Lasītāju pieredze par saviem auto

_cita_marka_ ZIL-157 1970 Novērtējums: 8
Nu visādi brīnumi te ir rakstīti. Bet es Jums pastāstīšu par ZIL-157 (Zahars), kaut gan daudz jau arī pats neatceros. Tie kas vecāki, iespējams krievu armijā tādu būs izbaudījuši, bet izlaiduma gads varētu būt nu minimums kāds 60- ais: )
Klīda baumas, ka krievi šo nospieduši no jeņķu 2- ā pasaules kara "Studebekera".
Sākšu ar motoru. Seši cilindri (podi pamatīgi) rindā, kā jau armijniekam, visi vadi ekrānos, bloks vienmēr spīdēja un laistījās, uz katru apskati ar alumīnija krāsu pūtām. Tukšgaitā darbojoties skaņa kā mūzika ar labiem, bet ļoti mīkstiem basiem. Neatceros, cik viņam zirgspēku bija un kāda kubatūra, bet norma apmērama 50 litri uz simtu A-76. Papildus transmisijai motors grieza tikai kompresoru un ģeneratoru.
Ritošā sastāvēja no trīs tiltiem (nu ļoti iespaidīgas konstrukcijas), visi velkošie. Riteņi ar spiediena regulēšanu no kabīnes. Rāmis būvēts no tādiem šveileriem, ka izturēs atomkaru. Reiz līkumā neielikos un uzmaucu akmeņu krāvumam apmēram pusmetra augstumā pilnā gaitā. Izjūtas kā kosmonautam, domāju ka izlekšu no kabīnes. Bet kad apstājies mēģināju atrast kādu skādi, tad secināju, ka konstruktori mašīnu plānojot zināja, kādi jefiņi ar to brauks: )
Kabīne - vistīrākā dzelzs kaste, sēdekļi apvilkti ar dermantīnu, iekšā atsperes kā dīvānam, tikai stipri vien cietākas. Standart rādītāji protams bija (spidometrs, manometrs, degvielas daudzums, eļļas spiediens un ūdens temperatūra). Stūre iespaidīgu izmēru, jo nekāds stūres pastiprinātājs nebija, brīžiem to griezt vajadzēja ar abām rokām un dūšīgi ar kājām atsperoties. Pagriezienu rādītāja pārslēdzējs - parasts tumblers, tikai horizontāli slēdzams. Piestartējams bija ar kāju spiežot pogu un gāzes pedāli kopā. Sajūga pedālis - bija ko spiest un atlaist arī vajadzēja prast, citādi mašīna lēca gaisā, gadījās, ka motors izturēja un neslāpa. Īpaša manta protams bremzes - pneimatiskās. Ja iesācējs nospieda to pedāli, mašīna apstājās kā iemieta un braucējs leca virsū stūrei. Ja slēgtajā kravas kastē (tā saucamajā "kungā") sēdēja citi dzimtenes sargi, tie sabira visi uz priekšu un laikam jau pamatoti lietoja visus viņiem zināmos leksikas krāšņumus. Pagāja zināms laiks, līdz iemācījos bremzēt viegli plikšķinot pa bremžu pedāli.
Ātrumkārba jau tajos laikos briesmīgi progresīvā: ) - piecu pakāpju, tiesa pirmo robu praktiski nekad nelietoja, ja nu vienīgi vajadzēja parkoties uz milimetriem. No vietas ņēma ar otro. Protams vēl arī viss pazemināto ātrumu diapazons, kā jau apvidus mašīnai pienākas. Ātrumu kloķis attiecīga izmēra, bet robi slēdzās tīri pieklājīgi.
Kolosāls logu tīrītāju mehānisms, pneimatiskais. Pagriežot vairāk vai mazāk vaļā ventīli, mainījās slotiņu kustības ātrums. Tiesa vienmēr bija problēmas to noregulēt uz vienmērīgām un lēnām kustībām.
Kustības ātrums pa šoseju - apmēram 60km/h. Varēja uzkurināt līdz 70, bet tad vajadzēja nokalni: ) Bija spečuki, kas izgrieza apgriezienu ierobežotāju un plēsa uz 80. taču pa šoseju braukt nebija nekāda kaifa. Cita lieta pa mežu un poligonu ceļiem, gaita mīksta, jūties kā karalis: ) Aprīkots bija arī ar vinču, taču to tiku izmantojis tikai, lai visādus komandirskos bobikus uz cietzemes izdabūt.
Ko vēl var pateikt? Ziemā protams kabīnē nekāds mikroklimats nebija, bez cimdiem tālu netiksi, ķirzačos kājas arī sala: )
Pagājuši jau velns zin cik gadi, bet to savu Zaharu vēl tagad atceros ar zināmu mīlestību un cieņu. Pa divi gadi man viņš ne reizi nenobira, man likās, ka tā mašīna ir mūžīga. Pārējie visi vāģi, ar ko pēc tam ir nācies braukt, tādi bērnu braucamie vien bija. Atzīmi neņemos likt, jo nevar taču vērtēt fundamentālas lietas: )
P. S. velns, prasa novērtēt: ( Labi, likšu 8, tomēr divreiz kājām bez maz vai pirkstus apsaldēju: )
tontons @ 24.maijs 2004 0:00
Visi komentāri
 
