zīmēties, rādīt draugiem un lielīties, bet savuis tiešos pienākumus auto veic pat ļoti labi. Kāds varbūt teiks, ka mans vērtējums ir muļķīgs, nepareizs vai vēl sazin kāds, bet gribu uzsvērt, ka es šo auto nekādā gadījumā nelieku vienā līmenī ar Rolls Royce un citiem grandiem, taču izvērtējot tā cenu un par minēto summu iegūto saturu varu teikt tikai tos labākos vārdus!