26% autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies – 20% to dara reti, 3% - bieži, bet 3% - regulāri, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Vēl 3% autovadītāju norāda, ka paši vienmēr lieto drošības jostas, bet pasažieri mēdz braukt nepiesprādzējušies. 72% aptaujāto autovadītāju norāda, ka nekad nesēžas pie auto stūres nepiesprādzējušies. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad saglabājas tendence, ka vīrieši biežāk brauc nepiesprādzējušies (30% vīrieši un 19% sievietes). Drošības jostas lietošana nereti ir izšķirošs aspekts, kas var palīdzēt izvairīties no nopietniem ievainojumiem vai pat glābt dzīvību.
“Drošības jostu nelietošana joprojām ir aktuāla problēma. Ar to mēdz grēkot ne tikai vadītāji, bet arī pasažieri, lai gan ir būtiski rūpēties gan par savu, gan līdzbraucēju drošību. Kādēļ piesprādzēšanās ir tik nozīmīga? Drošības jostas būtiski samazina letālu seku iespējamību un palīdz izvairīties no nopietnām traumām. Tās mazina trieciena spēku un notur cilvēkus vietā, nodrošinot, ka gaisa spilveni var darboties ar maksimālu efektivitāti. Ir autovadītāji, kuri kļūdaini uzskata, ja automašīna ir aprīkota ar gaisa spilveniem, tad drošības jostu lietošana nav obligāta, taču jāuzsver, ka tikai kopā ar drošības jostu gaisa spilveni patiešām spēj pasargāt,” skaidro Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.
Pētījums liecina, ka ar drošības jostu nelietošanu visbiežāk grēko autovadītāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (31%), savukārt, apzinīgākie autovadītāji ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem - šajā vecuma grupā tikai 22% atzinuši, ka mēdz nelietot drošības jostu. Analizējot autovadītāju atbildes dažādos reģionos, secināts, ka drošības jostas biežāk nelieto Zemgales autovadītāji – 32% atzinuši, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies. Kurzemē šādu atbildi sniedz 30% autovadītāju, Latgalē – 31%, Rīgā – 19%, bet Pierīgā – 18%.
Eiropas Komisijas aizvadītā gada ziņojuma “Trendline 2022-2025, Data collection and analysis of road safety KPIs in Europe” dati par Latviju liecina, ka uz lauku ceļiem drošības jostu lietošana ir izplatītāka (aptuveni 96% līdz 97%). Tas nozīmē, ka ārpus pilsētām autovadītāji ir salīdzinoši disciplinēti un apzinās riskus. Pilsētās jostu lietošana krītas, sasniedzot vienu no zemākajiem rādītājiem starp ES dalībvalstīm.
Runājot par iespējām samazināt riskus, eksperti norāda, ka tehnoloģiju attīstība aizvien vairāk palīdz novērst drošības jostu nelietošanu. Ir pierādīts, ka brīdinājuma sistēmas, kas nosaka, vai braukšanas laikā nav piesprādzēta drošības josta, un sniedz vizuālus un skaņas brīdinājumus, būtiski uzlabo drošības jostu lietošanas rādītājus. Tāpat ir testētas aizdedzes bloķēšanas sistēmas, kas pieprasa piesprādzēties, lai iedarbinātu automašīnu - tās ir atzītas par ļoti efektīvu risinājumu, tomēr autovadītāju vidū tām ir zema atsaucība un šobrīd tās netiek plaši izmantotas.