Modris 24.maijs 2004 22:45
0 1 Atbildēt

Labais, man piedur tas oldschools, , kaut kur te viens pa zazu raxtiija, ka shamiem salonaa valdiija dermantiina-elljas un benziina maisiijuma smaciigais :D. Laikam ir liidziiga situaacija bijusi

Kaspersky 25.maijs 2004 2:40
0 0 Atbildēt

Reāls apraksts! Nopietni! :)

tontons 25.maijs 2004 9:23
0 0 Atbildēt

to Modris: nekāda eļās un benzīna smārda kabīnē nebija. Braucot garākos maršbrosokos motora pārsega sānus sacēla augšā (Zahariem nebija klasiskā kapota, atvērās abi sāni) un dažreiz tie nedaudz plivinājās. Tad puikas teica, ka Zaharičs gribētu pacelties un palidot, tikai spārni pamazi:) Bet kabīnes ventilācija bija pa pirmo, tikai ziemā pārāk laba:)

Gasjs 25.maijs 2004 9:23
0 0 Atbildēt

Labs monstrs. Pašam ir gadījies parullēt ar īsās bāzes 6 stobru ZIL 4x2. Tam bija pat stūres pastiprinātājs. Tāds
komfortabls, kompakts, ekonomisks auto (salīdzinot ar aprakstīto).

Romiqe 25.maijs 2004 18:38
0 0 Atbildēt

Visu cienu, labs apraksts :)

Loms 25.maijs 2004 19:24
0 0 Atbildēt

Jā, ir braukts ar tādu. ZIL 131, Ural, pat nemēģināja līst, kur 157 gāja cauri. GAZ 66 vēl varēja konkurēt ar viņu (bet tā jau cita svaru kategorija)

Loms 25.maijs 2004 19:24
0 0 Atbildēt

P.S. Aprakstīts labi. :)

STALINS 28.maijs 2004 15:21
0 0 Atbildēt

Interesanti aprakstīts.Pašam arī bijusi darīšana-100% pievienojos.

OAC 9.februāris 2005 15:32
0 0 Atbildēt

Tehniskie dati ZIL-157 (ražots no 1958.g. līdz 1978.g.):
Dzinēja darba tilpums - 5,38 L,
Maks. jauda (pie 2800 apgr.) - 110 ZS (80,9 KW),
Maks. griezes moments (pie 1100 - 1400 apgr.) - 343,2 Nm,
Kompresijas pakāpe - 6,5,
Pašmasa - 5800 kg,
Pilna masa - 9000 kg,
Maks. ātrums - 60 km/st.,
Kontr. degvielas patēriņš pie 30-40 km/st - 38,5 L/100 km,
Elektrosist. spriegums - 12V,
Sajūgs - sausais, viendiska,
Degvielas tvertnes tilpums - 150L (galvenā bāka), 65L (papildus bāka),
Dzesēšanas sistēmas tilpums - 21L,
Riepu izmērs - 12-R18,
Spiediens riepās - 3,5 atm (atļauts samazināt spiedienu līdz 0,5 atm, nepārsniedzot max ātrumu 10 km/st.).

deksters 11.marts 2007 10:57
0 0 Atbildēt

Interesanti uzrakstīts,pašam gadījies braukt un pasmagos apstākļos ar ZIL131,GAZ66, URAL un BTR-60 :)

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti