Pērn četri nozīmīgi klimata pārmaiņu rādītāji sasniedza jaunu rekordu, trešdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), brīdinot, ka globālā enerģētikas sistēma ved cilvēci uz katastrofu.
Ziņojumā "Globālā klimata stāvoklis 2021.gadā" ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) norāda, ka pērn rekordaugstu līmeni sasniedza siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija, jūras līmeņa celšanās, okeāna sasilums un okeāna paskābināšanās.
Ikgadējais ziņojums ir "drūmas žēlabas par cilvēces nespēju atrisināt klimata problēmas", paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, piebilstot, ka "globālā enerģētikas sistēma ir bojāta un mūs arvien vairāk tuvina klimata katastrofai".
"Mums ir jāizbeidz fosilā kurināmā piesārņojums un jāpaātrina pāreja un atjaunīgo enerģiju, pirms savas vienīgās mājas esam pārvērtuši pelnos," viņš mudināja.
WMO norādīja, ka cilvēka darbības rezultātā uz visas planētas ir kaitīgas un ilgtermiņa sekas ekosistēmām uz zemes, okeānā un atmosfērā.
Ziņojumā piebilsts, ka pēdējie septiņi gadi bijuši septiņi karstākie gadi novērojumu vēsturē.
Pērn gaisa temperatūru pasaulē pazemināja dabas parādība "La Ninja" gada sākumā un nogalē. Šī dabas fenomena laikā ūdens virsmas temperatūra Klusajā okeānā ir zemāka par normu, ietekmējot laikapstākļus visā pasaulē.
Tomēr, neskatoties uz to, vidējā gaisa temperatūra pērn bijusi par 1,11 grādiem pēc Celsija skalas augstāka nekā pirms industrializācijas. 2015.gadā tika panākta Parīzes vienošanās, kuras mērķis ir noturēt klimata sasilšanu zem diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar vidējo 1850.-1900.gada rādītāju. Iespēju robežās temperatūras pieaugumam nevajadzētu pārsniegt 1,5 grādus.
WMO vadītājs Peteri Tālass atgādināja, ka jau atmosfērā nonākušās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes planētas sildīšanu turpinās vēl vairākas paaudzes, un arī jūras līmenis, okeāna sasilums un okeāna paskābināšanās turpināsies simtiem gadu, ja vien netiks samazināta oglekļa dioksīda nokļūšana atmosfērā.
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija 2020.gadā sasniedza jaunu pasaules rekordu, kad ogļskābās gāzes koncentrācija pasaulē tika reģistrēta 413,2 miljondaļu (ppm) līmenī jeb 149% vairāk nekā pirms rūpniecības attīstības. Dati liecina, ka pērn un šā gada sākumā rādītājs ir turpinājis pieaugt.
Vidējais jūras līmenis pasaulē pērn sasniedza jaunu rekordu, 2013.-2021.gadā vidēji paaugstinoties par 4,5 milimetriem gadā, lasāms WMO ziņojumā. 1993.-2002.gadā pieaugums bija 2,1 milimetrs.
Arī okeāna sasilums un paskābināšanās pērn sasniegusi jaunus rekordus.
Ziņojumā piebilsts, ka arī Antarktikas ozona caurums sasniedzis "neierastu dziļumu un lielumu", polārā virpuļa rezultātā sasniedzot maksimālo platību 24,8 miljonus kvadrātkilometru.
Ekstremāli laikapstākļi pērn vairākās valstīs izraisīja pārtikas un dzeramā ūdens trūkumu, lika miljoniem cilvēku pamest savas mājas un radīja miljardiem eiro vērtus zaudējumus.
Pārejai uz atjaunīgo enerģiju Gutērrešs aicināja atteikties no fosilā kurināmā subsīdijām, trīskāršot investīcijas atjaunīgajā enerģijā un padarīt atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas par brīvi pieejamām sabiedriskām precēm visā pasaulē.
Lasot šo rakstu man rodas sajūta ka mani uzskata par lohu, nezinu kāpēc tā.
Par lielo ozona caurumu: www.noaa.gov/news/antarcti...-into-november
Izrādās tikai 13 lielākais, pie tam to radījuši specifiski apstākļi.
Tas jau nupat tiek kultivēts pastāvīgi, stipri paspilgtināt "zaļās" krāsas, brīvi interpretējot pieejamās datu kopas, un atklāti ņirgājoties par "lohu vulgaris" ....
Un ārprāc, ārprāc laikā kad tiek izdarīti arvien precīzāki mērījumi arvien plašākā teritorijā CO2 ppm palecies par pāris vienībām ( no 410 vidējā globālā līmeņa vai pat drusku vairāk) ...
Pasaku stāstīšana absolūti neuzlabos ekoloģiju, faktos balstītas izmaiņas ir jāapzina, bet stumt "eko tuftu" un paralēli ražot stipri vairāk un audzēt enerģijas pieprasījumu ... nu nav veids kā glābt ekoloģiju ...
ražot stipri vairāk un audzēt enerģijas pieprasījumu ... nu nav veids kā glābt ekoloģiju ...
