Latvija noteikti sasniegs energoneatkarību agrāk nekā 2030.gadā, kā tas pašlaik ir paredzēts Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, tomēr ilgtermiņa problēma ir elektrības ražošanas bāzes jaudas, kurām ir jābūt paralēli atjaunojamo energoresursu izmantošanai, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Komentējot valdības pirms Jāņiem pieņemto lēmumu par "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmuma veidošanu, kura uzdevums būs izbūvēt vēja ģeneratoru parkus, Indriksone pieļāva, ka tie varētu sākt darboties jau 2025.gadā.
"Plāns, kurš tika izveidots šā gada sākumā, paredzēja, ka 2026.gadā vēja ģeneratoriem ir jāsāk strādāt. Šobrīd, ņemot vērā kara situāciju, "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži" ir gatavi darboties ātrāk. Arī mēs no valsts puses esam centušies atvieglot administratīvo procesu. Ir jauns likumprojekts, un, kad tas tiks pieņemts, visas birokrātiskās procedūras būs saīsinātas. Tādēļ, ja negadīsies kādas aizķeršanās, iespējams, ģeneratori sāks strādāt jau 2025.gadā," prognozēja ekonomikas ministre.
Tomēr viņa uzsvēra, ka tikai uz atjaunojamajiem energoresursiem Latvija paļauties nevar.
"Mums ir jāapzinās, ka saule spīd tad, kad spīd, vējš pūš tad, kad pūš. Tādēļ, lai gan mēs daudz vairāk orientējamies uz atjaunojamajiem energoresursiem, enerģijas ražošanas bāzes jaudas mums ir jānodrošina pastāvīgi, un šobrīd tam vienīgā iespēja ir "Latvenergo" termoelektrocentrāles, kuras no gāzes koģenerācijā ar siltumu ražo arī elektrību. Bāzes jaudas ir tā sadaļa, kas mums būs jāatrisina ilgtermiņā. Mēs nevarēsim paļauties tikai uz piegādēm no ārpuses brīžos, kad mums nepietiks ar enerģiju no atjaunīgajiem resursiem," atzina ekonomikas ministre.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas iekšējam tirgum piegādāts 3,091 miljards kilovatstundu elektroenerģijas, bet neto elektroenerģijas ražošana Latvijā sasniedza 2,496 miljardus kilovatstundu.
Beidzot, beidzot kāds sāk runāt par tādu sīkumu kā bāzes jauda. Paneļi, kad ražo ir forši, vējš arī, bet bez bāzes jaudas brīdī, kad minētie avoti neko neražos, par elektrību varēs maksāt tik daudz, ka acis asaros. Un tie kas sapņo, ka viņu uzkrājums sadales tīklos šo brīdi nosegs, tad es jau tagad varu teikt, ka tas ir tikai dažu gadu jautājums, līdz to uzkrāšanu atcels un tad būs situācija, ka saulainā laikā elektrību varēs pārdot pa centiem, bet pārējā laikā jau pirkt pa eiro. Gudri čiekuri šajā konekstā jau sāk domāt par bateriju konteineriem, tā uz pāris MW, lai uz šīm izmaiņām pelnītu, bet tautai bāž ausīs batonus, ka jāliek paneļi un viss izdosies.
tik drošs, ka atcels elektrības uzkrājumu, kas saražots no saules paneļiem, es nebūtu, jo tas tomēr ir ieviests salīdzinoši nesen. Sākotnēji tādu uzkrājumu nebija, tad bija ar gada "pārstartēšanu" ar 1. janvāri, tagad pārstartēšana ir pārcelta uz loģiskāko aprīli. Un ir izstrādes stadijā likumprojekts, kas ļautu saražoto elektrību dalīt arī pa vairākām adresēm nevis izlietot to tikai, kur elektrība saražota. Jautājums gan, vai līdz tam tiešām tiksim. Līdz ar to uzkrājumu atcelšana ir pilnīgā pretrunā ar pašreizējo virzību.
Neesmu informēts, bet sajūtu līmenī daļēji šķiet, ka varbūt par pamatu tomēr ir arī kāda ES regula...
Bet, jā, par bāzes jaudām jau sen vajadzēja runāt ES līmenī, citādi no turienes (jo sevišķi no Vācijas) kaut kā visu laiku nāk info, ka tikai saules paneļi un vēja parki būs un viss būs skaisti...
Bez bāzes jaudu nodrošinājuma cita ceļa nebūs. Valsts nebūs ieinteresēta kompensēt starpību starp to pašu TEC darbināšanu un saules enerģiju, brīdī kad saules enerģija sāks reāli ietekmēt elektroenerģijas cenas.
Nu cik ir dzirdēts, tad Sadales tīklam kā tādi tie saules paneļi nepatīk, jo tie daudzie mazie pieslēgumi radot tehniskus izaicinājumus diezgan.
Es gan nedomāju, ka tik ātri atceltu to neto sistēmu, jo citādāk paneļiem zūd jēga. Vienīgais, manuprāt, augs pārvades un sadales tarifi uz tā rēķina, jo Sadales tīklam tas viss pasākums sadārdzināsies paneļu dēļ.
Par bāzes jaudām taisnība - tās paliks, tur tik drīz vēl citus risinājumus kā gāzes koģenerācija neatradīs. TEC-2 vēl strādās ilgi. TEC-1 gan varētu tuvākajā desmitgadē tikt slēgts, jo tam vairs nebūs īsti jēgas, arī siltumam Rīgai pietiks ar TEC-2.
Tu uztraucies par cenu? Es vairāk uztrauktos par to vai vispār tā elektrība tajos brīžos maz būs...
Elektrība jau nepazudīs, tik daudz, ka kurinot superdārgo gāzi to elektrību lētāk būs izslēgt un sēdēt sveču gaismā. Un pat tad tie ir kāut kādi 2-3 gadi, pirms visi kā traki sāks būvēt dažāda izmēra AES. Risinājumi bāzes jaudām ir, bet neviens no tiem nav ātri uzbūvējams.