Tā kā cilvēku skaits uz pasaules strauji pieaug, ražot un patērēt enerģiju stipri vairāk ir objektīva nepieciešamība.
Ražošana jau pati par sevi nav slikta, problēma ir tajā ka arvien vairāk ražojam sūdus lai pumpētu ekonomikas ciparus. Kur piemēram problēma pie mūsdienu tehnoloģijām ražot automašīnas ar vidēju garantēto izmantošanas laiku 15-20 gadi, iekļaujot iespēju nomainīt lietošanas laikā dzinējus, kārbas, utt. uz efektīvākiem? Kāpēc moderna auto ražošanai nepieciešami pāris kilometri vadu? Bez skārienjūtīgā displeja vairs nemākam dzīvot? Stūres apsiles? Sēdekļu apsildes? Liekas jau, ka tie jau tikai sīkumi, bet pareizinam katras pozīcijas ražošanā un transportā nepieciešamos resursus ar kaut vai pēdējos 10 gados izlaisto auto skaitu un kādu nelielu ledāju noteikti jau būsim izglābuši. Gluži nav korekti vainot cilvēku skaita pieaugumu tajā, ka Rietumi savā vēlmē pēc ērtībām prasa arvien vairāk resursu, bet vides problēmas risina selektīvi.
Rietumi savā vēlmē pēc ērtībām prasa arvien vairāk resursu, bet vides problēmas risina selektīvi.
Un par Austrumiem piemirsām ? Skatoties pēc globālā CO2, Ķīna kopā ar Indiju to ražo 2x vairāk, nekā ASV kopā ar ES. Un kur nu vēl Dienvidkoreja, Japāna u.c.
Tie pie visa vainīgie Rietumi ir novecojis "naratīvs". Viens cilvēks nevar savā dzīvē nobraukt daudz vairāk auto, kā agrāk, vai apēst daudz vairāk "steiku", nekā agrāk. Pie kam Rietumu iedzīvotāju skaits pieaug galvenokārt uz imigrācijas rēķina no nabadzīgajām valstīm.
Šeit gan jāatcerās, ka liela daļa no tā ko ražo Ķīna un Indija dienas beigās tāpat ar kuģiem ceļo uz Rietumiem. Tas, ka gala patērētājs ir pārcēlis rūpnīcas uz citurieni lai pats nesēdētu ogļu TECa dūmos minēto patērētāju neatbrīvo no atbildības.
Un mazliet precizējot - ar Rietumiem es šajā gadījumā saprotu ASV, Kanādu, Eiropu, DKoreju, Japānu un Austrāliju. Precīzāk laikam būtu teikt attīstītās valstis izņemot Ķīnu.
Un patērētājs varbūt nevar apēst un patērēt vairāk, bet jāatceras, ka tajā pašā Ķīnā un Indijā tiek veikta arī Rietumos saražoto lūžņu demontāža, pārkausēti metāli, kas pēc tam ceļu uz tiem pašiem Rietumiem un daudzi citi energoietilpīgi darbi ar ko Rietumi vienkārši negrib čakarēties.
Nu, Ķīnā un Indijā arī ir liels iekšējais tirgus. Un bagāti cilvēki. Ja skaitām miljardierus, tad 2021.gadā 1. vietā vēl ir ASV ar 724, 2. Ķīna ar 626, 3. Indija ar 140. Tātad, cik būs Ķīnas un Indijas miljardieri kopā ? 766. Vairāk, nekā ASV.
Skaidrs, ka patēriņa pieauguma lēciena vaininieki pasaulē 21.gs. ir tieši "Āzijas tīģeri".
Tam, ka tirgus ir liels es piekrītu, stāsts tik ir par to, ka šī tirgus maksātspēja ir tiešā veidā atkarīga nu preču un pakalpojumu eksporta uz ārzemēm. Gan Indija gan Ķīna ir tādā interesantā pozīcijā jo itkā vidējie ienākumi varbūt arī aug, bet šis pieaugums pamatā balstās uz bagāto peļņu un tur ir milzīga plaisa starp biezajiem un vidēju pilsētas iedzīvotāju, nerunājot jau par lauceniekiem. Attiecīgi pazūdot eksportam biezie dzīvos bez izmaiņām, bet visi pārējie savilks jostas apstādinot iekšejo patēriņu. Tāpēc arī Ķīna raustās pakļūt zem kaut kādām sankcijām, jo šobrīd viņiem problēmu pietiek tāpat.
Ja ir brīvs laiks, tad rekur links uz diviem Youtūberiem, kas ilgu laiku ir nodzīvojuši Ķīnā un dalās iespaidos par valsti, cilvēkiem un ekonomiku. Tie nav propogandas video, drīzāk tīra "balto" ceļotāju pieredze vairāku gadu garumā paralēli sekojot tam kā mainās Ķīna: www.youtube.com/c/ADVChina